Baltijas jūras dzīlēs top pasaules mēroga megaprojekts: zemūdens tunelis, kas savienos Vāciju ar Dāniju

Fēmarnbelta tunelis (dāņu val. Femern Bælt-forbindelsen, vācu val. Fehmarnbelt-Querung) ir iegremdēts tunelis, kas tiek būvēts un kas savienos Dānijai piederošo Lollandes salu ar Vācijai piederošo Fēmarnas salu, šķērsojot 18 kilometrus plato Fēmarnbeltu Baltijas jūrā.

Pirmo Fēmarnbelta tuneļa elements 17. jūnijā svinīgi atklāja Dānijas karalis Frederiks X, un tas bija nozīmīgs brīdis pēc būvniecības sākuma 2020. gadā, kas noslēdza vairāk nekā desmitgadi ilgo plānošanu.

Dānijas pusē pērn tika pabeigts būvēt rūpnīcu, kas izgatavos tuneli veidojošās 89 milzīgas betona sekcijas. Par projektu atbildīgais Dānijas valstij piederošais uzņēmums “Fermern A/S” apgalvo, ka tā ir pasaulē lielākā šāda veida ražotne.

18 kilometrus garais tunelis ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā, kura budžets pārsniedz 7 miljardus eiro, vēsta CNN. Salīdzinājumam, 50 kilometrus garais Lamanša tunelis, kas savieno Lielbritāniju un Franciju, tika pabeigts 1993. gadā un izmaksāja summu, kas mūsdienu naudas izteiksmē ekvivalents 12,7 miljardiem eiro. Lai gan Lamanša tunelis ir garāks par Fēmarnbelta tuneli, Lamanša tunelis tika būvēts, izmantojot urbšanas iekārtu, nevis iegremdējot iepriekš izbūvētas tuneļa daļas.

To būvēs pa Fēmarnbeltu — kuģojamu jūras šaurumu starp Vācijai piederošo Fēmarnas salu un Dānijai piederošo Lollandes salu, to veidojot kā alternatīvu pašreizējai prāmju satiksmei starp Rodbiju Dānijā un Putgardenu Vācijā, kas katru gadu pārvadā miljoniem pasažieru. Ja pašlaik brauciens ar prāmi ilgst 45 minūtes, ar vilcienu tas prasīs nieka 7 minūtes, bet ar automašīnu — 10 minūtes.

Tunelis, kura oficiālais nosaukums ir “Fehmarnbelt Fixed Link”, būs arī pasaulē garākais apvienotais autoceļa un dzelzceļa tunelis, kas sastāvēs no divām divjoslu autoceļiem, kurus atdala apkalpošanas eja, un diviem elektrificētiem sliežu ceļiem.

“Ja vēlaties braukt ar vilcienu no Kopenhāgenas līdz Hamburgai, šodien tas prasītu apmēram četrarpus stundas,” 2022. gadā izteicās “Femern A/S” tehniskais direktors Jenss Ole Kaslunds. “Pēc tuneļa pabeigšanas tāds pats brauciens prasīs divarpus stundas.” “Mūsdienās daudzi lido starp abām pilsētām, bet nākotnē labāk būs vienkārši braukt ar vilcienu,” viņš piebilda. Tas pats brauciens ar automašīnu kļūs par stundu ātrāks, ņemot vērā ietaupīto laiku, kad vairs nav jāstāv rindā, gaidot prāmi. Kaslunds uzsvēra, ka tunelim būs pozitīvs efekts uz kravu pārvadāšanu, jo sauszemes ceļš starp Zviedriju un Centrāleiropu nākotnē būs par 160 kilometriem īsāks.

Patlaban satiksmē starp Skandināvijas pussalu un Vāciju caur Dāniju var izmantot prāmi pār Fēmarnbeltu vai braukt pa garāku maršrutu pa tiltiem starp Zēlandes salu, Fīnas salu un Jitlandes pussalu.

Projekts aizsākās 2008. gadā ar Vācijas un Dānijas līgumu par tuneļa būvniecību. Pēc tam vairāk nekā desmit gadus abās valstīs ilga nepieciešamo likumdošanas aktu pieņemšana, kā arī ģeotehniskās un vides ietekmes pētījumu veikšana.

Kaut gan Dānijā šie procesi noritēja bez problēmām, Vācijā vairākas organizācijas, tostarp prāmju kompānijas, vides aizsardzības grupas un vietējās pašvaldības, pretojās projekta apstiprināšanai, sūdzoties par negodīgu konkurenci, kā arī vides un trokšņu problēmām, taču 2020. gada novembrī Vācijas federālā tiesa noraidīja šīs pretenzijas.

Jau tiek īstenoti vairāki citi šī projekta posmi, tostarp tuneļa ierīkošanai nepieciešamās tranšejas izrakšana. Katras sekcijas garums būs 217 metri (aptuveni puse no pasaules lielākā konteineru kuģa garuma), platums 42 metri un augstums 9 metri. Katrs sekcijas svars būs 73 000 tonnas. Sekcijas tiks novietotas tieši zem jūras dibena apmēram 40 metrus zem jūras līmeņa dziļākajā punktā, tās paredzētajā pozīcijā novietos ar baržām un celtņiem. Sekciju precīza novietošana prasīs aptuveni trīs gadus.