Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļauj PVN celšanu
foto: LETA
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Bizness un ekonomika
2024. gada 6. jūnijā, 11:32

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļauj PVN celšanu

Biznesa nodaļa

Jauns.lv

Viena no iespējām, kā segt potenciāli augošos aizsardzības izdevumus, ir celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi par vienu procentpunktu. To intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), raksta sabiedrisko mediju portāls LSM.

Pēc viņa Ašeradena teiktā valsts budžetu plānošanā daudz kas būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas, ziņo lsm.lv.

"Ja mums būs jāpalielina būtiski aizsardzības izdevumi, un šeit mums ir divas daļas – ārējā un iekšējā drošība, tad mums ir vēl viena neliela rezerve – PVN [celšana par] vienu procentpunktu, ko mēs varam atļauties," pauda Ašeradens. "Tā ir realitāte, ar ko Latvijai ir jārēķinās. Tātad mēs uzmanīgi vērtēsim, kā attīstīsies nodokļu situācija līdz rudenim, bet izslēgt šo situāciju nevaram (..)," pauda finanšu ministrs. Patlaban PVN pamatlikme ir 21%.

Konsultācijas par nodokļu politiku sāks uzreiz pēc vēlēšanām

Plānots, ka uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiks sāktas politiskās konsultācijas par vidēja termiņa valsts nodokļu politiku. Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji aģentūru LETA savulaik informēja, ka turpinoties darbs pie vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes.

Tiek secīgi izskatīti un vērtēti visi Latvijā spēkā esošie nodokļi, tai skaitā uzņēmumu ienākuma nodoklis, darbaspēka nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklis, dabas resursu un vides nodokļi, kā arī netiešie - pievienotās vērtības un akcīzes - nodokļi.

Kopš 7. februāra ir notikušas 15 darba grupas sanāksmes un arī jūnijā notiks vēl vairākas sanāksmes, bet uzreiz pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām mēneša vidū tikšot sāktas politiskās konsultācijas, lai varētu sagatavot pamatnostādņu projektu.

Pamatnostādnes tikšot sagatavotas jau jūnijā, bet, ņemot vērā saskaņošanas procesus, valdībā tās varētu tikt iesniegtas augusta sākumā.

Nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 269,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots. 2024.gada pirmajos četros mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 1,758 miljardi eiro, kas ir par 3% vairāk, nekā plānots.

Vienlaikus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 1,16 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,9% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 792,8 miljonus eiro, kas ir par 7,2% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi attiecīgajā periodā bija 373,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 181,4 miljonus eiro, kas ir par 7,8% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 84,1 miljonu eiro, kas ir par 1,3% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 73 miljonus eiro, kas ir par 3,3% vairāk, nekā plānots, par alu - 13,5 miljonus eiro, kas ir par 4,8% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 8,4 miljonus eiro, kas ir par 3,% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 217,2 miljoni eiro, kas ir par 24,4% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 118,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,5% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 38,2 miljonus eiro, kas ir par 0,3% mazāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 31,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk, nekā plānots.

Muitas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 21,4 miljonus eiro, kas ir par 0,5% mazāk, nekā plānots, savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 18,1 miljonu eiro, kas ir par 3% vairāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 9,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5% mazāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 1,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,1% mazāk, nekā plānots.

Kopumā 2024.gadā nodokļos plānots iekasēt 14,656 miljardus eiro, kamēr pagājušajā gadā nodokļos bija plānots iekasēt 13,058 miljardus eiro.