Latvijā milzīga plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem. Eiropas topā esam pašā augšgalā
Kurās Eiropas valstīs ienākumi sadalās visnevienlīdzīgāk? Latvija ir otrajā vietā, bet pirmā pārsteidzošā kārtā ir Zviedrija.
Visā pasaulē bagātos un trūcīgos šķir liela finanšu plaisa, un Eiropa nav izņēmums – 10% pašam turīgākajam slānim pieder 67% bagātību, bet 50% nabadzīgāko tikai 1,2% no ekonomiskajiem labumiem.
Pārsteidz Skandināvija
“Credit Suisse” un “UBS” jaunajā pārskatā “Global Wealth Report 2023” atkal novērtēti cilvēka, ģimenes un uzņēmumu finanses plus reālie aktīvi, pamatā mājoklis, atrēķinot kredītsaistības.
Ienākumu sadales nevienlīdzību izsaka ar Džini koeficientu, ja tas augstāks, jo lielāka nevienlīdzība, kamēr pie nulles visi ir vienādi. Tiesa gan, iespējams, ka nulles apstākļos visi ir vienlīdz pliki un nabagi, nevis patiešām pārtikuši...
Pētījumā aplūkotajās 36 Eiropas valstīs 2022. gadā nevienlīdzības koeficients variēja no 50,8 punktiem Slovākijā līdz 87,4 Zviedrijā. Izņemot Islandi, nevienlīdzība ir diezgan augsta visā Skandināvijā, arī par laimīgāko valsti pasaulē uzskatītajā Somijā (72,4 punkti).
Pirmais piecnieks
Latvija ieņem otro vietu ar 80,4 punktiem, seko Turcija (80,2), Īrija (79,9), Nīderlande (78,8). No Eiropas Savienības četru ekonomiski spēcīgāko valstu vidū visnevienlīdzīgākā ir Vācija (77,2), seko Francija (70,3), Spānija (68,3) un Itālija (67,8). Bijusī bloka dalībniece Lielbritānija novērtēta ar 70,2 punktiem. Sarakstu noslēdz Slovēnija (64,4), Malta (60,9), Beļģija (59,6) un Slovākija (50,8).
Zviedrijā ar izslavēto zviedru sociālismu 10% pašu turīgāko pieder 74,4% bagātību, Vācijā – 63%, Francijā – 54,9%, Spānijā – 53,8%, Itālijā – 53,5%, Lielbritānijā – 53,3 procenti.
Bagātajiem valsts vēl piemaksā
Par Zviedriju pieņemts uzskatīt, ka te valsts novārtā nepamet nevienu pilsoni. 17. gadsimtā šeit pat pieņēma likumu, kas aizliedz aizklāt logus – lai ikviens varētu ielūrēt, vai kaimiņš nedzīvo pāri saviem līdzekļiem. Šis likums joprojām formāli ir spēkā oficiāli, taču nav obligāti ievērojams.
Stokholmas analītiskā centra “Arena Idé” vadītāja Liza Pellinga “Euronews Business” skaidro: “Pēdējās desmitgadēs mēs esam atcēluši virkni nodokļu bagātībai. Zviedrijā šobrīd nav spēkā nodokļa bagātībai, mantojumam, dāvanām un īpašumam.” Nodokļi korporācijām ir ļoti zemi, un bagātie var kļūt vēl bagātāki. Zviedrijā algām gan piemēro progresīvo ienākuma nodokli.
Pellinga norāda, ka vienlaikus Zviedrijā ir labi attīstīta sociālā sistēma, veselības aprūpe, pabalsti slimības un bezdarba gadījumam, gana lielas pensijas. “Tā ka zviedriem ir mazāk stimulu atlikt naudu nebaltai dienai,” saka eksperte.
Kamēr Somijā pamatā izglītība ir valsts ziņā, Zviedrijā trešā daļa vecāko klašu skolēnu apmeklē privātskolas. Tās gūst peļņu, bet reizē saņem pilnu valsts finansējumu – savdabīga situācija, jo daudzi nodokļu maksātāji spiesti finansēt to, ko nevar atļauties.
Līdzīgi ir veselības aprūpē. “Primārā medicīniskā palīdzība ir lielā mērā privatizēta, un tas ir ļoti izdevīgi. No nodokļiem finansētās kompānijas padara savus īpašniekus ļoti bagātus,” teic Pellinga.
Mājokļa jautājums
Lielāko nevienlīdzības plaisu rada īpašumi, pamatā mājokļa jautājums. Valstīs, kur iedzīvotājiem vairāk pieder savs mājoklis, ir zemāks nevienlīdzības rādītājs. 2022. gadā pēdējo vietu ieņēma Vācija – tikai 46,5 % dzīvoja savā dzīvoklī vai mājā, kamēr Eiropas Savienībā vidēji 69,1 procents.
Tomēr tas uzreiz nenozīmē reāli smagu nabadzību. Vācijā daudzi mājokli īrē, taču izdevumi no ienākumiem ir mazāki nekā citur Rietumeiropā, īri regulē stingri noteikumi, ir plašs piedāvājums.
