Senioru kopienu apvienība: uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana biedrībām un nodibinājumiem nozīmē NVO sektora vājināšanu
Finanšu ministrijas iecerētā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana biedrībām un nodibinājumiem nozīmē NVO sektora vājināšanu. Biedrības “Latvijas senioru kopienu apvienība” ieskatā tā ir apzināta šķēršļu radīšana nevalstisko organizāciju darbībai un ir vismaz dīvaini, ka šis regulējums iepriekš nav apspriests ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Pēc Finanšu ministrijas virzītajām izmaiņām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz UĪN piemērot arī nevalstiskajām organizācijām bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa, Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) publicēti 129 (!) biedrību un nodibinājumu, tai skaitā arī LSKA, iebildumi pret šo ieceri. Kā norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja, mēģinājums šādā veidā aizlāpīt valsts budžeta “caurumus” liecina par neizpratni, kā īsti darbojas nevalstiskās organizācijas un kāds ir to devums sabiedrībai.
“LSKA un, domāju, arī pārējām NVO nav izprotams, kādēļ šīs priekšlikums iepriekš netika izdiskutēts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības īstenošanas padomē, kā to paredz Ministru kabineta kārtības ruļļa 74. punkts. Jācer, ka TAP portālā publiskotie daudzo NVO iebildumi valdībai tomēr liks atcerēties par Memoranda padomes eksistenci kā arī to, ka šī padome nav domāta ķeksītim, bet gan pilsoniskās sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanā,” saka Kalnāja.
Savukārt LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ka Finanšu ministrija ar šiem grozījumiem pasteigusies “iejūgt ratus priekšā zirgam”, jo likumprojekts sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
“Biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas aspektus, kā arī lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, veidotu iekļaujošu sabiedrību, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas,” saka Babāne.
LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone norāda, ka biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu un tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai. “Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējuma (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi. Biedrības sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, kas ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram nekustamā īpašuma pārvaldīšanai,” uzsver Girgensone.
LSKA nevar piekrist UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots. Šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no tā kā gūtos ienākumus – peļņu – izmanto komersanti. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs biedrību iespējas īstenot savus mērķus, arī jomās, kurās pakalpojumu sniegšanai ir sociāls raksturs.
LSKA pievienojas viedoklim, ka ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu.
Tādēļ pastāv interpretācijas risks un paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas, savukārt, saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.
LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.
LSKA izsaka cerību, ka gan Finanšu ministrija, gan valdība neignorēs 129 biedrību, nodibinājumu, privātpersonu TAP portālā publicētos iebildumus un priekšlikumus, un šādu acīmredzamu brāķi izskatīšanai Saeimā nevirzīs.
