Austrumu draugi "uzmet" — ķīnieši negrasās Krievijā ražot automobiļus
Ķīnai nav intereses būvēt Krievijā autorūpnīcas, jo pilnīgi pietiek ar eksportu – divu gadu laikā kopš Maskavas uzsāktā kara tā ir pilnībā pārņēmusi krievu autotirgu.
“AvtoVAZ” prezidents Maksims Sokolovs atzinis, ka ķīnieši īsteno agresīvu cenu ekspansiju Krievijas autotirgū, kas zaudējis rietumvalstu piegādātājus, raksta “Kommersant”. Ražošana pašā Krievijā tikai vēl vairāk noslogotu rezerves daļu nozari, kuru jau tagad virknei Ķīnas auto trūkst, radot problēmas autoservisiem.
Ķīnai nepieciešams atbrīvoties no jau esošajiem krājumiem, tāpēc tā cenšas audzēt eksportu. Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina politika, stimulējot rūpniecību, lai mazinātu atkarību no rietumvalstu importa, un aktīva ķīniešu pāreja uz elektroauto novedusi pie iekšdedzes auto pārprodukcijas. Elektroauto un “hibrīdu” Ķīnā pērn saražots par 31% vairāk, kamēr noiets pieauga tikai par 12%.
Pagājušajā gadā Ķīna automobiļu eksportā apdzina Japānu, un galvenais tirgus tagad ir Krievija, kur puse pārdoto auto bija ķīniešu ražojums, bet decembrī pat 61%. Trešā daļa bija “AvtoVAZ” daļa, pārējais citu krievu ražojumi, vēl nepārdotie, noliktavās palikušie rietumvalstu spēkrati un paralēlā importa ceļā ievestie. Pašā Krievija pērn saražoti 537 000 auto, salīdzinot ar pēdējo gadu pirms kara par 60% mazāk.
