"Latvijas Pasta" vadītāja: "Negaidīju, ka problēmu būs tik daudz"

Ne nedēļu bez pārsteigumiem

Vai pēc visām negācijām, ar ko pēdējo pāris mēnešu laikā nācies saskarties, nenožēlojat savu izvēli nākt strādāt uz "Latvijas Pastu"?

Protams, ka negatīvā publicitāte liek pārdomāt lēmumu par šo izvēli, taču tas ir bijis mans lēmums, un man ir atbildība gan pret uzņēmumu, gan pret pārējo komandu, gan pret uzņēmuma padomi un Satiksmes ministriju. Problēmu te tiešām ir ļoti daudz, taču kādam ir jāuzņemas atbildība par pasta nākotni un jāmēģina sakārtot šo uzņēmumu. Manuprāt, šobrīd man kā valdes pagaidu priekšsēdētājai nebūtu korekti pamest visu iesākto, kamēr nav noslēdzies konkurss uz pastāvīgo valdes locekļu amatiem.

Jūs esat "Latvijas Pasta" valdes pagaidu priekšsēdētāja, patlaban arī padome ir pagaidu, plus vēl Satiksmes ministrijā ir valsts sekretāres pienākumu pagaidu izpildītāja. Tik daudz "pagaidu" nerada pārliecību, ka "Latvijas Pastā" varētu notikt ātras un būtiskas pārmaiņas...

Jā, tā ir interesanta situācija. Ja skatāmies pēc labas pārvaldības principiem, tad būtu jārīko konkurss padomei, bet pēc tam pastāvīgā padome tad rīkotu konkursu, lai izvēlētos pastāvīgo padomi. Taču šis jautājums nav manās rokās, par labāko risinājumu un konkursu kārtību ir jālemj pašreizējai padomei kopā ar ministriju. Taču domāju, ka tur visi ir ieinteresēti rīkoties ātri, jo saprot, ka "Latvijas Pastā" tiešām ir daudz problēmu, ko nepieciešams risināt. Burvju nūjiņas te diemžēl nav.

Ilgus gadus strādājot šajā nozarē, es zināju, ka "Latvijas Pastam" ir problēmas, taču nebiju domājusi, ka to ir tik daudz. Taču, kad nācu uz šejieni, tad domāju, ka manas zināšanas, ko esmu guvusi, strādājot "Omniva", te varētu būt noderīgas. Es esmu Latvijas patriote un labprātāk būvēju savas valsts, nevis citas uzņēmumu.

Tā mums ļauj ļoti operatīvi strādāt ar sūtījumiem un šajā ziņā "Latvijas Pastam" pat tuvu nestāv neviens no konkurentiem, jo mums ir ļoti kvalitatīvi izejošie ārvalstu sūtījumi.

Kā jau teicu, es zināju, ka ar "Latvijas Pastu" ir slikti, taču nezināju, cik slikti. Kopš pagājušā gada augustā sāku te strādāt, es gaidu, kad pienāks tā nedēļa, kad mani negaidīs kāds nepatīkams pārsteigums. Līdz šim tā vēl nav pienākusi. Katru nedēļu atklājas arvien jauni fakti. Problēmu spektrs ir ļoti plašs, jo ir sasniegts kritiskais punkts - visas tās problēmas, kas krājušās pēdējo desmit gadu laikā, tagad gāžas virsū kā milzīga sniega bumba gan pār mani, gan pār padomi, gan Satiksmes ministriju. Taču patlaban mums ir spēcīga vadības komanda, kura mērķtiecīgi strādā pie uzņēmuma procesu uzlabošanas. Bet, protams, ir arī cilvēki, kuriem pārmaiņas nepatīk, jo darba temps ir ievērojami pieaudzis.

"Omniva" un "Latvijas Pasts" - skats no iekšienes

Efektivitātes ziņā "Latvijas Pastu" bieži vien salīdzina ar igauņu "Omniva", kas arī ir valsts uzņēmums, taču salīdzinājums nav "Latvijas Pastam" par labu...

