2024.gadā IKP varētu pieaugt 1% robežās, prognozē Ekonomikas ministrija
Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024.gadā kopumā varētu pieaugt 1% robežās, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Staņislavs Skribāns.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,5% lielāks nekā pirms gada. Joprojām saspringtās ģeopolitiskās situācijas dēļ, IKP kāpuma nelielais pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir vērtējams pozitīvi un liecina, ka situācija ekonomikā pamazām sāk uzlaboties, vērtē Skribāns.
Viņš norāda, ka cenu pieauguma tempi ir mērenāki nekā algu kāpums, stiprinot iedzīvotāju pirktspēju. Vienlaikus mājsaimniecību patēriņa pieaugums turpina palielināties - otrajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 0,5% lielāks nekā pirms gada.
Kritums, lai arī mērenāk nekā pirmajā ceturksnī, turpinājās investīcijās. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada laikā samazinājās par 5,7%. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas samazinājās par 1,5%, ieguldījumi mašīnās un iekārtās samazinājās, tostarp transporta līdzekļos par 9,5%. Investīcijas intelektuālā īpašuma produktos samazinājās par 8,8%.
Skribāns akcentē, ka preču un pakalpojumu eksporta apjomus turpina ietekmēt nelabvēlīgā situācija ārējos tirgos. Otrajā ceturksnī eksports bija par 3,4% mazāks nekā pirms gada. Lielāks kritums bija pakalpojumu eksportam - par 6%. Preču eksporta apjomi otrajā ceturksnī saruka par 2,4%.
Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, minerālie produkti, elektroierīces un elektroiekārtas. Arī importa apjomi šī gada otrajā ceturksnī bija mazākā apjomā nekā pirms gada. Šogad otrajā ceturksnī imports samazinājās par 2,9%.
Pakalpojumu nozarēs šā gada otrajā ceturksnī vērojams kopējās pievienotās vērtības pieaugums par 0,5%, bet ražojošām nozarēm vērojams samazinājums par 1,4%.
Lēnām krituma tempi samazinās arī apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums kokapstrādē par 0,8%, kritums metāla izstrādājumu ražošanā par 7% un kritums elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 11,2%.
Savukārt pozitīvas tendences - pieaugums par 2% - ir novērojams pārtikas produktu ražošanā, bet pieaugums par 12,2% vērojams ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, savukārt nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā bija pieaugums par 5,1%. Būvniecības nozarē pēc strauja apjoma kāpuma 2023.gadā, šī gada otrajā ceturksnī bija vērojams ražošanas apjomu kritums par 1,5%.
Pakalpojumu nozarēs kopumā ražošanas apjomi šī gada otrajā ceturksnī palielinājās par 0,5% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni. Pieaugums par 5,6% novērojams IKT nozarē, par 6,7% - izglītības nozarē, pieaugums par 6,5% bija veselības un sociālās aprūpes nozarē, savukārt par 1,2% - mazumtirdzniecībā, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet par 2,8% - autodegvielas pārdotajos apjomos.
Sagaidāms, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un vājš ārējais pieprasījums turpinās ietekmēt ekonomisko attīstību. Tomēr visticamāk gada otrajā pusē ekonomikas izaugsmes tempi pieaugs, prognozē Skribāns.
