Ar savtīgiem padomiem vēl vairāk iztukšo kabatas finanšu grūtībās nonākušajiem

Viņu klienti ir finanšu grūtībās nonākuši cilvēki, kas vēlas iziet maksātnespējas procesu, bet sadarbība ar biroju daļai beigusies ar vēl sliktāku situāciju. Juridiskā biroja seja  - Oto Bezbailis.

LTV raidījums “de facto” pamanījis, ka savus klientus Bezbailis pamatā piesaista internetā. Sociālo tīklu video viņš atbild uz jautājumiem, stāsta, ka birojs esot vadošais šādās lietās ar gandrīz 10 gadu pieredzi, iedrošina ar kompetenci.  Citos video – arī labākas dzīves apsolījumi ar kadriem no siltajām zemēm, pašam atpūšoties pie jūras vai baseina.

Taču vēlāk izrādās, ka nav pierādījumu apgalvojumam par vadošajiem nozarē, padomi bijuši kaitnieciski, bet solījumi – neizpildīti.

LTV “de facto” iepazinās ar vairākām šādām klientu lietām. Redzams, ka birojs centies nodrošināties, lai viņi nesūdzas. Līgumā iekļauts sods par neslavas celšanu un  biroja reputācijas graušanu 20 minimālo mēnešalgu apmērā. Pērn tie būtu 12 400, šogad 14 000 eiro. Arī tādēļ cilvēki publiski negrib atklāties.

Vienu no klientēm, kuras īstais vārds raidījumam zināms, saucam par Janu. Viņa stāsta, ka informāciju par “Juridisko Biroju Maksātnespējas Jautājumos” atradusi internetā. Sadarbībai uzreiz nemaz nepiekrita, jo aizdomīgs licies biroja pārstāvja telefonisks ieteikums pārrakstīt savu mašīnu, lai maksātnespējas procesā to nezaudētu. Bet pēc laika no biroja zvanīja paši. “Es biju diezgan tādā smagā situācijā – gan finansiālā, gan emocionālā. Ar mani jau runāja sieviete – citā balsī, bija ļoti saprotoša, iejūtīga, un teica – ak, dievs, mēs šīs te lietas risinām katru dienu. Mēs palīdzēsim. Un man nekas pilnīgi iekšā nenoklikšķināja, ka var būt savādāk, es uzticējos,” stāsta Jana.

Viens no pirmajiem bijis ieteikums pārtraukt maksājumus kreditoriem. Toties naudu, kaut pa daļām gada laikā samaksāt birojam par procesa ierosināšanu, lai ātrāk varot sākt rīkoties. No vairāku klientu lietām un paša biroja publiskās informācijas izriet, ka mēnesī bija jāmaksā 170-240 eiro, atkarībā no laika, kad klientiem slēgts līgums, un kopējā tieši birojam domātā summa sasniedza 1300 līdz 2000 eiro. Kamēr to birojam izmaksā,  saziņu ar kreditoriem pārņemšot viņi.  “Man nav jāceļ klausule, nav jārunā pat, tūlīt pat būs process, ko tur runāt, tūlīt būs process, viss atrisināties,” birojā teiktos ieteikumus atstāsta Jana.

Sākumā Jana nav paklausījusi, bet vēlāk vairs nevarēja maksāt visiem un turpināja maksāt tikai birojam, kā ieteikts. Vēlāk viņas kontu bloķēja tiesu izpildītājs. Turklāt izrādījās, ka maksātnespējas process Janas gadījumā tobrīd arī nebija iespējams, ko godprātīgs konsultants būtu pateicis. Tā vietā “Juridiskais Birojs Maksātnespējas Jautājumos” no Janas, neskaitot oficiālās valsts nodevas, nepieciešamā procesa sagatavošanai iekasēja ap 1200 eiro. 

