Briškens: "airBaltic" faktiski ir gatava pamatkapitāla samazināšanai

Ministrs informēja, ka līguma noslēgšana ar potenciālo stratēģisko investoru varētu notikt tuvākajā laikā.

"Nevēlos spekulēt ar datumiem, bet Latvijas puse galvenos mājasdarbus ir izdarījusi. Esam faktiski gatavi arī pamatkapitāla samazināšanas noslēgšanai, kas ir viens no priekšnosacījumiem investora ienākšanai kapitālā, to sakārtojot," sacīja Briškens.

Jautāts, kādēļ "airBaltic" pamatkapitāls aizvien nav samazināts, Briškens teica, ka valdība šogad 30.augustā nolēma, ka pamatkapitāla sakārtošana ir viens no nosacījumiem jebkāda kapitāla piesaistei uzņēmumam. "Līdz ar to vai nu brīdī, kad būs noslēgts līgums ar investoru, vai būs skaidrība, kad varētu notikt akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), tad pamatkapitāls arī tiks samazināts," skaidroja ministrs.

Jautāts, vai to nevajadzētu izdarīt pirms akcionāra līguma noslēgšanas, viņš sacīja, ka šo procesu ir iespējams sinhronizēt. "Tad, kad ir skaidrība par stratēģisko investoru un IPO iespējamiem datumiem, tad to vēl var paspēt izdarīt. Pamatkapitāla samazināšana ir viens no priekšnosacījumiem "airBaltic" kapitāla piesaistei, tādēļ sekojam līdzi, kurā brīdī notiks virzība uz līguma parakstīšanu," teica ministrs.

Tāpat Briškens atzīmēja, ka "patlaban esam līguma redakcijas saskaņošanas gala stadijā".

Viņš arī norādīja, ka līgumā ir iestrādāti visi Latvijai svarīgie nosacījumi, tostarp, ka "airBaltic" saglabā mājas bāzi Rīgas lidostā, kā arī nodokļus maksā Latvijā.

Vienlaikus Briškens joprojām oficiāli neatklāja, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija "Lufthansa", kā arī, cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," viņš teica.

Ministrs sacīja, ka paliek spēkā arī "airBaltic" valdes un padomes, tostarp aviokompānijas valdes priekšsēdētāja Martina Gausa, kā arī padomes priekšsēdētāja Klāva Vaska solījumi, ka uzņēmumam ir nepieciešami 300 miljoni eiro tālākai attīstībai, papildinot, ka vadībai arī ir jāturpina pie tā strādāt.

Savukārt Gauss pēc valdības sēdes medijiem atturējās sniegt komentāru par valdības sēdē pārrunāto, norādot, ka viņš nevar atbildēt jautājumus no valdības puses.

LETA jau ziņoja, ka pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Savukārt "airBaltic" IPO varētu notikt ātrākais nākamā gada pirmajā pusgadā, iepriekš "airBaltic" investoru zvanā par deviņu mēnešu rezultātiem minēja Gauss.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" apsver iespēju iegādāties "airBaltic" akcijas.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" šogad septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts "airBaltic" stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Gatavojoties IPO, "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.