Šogad algas Latvijā augs, bet priecāties ir pāragri
Statistiskais algas procentuālais pieaugums Latvijā uz krītošās inflācijas fona ļauj cerēt uz iedzīvotāju pirktspējas iespējamo palielināšanos. Tomēr, skatoties plašāk, viss prieks izplēnēs.
Reālajos skaitļos darba samaksa ir salīdzinoši zema, iedzīvotāju materiālajai neaizsargātībai ir visaptverošs raksturs, bet daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkst finanšu resursu, lai valsts iekšējā patēriņa pieaugums kļūtu par noturīgu dzinēju ekonomikas izrāvienam un kur nu vēl vispārējās labklājības celšanai, vēsta "Diena".
Pērn vidējā darba samaksa valstī pieaugusi par 11,9% - līdz 1537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No dinamikas viedokļa algu pieauguma tempi Latvijā priecē jau vairākus gadus. Daudz mazāk apmierinoši ir skaitļi, kas parāda darbinieku sadalījumu pēc darba algas apmēriem. Straujš darba samaksas pieaugums lielā mērā noticis tāpēc, ka darbiniekiem Latvijā ilgstoši nav pienācīgi maksāts, kā arī tas saistīts ar zemu ekonomikā radīto vērtību.
Lai arī darba alga aug daudzās nozarēs, nevajadzētu likt pārāk lielas cerības uz šā gada progresu. Latvijā joprojām vērojams izteikts darbaspēka deficīts, un tas ir nozīmīgs faktors, kas palēnina biznesa attīstību vairākos lielajos ekonomikas sektoros. Vai darbinieku trūkums būs iemesls desmit vai desmit procentu vidējās algas paaugstinājumam jau šogad? Diez vai. Vairāki ekonomiskie faktori liecina, ka šādas gaidas nav pamatotas. No tempu viedokļa, straujš darba samaksas pieaugums varētu saglabāties IT nozarē un dažās citās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, bet ne ekonomikā kopumā. Gaidāmā ekonomiskā izaugsme šogad būs lēna un, pēc dažādu ekspertu vērtējuma, diez vai pārsniegs 1,5-2%.