Es pati "Omnivu" vadīju sešus gadus un ļoti labi pārzinu viņu situāciju. No visu triju Baltijas valstu “Omniva” uzņēmumiem tieši Latvijā tas bija visefektīvākais. Latvijā pakomātus kā pirmie savulaik uzlika “Pasta stacija”, un tikai pēc tam parādījās “Omniva”. Taču “Omniva” darbība Latvijā jau no paša sākuma bija vērsta uz to, lai strādātu ar peļņu. Pirmie četri gadi nesa zaudējumus, jo vajadzēja veikt lielas investīcijas, taču piektajā gadā “Omniva” Latvijā jau izgāja pa nullēm. Tas bija 2017. gads, kad es tur sāku strādāt. Tad arī sākās augšupejas laiks, jo cilvēki bija sapratuši, kas tas pakomāts tāds ir un kā šī sistēma darbojas.

Nebija jau arī tā, ka 2017. gadā, kad es tur sāku strādāt, viss bija rožaini. Īstenībā bija diezgan daudz problēmu un tagad, strādājot “Latvijas Pastā”, man reizēm rodas “deja vu” sajūta – tas viss taču jau ir bijis! Taču tur mums izdevās šīs problēmas atrisināt un padarīt Latvijas “Omniva” par visefektīvāko uzņēmumu. Starp citu, starp visām Baltijas valstīm tieši Latvijas "Omniva" klienti aptaujās novērtēja visaugstāk, jo mēs ļoti fokusējāmies uz labas klientu pieredzes nodrošināšanu un iekšējās efektivitātes palielināšanu.

Kādēļ "Omniva" ar jums pērn nepagarināja līgumu, ja jau viss tik labi gāja?

"Omniva" es biju Latvijas biznesa vadītāja, taču uzņēmumam bija plāns kotēt savas akcijas biržā. To viņi gribēja paveikt diezgan īsā termiņā un pie šī uzdevuma ķērās jaunais grupas vadītājs. Lai varētu iet uz biržu, tika nolemts, ka nebūs atsevišķu valstu struktūrvienību vadītāju, bet vienota vadība visas Baltijas līmenī. Man tika piedāvāts amats jaunās struktūras ietvaros, kas ilgtermiņā nelikās saistošs, tāpēc pieņēmu lēmumu doties prom no uzņēmuma. Baltijas strukturālās pārmaiņas uzņēmumu sadalīja polāras nometnēs, jo Latvija un Lietuva uzskatīja, ka ne vienmēr jaunajā vadības formātā lēmumi tiek pieņemti vispareizākajā veidā. Daudzos jautājumos uzstādījums Latvijai un Lietuvai bija darīt tieši tā, kā dara igauņi, par spīti tam, ka ne vienmēr risinājumi šķita vislabākie uzņēmumam ilgtermiņā. Arī Igaunijā netrūkst savu problēmu, un Igaunijas "Omniva" vēl ir tāls ceļš ejams, lai kļūtu par īstenu paraugu savā nozarē.

Kā tad tā - tiek taču uzskatīts, ka "Omniva" veidotā sistēma ir teju vai pati labākā?

Ja mēs palasītu Igaunijas medijus, tad redzētu, ka igauņi nemaz tik ļoti nemīl savu "Omniva". Viņiem mīlētākais uzņēmums sūtījumu piegādē ir "Itella" jeb "Smartpost".

Tātad Somijas pasts?

