Par siltu piemiņu!
Kāpēc arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku kremēšanai, nevis tradicionālajai apbedīšanai?
Vēl nesen kremācija mūsu ģeogrāfiskajos platuma grādos nebija izplatīta un iedzīvotāji gadsimtiem seno tradīciju dēļ to vērtēja ar aizdomām. Tomēr progress ir sācies arī šajā sakrālajā un jutīgajā jomā.
Tendences. Statistika liecina, ka pēdējos gados kremāciju skaits, salīdzinot ar parastajiem apbedījumiem, strauji pieaug. Un tas nav pārsteidzoši.
Ērtāk un vienkāršāk. Šoziem, kad sals izdrebina līdz kauliem arī līdzpilsoņus, kuri ir sveiki un veseli, daudziem nāk prātā atvadas ar «attīrošo uguni». Protams – stāvēšana aukstumā 30–40 minūtes, līdz tiek izpildītas visas tradicionālo bēru darbības, spēj saskumdināt, atvadoties pat no vistuvākā. Kapličās, kā likums, parasti nav tādu ērtību kā apkure, ne vienmēr sanāk laiks notīrīt celiņus, kas apgrūtina nokļūšanu apbedījuma vietā. Tādējādi līdztekus garīgām ciešanām sērotāji ir spiesti izjust arī fiziskus apgrūtinājumus.
Lētāk. Attiecībā uz iespēju neizputēt tuva cilvēka bēru dēļ – nevajag tērēt naudu kapa vietas iegādei, tās sagatavošanai, pašai apbedīšanai un kapa kopas kopšanai. To visu nomaina urna vai speciāla vieta, kur glabājas urnas ar mirušo pelniem – kolumbārijs.
Ar pietāti pret ticību un tradīcijām. Mūsdienās, kad cilvēki strauji maina darba un dzīves vietu, regulāri apmeklēt sakoptas kapu kopas kļūst arvien grūtāk. Urna ar pelniem šajā ziņā ir kā «mobilais piemineklis». Kas attiecas uz iedomām, ka baznīca ir pret aizgājēja dedzināšanu – ka nelaiķa dvēsele tādējādi negūs mieru –, tad tas nebūt tā nav. Arī baznīca mūsdienās ir spiesta iet līdzi laikam, un mācītāji neiebilst doties uz krematoriju, lai veiktu apstāvēšanu.
Mainās arī kapsētu noteikumi. Mūsdienās kapsētu birojos ir izveidojusies prakse iedalīt īpašas nelielas vietas urnu apbedīšanai, ja tiek izvēlēts šāds apbedīšanas veids.
Rēķinoties ar rītdienu. Šķiet, ka cilvēka zaudējums un rītdiena, kas pienāks ne visiem, nav gluži saistīti jēdzieni. Tomēr atcerēsimies, ka bēres drīzāk ir palicējiem. Apbedīšanas jomā veidojas jaunas tradīcijas, un uzņēmumā «Atvadas», tā Centrālajā apbedīšanas namā Rīgā, lepojas, ka ir aizsācēji šādu jaunu tradīciju popularizēšanā Latvijā. Piemēram, tikai šeit jau ir pieejamas speciālas bio urnas, kuras ar kopā pelniem var ierakt kaut vai dārzā, vai arī mežā un tajās kā jaunu dzīvību dodošā mēslojumā var iestādīt tā koka sēklas, kas patīk jums vai ir patikušas mirušajam.
Atvadas var piedāvāt arī visjaunākās un modernākās atvadu zāles Latvijā – ar pārdomātu dizainu, siltas, aprīkotas ar multimediju sistēmu. Tur var atvadīties no nelaiķa, ritinot slaidrādi un noskatoties videofilmu par aizgājēju, viņa spilgtākajiem un laimīgākajiem dzīves brīžiem.
Visbeidzot apbedīšanas aģentūra «Atvadas» drīzumā gatavojas labot situāciju, ka visā valstī mums ir viens pats kolumbārijs. Uzņēmuma tuvākajos plānos ietilpst jaunu «piemiņas sienu» projektēšana un būvniecība.
Katram ir sava motivācija izvēlēties bēru rituālu. Uzņēmuma «Atvadas» direktors Andrejs Račkovskis stāsta, ka viena no klientēm, kura, dzīva esot, ir noslēgusi apbedīšanas līgumu, norādījusi tā: ja es nomiršu vasarā, tad apglabājiet mani, ja ziemā – kremējiet. Es nevēlos, lai tie, kas ieradīsies no manis atvadīties, piedzīvotu neērtības.
Lūk, piemērs, kā cilvēks var izrādīt rūpes par tuviniekiem pat pēc aiziešanas no dzīves!
Lai piemiņa ir silta un ilga!
“Atvadas” Apbedīšanas un kremācijas centrs
Tēraudlietuves iela 3, Rīgā
