Nodarbinātības līmenis aug, taču darbaspēka trūkums kļūst par lielu šķērsli uzņēmumiem
unsplash.com

Nodarbinātības līmenis aug, taču darbaspēka trūkums kļūst par lielu šķērsli uzņēmumiem

Marianna Ozola

Jauns.lv

Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis ir samazinājies, gandrīz visas nozares saskaras ar darbaspēka trūkumu, kas apdraud uzņēmumu izaugsmes tempu un konkurētspēju. Vai ārvalstu darbinieku piesaiste varētu būt risinājums?

Latvijas nodarbinātības līmenis šī gada 3. ceturksnī sasniedzis 64,2%, pārsniedzot vidējo Eiropas Savienības līmeni 2. ceturksnī (61,8%). Bezdarba līmenis sarucis līdz 6,7%, kas norāda uz stabilu darba tirgu, bet darbinieku joprojām trūkst, norāda personālatlases uzņēmuma “Biuro” eksperti.

Visvairāk darbaspēka deficīts skar būvniecību, veselības aprūpi, STEM (zinātni, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku), kā arī IT un telekomunikāciju nozares. Arī viesmīlības un mazumtirdzniecības sektoros regulāri nepieciešami jauni darbinieki. Kritiska situācija izveidojusies transporta, loģistikas un ražošanas nozarēs.

Lai gan ārvalstu darbaspēka piesaiste varētu risināt šo problēmu, šis process Latvijā joprojām ir sarežģīts un laikietilpīgs. Darba devējiem jāievēro vairāki nosacījumi:

  1. Vakance jāpublicē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) portālā vismaz 10 dienas.
  2. Pēc tam jāiesniedz izsaukuma pieprasījums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), pievienojot darba līguma projektu un kandidāta izglītības dokumentus.
  3. Piedāvātajam atalgojumam jāatbilst vismaz vidējai bruto algai valstī (2023. gada 1. ceturksnī – 1623 eiro).
  4. Darba devējs uzņemas pilnu atbildību par viesstrādnieka nodarbinātību, uzturēšanos un nepieciešamības gadījumā – atgriešanās izdevumiem.

Šīs prasības ievērojami apgrūtina ārvalstu speciālistu piesaisti, palielinot administratīvo slogu un pagarinot darbinieku pieņemšanas laiku.

Lai atvieglotu starptautisko darbinieku piesaisti un palielinātu konkurētspēju, darba devēji var izmantot šādas stratēģijas:

  • Sadarbība ar valsts iestādēm un nozaru asociācijām. Aktīvi iesaistoties politikas veidošanā un sniedzot atgriezenisko saiti, iespējams ietekmēt likumdošanas uzlabojumus.
  • Atbalsta pasākumi integrācijai. Piedāvājot valodas kursus un palīdzību mājokļa meklēšanā, kā arī veicinot darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba devēji var atvieglot ārzemju darbinieku iekļaušanos kolektīvā.
  • Elastīgi darba nosacījumi. Hibrīda un attālināta darba modeļi var piesaistīt ārvalstu speciālistus, samazinot vajadzību pēc fiziskas pārcelšanās.
  • Profesionālu personālatlases uzņēmumu piesaiste. Šādu uzņēmumu iesaiste nodrošina ātrāku un efektīvāku atbilstošu kandidātu atlasi, kā arī palīdz tikt galā ar birokrātiskajiem izaicinājumiem.

Personālatlases uzņēmuma “Biuro” eksperti norāda, ka darbaspēka trūkums Latvijā saglabāsies. Lai efektīvāk piesaistītu ārvalstu darbiniekus, nepieciešama valsts mēroga stratēģija. Tajā jāiekļauj ne tikai imigrācijas politikas vienkāršošana, bet arī programmas ārvalstu darbinieku integrācijas un noturēšanas veicināšanai.

Tikmēr darba devējiem jāspēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un būt gataviem ieguldīt resursus talantu piesaistes un noturēšanas procesā. Globālā konkurence par darbiniekiem pieaug, un spēja efektīvi strādāt ar starptautiskajiem talantiem kļūst par svarīgu uzņēmumu izaugsmes priekšnosacījumu.