Jā, laikam jau visiem mums liekas, ka ziemeļu kaimiņi dara labāk un pareizāk. Igaunijas "Facebook" ir pat skaitliski diezgan liela grupa, kuras vēstījums, diplomātiski izsakoties, ir apmēram tāds - "Omniva" nav pats labākais uzņēmums! Tas vien ilustrē, ka nav jau tur situācija nemaz tik izcila. Savukārt Latvijas un Lietuvas "Omniva" strādāja kā cimds ar roku, mums vienmēr bija uz biznesu vērstas idejas, taču bieži vien bija ļoti grūti to nepieciešamību pierādīt ziemeļu kaimiņiem, it īpaši laikā, kad sāku tur strādāt. Man pašai tas bija diezgan liels kultūršoks. Kad es sāku strādāt "Omniva" grupā, Igaunijas uzņēmumā bija diezgan lielas problēmas ar iekšējo kultūru un kompetencēm, kā arī talantīgu darbinieku piesaisti. Gadu gaitā situācija ir uzlabojusies, taču arī šobrīd Igaunijas “Omniva” vēl nav darba devēju topa augšgalā.

Tātad vilkās tomēr līdzi "Eesti post" mantojums?

Jā, protams. Igaunijas "Omniva" procesi vēl tagad daudzās jomās netiek organizēti pietiekami efektīvi. Toties viņi ir spējuši pieņemt savlaicīgus lēmumus un skatīties stratēģiski pareizos virzienos ar nākotnes perspektīvu - tie paši pakomāti ir labs pierādījums. Pakomātu attīstīšana, šķirošanas līniju ieviešana - tie visi bija stratēģiski pareizi lēmumi, kas ļāva īstenot veiksmes stāstu. Kā būs tālāk, pēc vienotās Baltijas pārvaldības ieviešanas - to rādīs laiks.

Vai kaut teorētiski "Latvijas Pasts" var panākt "Omniva"?

Tas, ko vairs nevar atgūt, ir vadošā loma pakomātu biznesā Baltijas līmenī. Mēģināt "Latvijas Pastam" attīstīt savu pakomātu tīklu visā Baltijā ir jau par vēlu. Tādēļ ir jāmeklē partneri, ar kuriem mēs šajā jomā varētu sadarboties, vairākas iespējas patlaban tiek izskatītas. Līdzīgi kā jau tagad "Latvijas Pasta" pakomātus var izmantot citi uzņēmumi, piemēram, šajā jomā mums ir sadarbība ar DHL un UPS.

Ja nav pakomātu tīkla visā Baltijā, tad ir apgrūtināta sadarbība ar lielajiem e-komercijas spēlētājiem - tādiem tā "Zalando" un "About You". Viņiem "Latvijas Pasts" nav interesants, jo nespēj piedāvāt nepieciešamo reģionālo spektru. Baltijas reģions kā tāds ar sešiem miljoniem iedzīvotāju lielajiem gigantiem kā "Amazon" nav interesants. "Zalando" un "Amazon" paciņas mēs saņemam ar "Itella" starpniecību, jo "Itella" balstās uz Somiju un lielajos iepirkumos var piedāvāt visas šī reģiona valstis kopā. "Latvijas Pasts" šajā ziņā ir diezgan neapskaužamā situācijā, jo lielajiem spēlētājiem šobrīd vēl neko nevaram piedāvāt. Meklējam partnerus, ar kuriem kopā varētu startēt lielajos tirgos.

Kurš nesīs vēstules un avīzes?

"Omniva" vadība ir ieminējusies, ka nākotnē viņi varētu pretendēt uz universālā pasta pakalpojumiem (UPP) Latvijā. Tas tiešām ir reāli?

