Dienvidu tilts Latvijai izmaksājis gandrīz miljardu eiro; liela daļa naudas tērēta nebūt ne celtniecībai un materiāliem
foto: Zane Bitere/LETA
Slāvu maģistrālais transporta mezgls jeb Dienvidu tilta labā krasta pievedceļi.
Bizness un ekonomika

Dienvidu tilts Latvijai izmaksājis gandrīz miljardu eiro; liela daļa naudas tērēta nebūt ne celtniecībai un materiāliem

Biznesa nodaļa

Jauns.lv/LETA

Dienvidu tilta būvniecības pirmie trīs posmi ilga deviņus gadus. Neveiksmīgas projekta vadības un Rīgas pilsētas pašvaldības neekonomiskas darbības dēļ būvdarbu kopējās izmaksas no plānotajiem 109 miljoniem latu (64,79 miljoni latu pirmajā posmā un 44,05 miljoni latu otrajā posmā) pieauga vairāk nekā piecas reizes - līdz 570 miljoniem latu, secinājusi Valsts kontrole, revidējot pirmās divas tilta būvniecības kārtas.

Ja minētajām izmaksām pieskaitām trešās kārtas 28 miljonus latu, izrādās, ka līdz šim visam kompleksam iztērēti 595 miljoni latu jeb 847 miljoni eiro. Vēl 123 miljoni eiro ceturtajai kārtai - un summa jau tuvojas miljardam eiro, ziņo "Latvijas Avīze".

Atskatoties uz visu Dienvidu tilta vēsturi, jāsecina, ka ievērojama daļa naudas iztērēta citiem mērķiem, nevis būvdarbiem un būvmateriāliem. Kā revīzijā secinājusi Valsts kontrole, lielāko daļu sadārdzinājuma izraisīja pašvaldības izvēlētais būvniecības finansēšanas modelis, kas paredzēja Vācijas bankā "Deutsche Bank" ņemtā kredīta maksājumu atlikšanu līdz 2010. gadam, kas būvniecības izmaksas palielināja par 264 miljoniem latu. Revidenti arī konstatēja, ka, vienojoties ar būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, pašvaldība prettiesiski saskaņoja nepamatotu būvdarbu izmaksu sadārdzinājumu, tādējādi izšķērdējot pašvaldības līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.

Arī iepirkums par Dienvidu tilta projektēšanu un būvniecību netika veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Valsts kontrole secinājusi, ka pašvaldība noslēgusi neizdevīgus būvniecības līgumus. Diskutējot par atbildību tilta būvniecībā, tika minēti vairāku bijušo pašvaldības amatpersonu vārdi, tostarp bijušā Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Aivara Kreitusa, bijušo Pilsētas attīstības departamenta direktoru Viļņa Štrama un Pētera Stranča un bijušā Finanšu departamenta direktora Kārļa Kavaca vārdi. Lai gan pēc Valsts kontroles revīzijas Valsts policijā tika ierosināta krimināllieta, tā pēc tam tika pārtraukta, vēlāk atsākta un atkal pārtraukta. Taču dažas no minētajām personām ir apsūdzētas citos korupcijas noziegumos.