Dzīvojam nabadzīgi, bet cenas kāpj. Kā Latvija izskatās, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm?
Vai mūsu kaimiņi dzīvo "zaļāk" nekā mēs? Jauns.lv no Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītājas Ingūnas Gulbes noskaidroja, kādas preces ir kļuvušas dārgākas, cik tās izmaksā citur, un vai veikalos atrodamie produkti atspoguļo mūsu pašu izvēles.
Cenu kāpums nav raksturīgs tikai mums, tā ir visā pasaulē un arī Baltijā - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā – cenas ir kāpušās uz augšu. Lietuva kopumā ir nedaudz lētākas cenas nekā Latvijā.
Sviests un piens
Sviestu varēja vienu brīdi nopirkt par 3 eiro/kg, Igaunijā tagad tas maksā 8 eiro/kg, Lietuvā ~ 7 eiro/kg. Ingūna informēja, ja pasaulē sviestam cena kāpj, tad tā būs augsta arī Latvijā. Tad, kad pasaulē cenas nokritīs, tās nokritīs arī Latvijā, cik proporcionāli, tas ir cits jautājums, saka Ingūna. Pienam, ar tauku procentu 2, visās trijās Baltijas valstīs cenas ir līdzīgas: Latvijā 1,19 eiro, Lietuvā 1,22 eiro, Igaunijā 1,18 eiro.
Kafija
Tāpat dārgāka kļuvusi arī kafija. Kafija pie mums vienmēr būs dārgāka, jo Latvijā ir 1,24 eiro/kg akcīzes nodoklis, bet kaimiņvalstīm nav. Igaunijā vidēji lētākā kafija ir 9,39 eiro, pie mums 17,17 eiro, Lietuvā 13 eiro. Kakao un kafijai cenas turpinās augs, tās jau ir pieaugušas 3 reizes šī gada laikā. Viens no iemesliem ir tas, ka Kotdivuāras valstī (valsts Rietumāfrikā) ir neraža, kā arī šīs valsts politiskie lēmumi ir ietekmējušas kafijas pupiņu cenas.
Augļi un dārzeņi
Augļi, dārzeņi kļuvuši dārgāki, un mūsējie kļūs vēl dārgāki. Kartupeļi šogad nesaglabājas. Ir daudz lijis, kartupeļi ir ilgi stāvējuši lietus ūdenī, tos būs vairākas reizes jāpārlasa, jo daudzi visticamāk ir un būs bojāti, saka Ingūna. Spānija nesen bija lieli plūdi. Šī valsts ir tomātu piegādātāja Latvijai. Ingūna neredz iespēju, ka to cena varētu samazināties, arī Latvijā nē.
Cukurs, milti un citi produkti
Ir diezgan būtiski samazinājušās cenas cukuram, miltiem, olām, saulespuķu eļļai, salīdzinot ar iepriekšējām cenām. Vienīgi olīveļļai cena ir uzaugusi. Neskatoties uz to, ka cukuram cena ir kritusies, tas pie mums ir dārgāks nekā citās Baltijas valstīs. Igaunijā - 89 centi, mums - 90 centi, bet Lietuvā - 86 centi, jo Lietuvā ir savas cukuru fabrikas.
Prognozes
Minimālā alga no nākošā gada augs. Un tāpēc šobrīd redzams, ka cenas pārtikai arī varētu pieaugt. Mēs šīs pārmaiņas atkal pamanīsim, tā situāciju skaidro Ingūna. Kāpēc Eiropā, salīdzinot ar Latviju, produkti ir lētāki? Produkti ir dārgāki, jo mums ir viens no lielākajiem PVN. Spānijā PVN ir 5 %. Lai saprastu cenas, tās ir jāsalīdzina bez PVN. Tāpēc veikalā, ieejot Vācijā, mums cenas izskatās objektīvi zemākas, jo PVN ir zemāk. Ingūna atgādina, ka arī tirgus ir lielāks un pastāv lielāka konkurence starp tirgotājiem.
Par valdošās koalīcijas plānu samazināt pārtikas cenas
Ingūna, novērtējot situāciju, saka, ka daudz labāk būtu, ja palielinātos konkurence un uzņēmumu paši būtu “spiesti domāt”, kā kļūt pievilcīgākiem patērētājiem, piedāvājot zemāku cenu. Tāpat Ingūna uzskata jau tas ir labi, ka šis jautājums ir pacelts. Tas savukārt “sapurina” tirgotājus, samazinot viņu bravūru un spēku.
Ražotāji ir salīdzinoši bezspēcīgi pret tirgotāju, saka Ingūna, un pastāv liela atšķirība, kā tiek sadalīts risks starp piegādātāju un pārdevēju. Tirgotāji neuzņemas tik lielu risku, kā ražotāji. Viss paliek uz ražotāju. Ir nosacījumi, ka tirgotājs nedrīkst veikt darbu, kas neatbilst prasībām par labticību un godīgumu, “bet viņiem tas kaut kādā brīdī aizmirstās”. Ingūna vērtē pozitīvi, ka abām pusēm ir dota iespēja izrunāties, pirms stājās spēkā kādi citi pasākumi.
Veikala produkti plauktos atspoguļo mūsu pašu izvēles
“Ko mēs veikalā redzam, ir tas, ko mēs paši izvēlamies, par ko mēs balsojam ar savu maku,” saka Ingūna. Kāpēc tie ražotāji ražo tik daudz "uzpūstu" baltmaizi? Tādu, kas gatavota pēc speciālas metodes – pievienojot emulgatorus, konservantus un enzīmus mīklai, lai maize būtu viegla, vajadzīgajā lielumā, ātri un lēti saražojama. “Kad mēs pieejam pie plaukta un apskatāmies, ka mazais kukulītis maksā divus eiro un lielais arī maksā divus eiro, mēs paši paņemam to lielāko un nopērkam neveselīgāko maizi,” stāsta Ingūna.
“Mūsu problēma ir tā, ka mēs esam vieni no visnabadzīgākajiem. Ja cilvēkam makā ir divi eiro, viņš var atļauties nopirkt preci, kas maksā divus eiro. Bet, ja viņam makā ir tikai viens eiro, viņš preci par diviem eiro nevar atļauties nopirkt. Tā ir tā problēma. Visā Eiropā cilvēki pārtikai tērē mazāku proporciju no ienākumiem nekā pie mums, mums vairs nav no kā paņemt. Mums maciņš ir tukšs. Nav nozīmes skaitlim, ko tu redzi pie letes. Jautājums ir – cik tev naudas ir makā?” saka Ingūna.