Ja runājam par "Omniva" plāniem pārņemt universālā pasta pakalpojumus, tad varu tikai vēlēt viņiem veiksmi, taču man ir viens jautājums - vai viņu vadība ir iedziļinājusies, kā "Latvijas Pasts" patlaban sniedz UPP un padomājusi, kas "Omnivai" būtu vajadzīgs, lai to izdarītu? Mums šobrīd ir 800 pastnieki, kuri ikdienā dodas pie klientiem. Vai tagadējā uzņēmuma vadība, tai skaitā "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants, kurš vēl nesen strādāja "Latvijas Pastā'", ir rūpīgi analizējuši Igaunijas "Omniva" 2023. gada pieredzi? Tad Igaunijā bija divi abonētās preses piegādātāji - privātais "Express Post" un valsts "Omniva". "Express Post" piegādāja presi Igaunijas lielākajās pilsētās un būtībā nonāca līdz maksātnespējai. Tad sekoja piedāvājums "Omnivai" pārpirkt šo uzņēmumu kopā ar visām saistībām par vienu eiro un turpināt preses piegādes. Taču Igaunijas Konkurences padome šim darījumam nedeva zaļo gaismu, jo uzskatīja, ka mākslīgi veidosies monopols. Iznākumā "Express Post" pasludināja par maksātnespējīgu un tirgū palika tikai "Omniva". Likās, ka viss būs vienkārši: "Omniva" pārņem visus "Express Post" darbiniekus un turpina preses piegādes. Taču tas izvērtās par vienu no lielākajām PR problēmām visā "Omnivas" vēsturē,  jo izrādījās, ka ne visi "Express Post" darbinieki gribēja pāriet strādāt uz "Omniva", tādēļ gluži vienkārši pietrūka cilvēku, kas piegādā presi, arī pats piegādes process nebija līdz galam sakārtots.

Nākamais jautājums ir par pakalpojumu pieejamību, jo tagad redzam, ka pasta nodaļas tomēr ir svarīgas un sabiedrība nav gatava no tām atteikties. Vai tiešām "Omniva" būs gatava tās uzturēt?

Viņi varbūt cer, ka varētu tikt mainīti pasta pakalpojumu kritēriji un pakomātu varētu uzskatīt par digitālu pasta nodaļu?

Varbūt. Taču te ir jāsaprot viena būtiska lieta - Latvijas valstij nāksies izšķirties par "Latvijas Pasta" nākotni, jo, ja "Latvijas Pastam" atņem šo UPP sniegšanu, tad es teiktu, ka šī uzņēmuma pastāvēšana būs zem lielas jautājuma zīmes. Jo kas tad paliek pāri - pakomātu sūtījumi, kurjerpiegādes un pensiju piegādes, kā arī finanšu pakalpojumi. Taču šie pakalpojumi vien nevar uzturēt pasta intrastruktūru - vismaz noteikti ne patlaban, varbūt tikai pēc gadiem pieciem, kad būsim "Latvijas Pastu" padarījuši par efektīvāku uzņēmumu.

Mazo pasta nodaļu nākotne

Vai esat veikuši kaut kādu analīzi par mazajām pasta nodaļām - kādus pakalpojumus un cik bieži cilvēki tur vispār izmanto?

Daudzās no tām mazajām nodaļām, kur bijām domājuši mainīt modeli, 90 procenti no pakalpojumiem ir mazumtirdzniecība. Un ir liels jautājums - vai tiešām "Latvijas Pastam" būtu jātirgo sēklas un kondensēto pienu? Starp citu, tas man bija viens no pirmajiem pārsteigumiem, sākot šeit strādāt - izrādās, mūsu sortimentā tiešām ir kondensētais piens! Jaunās valdes uzskats ir tāds, ka mazumtirdzniecība pasta nodaļās var būt, taču tikai ar tādām preču kategorijām, kas ir saistītas ar pastu, piemēram, preses izdevumi, dažādi iepakojuma materiāli, aploksnes, pastmarkas, atklātnes, arī grāmatas.

Tādēļ esam sākuši strādāt pie jaunā pasta nodaļu koncepta un mums noteikti būs vismaz 70 skaistas un lielas pasta nodaļas, kas tiks mērķtiecīgi attīstītas ilgtermiņā, 5-10 gadu perspektīvā. Mēs gribam nodaļas izremontēt un sakārtot vides pieejamības jautājumus, jo patlaban daudzās pasta nodaļās cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nevar iekļūt. Un, ja tomēr iekļūst, tad, sēžot ratiņkrēslos, nevar aizsniegties līdz letei. Līdz šim par to nav bijis domāts. Mēs arī gribētu, lai liela daļa pasta nodaļu atrastos lielajos tirdzniecības centros un būtu pieejamas arī brīvdienās. Savukārt pārējām nodaļām varbūt nemaz nav vajadzīgas tik lielas telpas, kurās lielu daļu aizņem mazumtirdzniecības preces. Nerunājot nemaz par to, ka daļā lauku pasta nodaļu vēl arvien ir malkas apkure un sausās tualetes. Tas ir ārprāts! Ir nodaļas, kurās nav gaisa kondicionētāju, taču mēs tām liekam vasarā tirgot šokolādi!

Turklāt valsts uzņēmums, kurš tirgo šokolādi, rada ne pārāk godīgu konkurenci turpat pāri ielai esošajam privātajam veikalam...

Tieši tā, to var uzskatīt par tirgus kropļošanu. Patlaban mūsu plāns paredz saglabāt visas esošās vietas, taču ne gluži kā vecās nodaļas, kas atrodas ierastajās ēkās. Mēs gribam sadarboties ar pašvaldībām, kas varētu piešķirt, piemēram, savā informācijas centrā vienu telpu pasta pakalpojumiem, kur mūsu darbinieki būtu pieejami vai nu visas dienas garumā vai dažas stundas dienā, atkarībā no reālā iedzīvotāju pieprasījuma.

Dažas pašvaldības pat ierosināja, ka viņu darbinieki varētu uzņemties pasta funkcijas, ja tiktu attiecīgi apmācīti.

Par to mēs domājām, taču ir viena problēma: pasta pakalpojumus mēs varētu diezgan viegli autorizēt, iedodot pašvaldības darbiniekam planšeti, taču ievērojami grūtāk ir ar finanšu pakalpojumiem. Mēs esam licencēta maksājumu iestāde un kādam citam tik vienkārši nevaram nodot šīs funkcijas. Turklāt ne jau visas pašvaldības ir gatavas deleģēt savus darbiniekus, kuri tāpat esot noslogoti. Tādēļ tuvākajā nākotnē šos pakalpojumus sniegs tikai pasta darbinieki, taču ne vienmēr tas būtu jādara lielā pasta nodaļā. Bez tam paliek arī iespēja izsaukt pastnieku uz mājām.

Busiņi bez konkursa un ķīniešu riepas

Minējāt, ka "Latvijas Pastam" ir daudz problēmu. Kādas tās ir?

Problēmu apjoms pastā ir milzīgs. Te gadiem ilgi ir bijusi neefektīva pārvaldība. Nevienu konkrēti man nav tiesību vainot, taču ir ļoti daudz jautājumu par saimniekošanu, kāda tā bijusi līdz šim. Piemēram, kādēļ "Latvijas Pasta" rīkotajā iepirkumā mikroautobusiem ir bijis tikai viens pretendents? Kad strādāju "Omnivā", tur līdzīgā iepirkumā bija četri vai pieci kandidāti. Kā gan tas nākas, ka "Latvijas Pastam" ir tāda specifika, ka der tikai viena ražotāja busiņi? Vēl viens piemērs: pēc dokumentiem mēs esam pirkuši "Kleber" riepas, taču saņēmusi esam ķīniešu "Sailun" riepas.

Par klientu pieredzi pastā vispār neviens nekad nopietni nav domājis. Jēdziens, ka klientam vienmēr ir taisnība, te ļoti bieži nedarbojas. Piemēram, kad mans vīrs pirms pāris nedēļām iegriezās vienā pasta nodaļā un paņēma numuriņu piecas minūtes pirms tās slēgšanas, tad viņu un vēl četrus cilvēkus izdzina ārā, pasakot, ka darba laiks ir beidzies.

Kā līdz šim ir veidojusies komunikācija ar Satiksmes ministriju? No malas izskatās, ka ne pārāk labi, jo, kad "Latvijas Pasta" jaunā vadība izstrādā reformu plānu, kas paredz nodaļu samazināšanu, tad pēkšņi pamostas ministrija un paziņo - pag, "Latvijas Pastam" taču ir jāpilda arī sociālā funkcija! Vai tad pašā sākumā, kad atnācāt uz šejieni, neviens jums skaidri nepateica, kāds tad ir uzdevums - pildīt sociālo funkciju vai strādāt ar peļņu?

Uz šo jautājumu mēs atbildi vēl gaidām, ceru, ka tā nāks reizē ar jauno pasta nodaļu tīkla plānu. Kā valsts kapitālsabiedrībai mums ir jāstrādā ar peļņu, taču sīkākām prasībām jābūt ministrijas gaidu vēstulē. Pagaidām mums ir bijusi tikai vēstule, kas ir saskaņošanas stadijā - tur ir runa par konkurences jautājumiem, pasta modernizāciju un peļņu. Sociālo funkciju ir ļoti grūti nodefinēt. Vai tā nozīmē UPP sniegšanu, bet varbūt socializēšanos?

Jebkurā gadījumā loģiski būtu šādu uzdevumu lapu jaunajai valdei izsniegt jau tās darba pirmajās dienās, nevis kaut kad pusgadu vēlāk...

Šādas lapas  man vēl nav, taču es negribētu te vainot tikai ministriju, jo atcerēsimies, ka pa vidu mainījās ministri. Pieņemu, ka jaunā ministra birojs vēlas ar nozari pamatīgāk iepazīties, pirms izdot gaidu vēstuli.

Zīmola atsvaidzināšana

Kā tas nākas, ka jūs tik vienkārši varējāt gandrīz uzreiz pēc darba atstāšanas "Omniva" vadībā atnākt uz "Latvijas Pastu"? Bieži vien taču šāda līmeņa vadītājiem, atstājot amatu, ir jāparaksta dokuments, ka noteiktu laiku viņi nestrādās kādā citā šīs pašas nozares uzņēmumā...

Kad gāju projām no "Omniva", man ar viņiem tiešām bija pārrunas par šo jautājumu. Taču viņi piedāvāja nosacījumus, kas man nebija pieņemami. Par to kompensāciju, ko man piedāvāja, es nevarēju atļauties sēdēt mājās un nestrādāt. Viņu piedāvātie noteikumi man likās diskriminējoši un es tiem nepiekritu.

Vai šogad "Latvijas Pastam" varētu būt kaut kāda peļņa?

Pašreizējā situācijā mēs nevaram optimizēt pasta nodaļu tīklu, bet vienlaikus universālā pasta pakalpojumu pieprasījums krītas dramatiski, papildus tam diemžēl arī valstī nav vērojama ekonomikas augšupeja. Visu šo iemeslu dēļ no "Latvijas Pasta" brīnumus nevar gaidīt. Piedevām "Latvijas Pastam" patlaban diemžēl nav daudz konkurētspējīgu komerciālo piedāvājumu. Kad atnācu uz šejieni, bija nepatīkami pārsteigta, cik zemā līmenī ir šie pakalpojumi, cik vāja ir kurjeru sūtījumu izsekošanas sistēma, kādus līgumus mēs dodam parakstīt klientiem. Tādēļ patlaban  pārdefinējam pakalpojumu grozu un servisa standartus. Rudenī plānojam palaist jauno e-vidi, kas - es vismaz tā ceru - būs klientiem ērtāka, nekā mūsu konkurentu piedāvātā. Šajā projektā ir iesaistīta liela komanda, taču diemžēl vienā dienā to visu izdarīt nevar. Domājam arī par "Latvijas Pasta" zīmola atsvaidzināšanu. Šobrīd mūsu logo simbols  ir vēstule, taču sniegto pakalpojumu klāsts ir ievērojami plašāks.

Neesat domājuši iet "Eesti post" un "Omniva" ceļu, vispār atsakoties no "Latvijas Pasta" zīmola?

Tik drastiski gluži nē. Manuprāt, sabiedrība tam nav gatava. Pašā Igaunijā jau arī no "Eesti post" zīmola tā nopietni sāk atteikties tikai šogad, jo "Omniva" līdz šim vairāk izmantoja Latvijā un Lietuvā, kur varēja atļauties radikālāku pieeju. Mēs paliksim "Latvijas Pasts", taču gribam šo zīmolu padarīt vizuāli pievilcīgāku, arī uzņēmuma mājas lapu izveidot ērtāku. Zinu, ka zīmolu atjaunošana šogad ir raisījusi plašas diskusijas sabiedrībā, taču “Latvijas Pasta” gadījumā šis ir ļoti būtisks aspekts, jo sūtījumu piegādē konkurējam brīvā tirgus apstākļos, tāpēc arī mūsu zīmolam ir svarīgi būt mūsdienīgam. Arī “Omniva” gan Latvijā, gan arī pārējās valstīs veica zīmola atjaunošanu pēdējo divu gadu laikā.

Stāsts par divām šķirošanas līnijām

"Latvijas Pastam" ir savs IT departaments vai arī programmatūras veidošanas darbus iepērk kā ārpakalpojumus?

Daļu, piemēram, pakomātu programmatūras integrāciju, pērkam kā ārpakalpojumu, bet daļu veido mūsu pašu IT cilvēki. Te nākas runāt par vēl vienu problēmu - sistēmu sadrumstalotību, jo te nav bijusi viena vienota informācijas sistēma, bet gan vairākas. Līdz šim "Latvijas Pasts" ir strādājis pēc šādas shēmas - ja es atbildu par šo jomu vai segmentu, tad man ir sava sistēma! Un tā katrs veidoja savas sistēmas, kas nav savietojamas un iznākumā ar datiem ir lielas problēmas.

Līdzīga problēma ir ar šķirošanas līnijām - tās mums ir divas, starptautiskajiem sūtījumiem un komerciālajiem sūtījumiem katram sava. Parasti sūtījumu biznesā tā neviens nedara - ir viena šķirošanas līnija, kas spēj apstrādāt gan 30 gramus vieglu paciņu no Ķīnas, gan 30 kilogramu sūtījumu. Tā tas ir gan Lietuvas pastā, gan Igaunijas pastā, tikai “Latvijas Pasts" uz to raudzījies kaut kā citādāk. Investīcijas esam veikuši divās līnijās, kaut gan ilgtermiņā mums vajadzētu tikai vienu. Un diemžēl normālā situācijā tā nebūtu neviena no abām esošajām. Nāksies domāt, kā to šķirošanas līniju, ko "Latvijas Pasts" nopirka īsi pirms manas atnākšanas, pielāgot un savietot ar kādu citu. Domājot piecu gadu perspektīvā, šķirošanas līnija,  ar ko varētu šķirot pilnīgi visus sūtījumus, līdzīgi, kādas ir Lietuvas un Igaunijas pasta uzņēmumiem, palīdzētu  ieekonomēt vismaz 80 cilvēku fizisku darbu.

Un cik tāda līnija maksā?

Vairākus miljonus. Taču arī viena no esošajām līnijām maksā apmēram tāpat.

Varbūt to var kādam pārdot?

Patiesībā jau šādām lietotām iekārtām tiešām ir noieta tirgus, taču šajā gadījumā ir jautājums par līnijas atlikušo vērtību. Divu šķirošanas līniju iegāde jau nav vienīgais lēmums, kas manī raisa neizpratni. Kad 2019. gadā "Latvijas Pasts" par 1,8 miljoniem eiro iegādājās "Pasta stacijas" pakomātu tīklu, tad daudzi pasta biznesā iesaistītie cilvēki bija izbrīnīti - vai tiešām tā bija adekvāta cena un vai "Latvijas Pastam" nebūtu bijis vienkāršāk un arī lētāk pašam nopirkt pakomātus un tos uzstādīt?

Kopš pagājušās vasaras ar jauno "Latvijas Pasta" vadības komandu esam veikuši uzņēmuma darbības analīzi un atraduši veidus, kā ieekonomēt vismaz 200 000 eiro gadā. Piemēram, ikdienā vienā un tajā pašā virzienā ik dienu brauc trīs darbinieki: pastnieks, kurš ved vēstules un presi; pasta kurjers, kurš ved pastu un vēl saistītā zīmola "Eksprespasts" kurjers, kurš ved eksprespastu. Iznākumā mēs maksājam par triju mašīnu braucienu, kaut gan pietiktu ar vienu. Lai apzinātu visas šāda veida problēmas un sakārtotu sistēmu, būs vajadzīgi vairāki gadi un ļoti daudz darba. Jo patlaban "Latvijas Pastā" nav nevienas jomas, kas būtu perfektā kārtībā.

Jautājums tikai, vai pa jūsu mēģinājumiem sakārtot uzņēmumu nesāks jaukties politiķi ar savām vēlmēm...

Saprotu politiķu vēlmi iesaistīties un varbūt arī kaut ko diktēt, taču tas man netraucē strādāt pie uzņēmuma finanšu pakalpojumu attīstības vai klientu pieredzes. Vai tiešām visus iepriekšējos gadus politiķi tik ļoti ir jaukušies "Latvijas Pasta" darbā un nav ļāvuši uzlabot klientu pieredzi? Kas traucē uzņēmuma iekšējos procesus sakārtot tā, lai katram darbiniekam būtu pilnīgi skaidra viņa atbildības joma un tiesības pieņemt lēmumus? Vai tiešām politiķi bija tie, kuri lika iegādāties divas šķirošanas līnijas?

Viens no pārmetumiem, kas pēdējā laikā veltīts "Latvijas Pasta" vadībai, ir par uzņēmuma darbinieku balli, kas izmaksājusi vairāk nekā 100 000 eiro un sarīkota laikā, kad tika lemts par mazo nodaļu slēgšanu ekonomisku apsvērumu dēļ. Tiešām bija vērts to balli rīkot?

Kad pagājušās vasaras beigās tikko sāku te strādāt, norisinājās "Latvijas Pasta" darbinieku sporta spēles. Tajās iepazinos ar daudziem vienkāršā darba darītājiem, kuri teica - būtu tik labi sarīkot balli, jau 16 gadus mums tāda nav bijusi! Nospriedām, ka, ja gada finansiālie rezultāti būs tādi, ka varam to atļauties, tad sarīkosim balli darbiniekiem, arī padome neiebilda. Mēs šajos svētkos godinājām aptaujas “Mans pastnieks 2023 uzvarētājus”, par kuriem bija balsojuši klienti, un sveicām labākos kurjerus, klientu atbalsta speciālistus un sūtījumu apstrādes darbiniekus.

Ja kāds no tiem, kuri mums pēc tam pārmeta tēriņus, būtu redzējis mūsu cilvēkus ballē! Man pašai tas bija kultūršoks, redzot, kā dāma, kura ir pastā nostrādājusi 20 gadus, pirmo reizi ir atbraukusi uz balli Rīgā, uzvelkot savu goda kleitu. Viņa vispār Rīgā, šādā pasākumā bija pirmo reizi! Cilvēkiem patika pilnīgi viss, viņi bija sajūsmā. Tiesa, ņemot vērā ažiotāžu, kas bija pēc tam, diez pārskatāmā nākotnē mēs varēsim vēl kādu balli sarīkot... Kaut gan man liekas, ka šādi pasākumi ir ļoti vajadzīgi un arī darbinieki to ļoti novērtēja