Maksāt birojam sāka arī Ilze, taču tika cauri ar 240 eiro, jo  ātrāk sapratusi, ka kaut kas nav tā. Tomēr arī viņas stāsts par biroja solījumiem sākas līdzīgi. “Jā, mēs jūs pārstāvēsim firmām, kurām esat parādā. Tikai neuztraucieties, neko nemaksājiet, maksājiet mums, bet nevienam citam,” sarunas un sarakstes ar biroju atstāsta Ilze.  Kad jau vēlāk atsaukusies uz aizdevēju uzstājīgajiem zvaniem un vēstulēm, izrādījies, neviens viņu nav pārstāvējis. Arī viņas parādu nodeva piedziņai ar izrietošajām sekām – bloķētu kontu. “Es uzticējos, tā mana vaina,” viņa saka un turpina – “Bet man nebija pamata tai brīdī neticēt. Jo tik juridiski skaisti viss tika izstāstīts un tad, tad jā… Uz ceļiem mani notrieca tai brīdī tas viss. Ejot veikalā pirkt pārtiku, man pēkšņi parādās mīnuss summa, kura ir diezgan iespaidīga, un kontā nekā vairs nav. Tas ir tāds šoks.”

Pērn jūlija beigās un augusta sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta, Tieslietu ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapās teju vienlaikus parādījās brīdinājums, aicinot uzmanīties no pakalpojumu sniedzējiem, kuri maldina finanšu grūtībās nonākušas personas. Paziņojumā pakalpojumu sniedzēji netika saukti vārdā. Intervijās iestādēs neslēpj, ka brīdinājums saistīts arī ar tur saņemtajām ziņām par konkrēto biroju. Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore Karīna Paturska stāsta: “Informācija, kas nonāca līdz mums, bija ļoti satraucoša. Jo tās lietas, ko mēs dzirdējām, ko šie juridisko pakalpojumu sniedzēji, kādus padomus sniedz šim cilvēkiem – tie ir tādi, kas varētu liegt sekmīgi īstenot šīs fiziskās personas maksātnespējas procesu,” viņa skaidro. Proti, maksātnespējas procesa ierosināšana vēl neko nenozīmē. To apstiprina tiesa un uzrauga maksātnespējas administrators un administrators vērtē parādnieka attieksmi. Un procesu var izbeigt arī bez parādu dzēšanas. “Administrators  redz, ka cilvēks, kaut arī viņam bija ienākumi, gadu nav maksājis saviem kreditoriem. Un tas gan tiesas, gan administratora ieskatā ir negodprātīga rīcība no parādnieka  puses,” viņa paskaidro.

Mudinājumus klientiem kaut ko no īpašumiem vai ienākumiem nobēdzināt, birojā noliedz. Savukārt to, ka apgalvojums, ka var nemaksāt kreditoriem, ir biroja arsenālā, apliecina Bezbaiļa teiktais paša veidotā video TikTok vietnē. Telefonintervijā ar “de facto” Bezbailis sākumā atrunājas, ka klientiem sakot, ka maksājumi jāveic iespēju robežās, lai gan paša ierunātie video apliecina pretējo.  “Līdz ko jūs uzsākat sadarbību ar mums, jūs varat pārtraukt veikt maksājumus kreditoriem,” – tur izskan viņa balss aizkadrā.

Cilvēki, kas biroja padomiem uzticējušies, tikai vēlāk uzzinājuši, ka Bezbailis nemaz nav jurists. Bezbailis telefonsarunā vairās to atklāt, sakot, ka viņam ir “Maksātnespējas kontroles dienesta… asociācijas apliecinājums”, bet nevar īsti paskaidrot apliecinājums – kam. Taču piebilst, ka birojā strādā maksātnespējas administrators.  Arī biroja klienti stāsta, ka visus gala dokumentus, pieteikumus tiesā gatavo birojā strādājošs maksātnespējas administrators. Bet arī tā ir vismaz ētiska problēma, kas var radīt arī faktisku pārkāpumu, uzskata Maksātnespējas kontroles dienestā, kur šī administratora vārdu zina. Paturska norāda: “Protams, ja šis administrators ir viņu konsultējis pie šī juridiskā pakalpojumu sniedzēja un vēlāk šī persona jau nonāk pie šī paša administrators, tas būtu interešu konflikts, kas administratoram būtu jānorāda.”

Tikmēr biroja reklamēšanai tā sociālajos tīklos tikusi izmantotas arī paša Maksātnespējas kontroles dienesta sniegtā intervija televīzijas raidījumā. Dienests sūdzību par to kā par negodīgu komercpraksi iesniedzis Patērētāju tiesību aizsardzības centram.  Uzticības radīšanai Bezbailis savos video arī regulāri izmanto ekrāna attēlus no portāla “TVnet”. Kādā no šiem video viņš arī saka: “Par mums ir arī ziņu raksti “Tvnet”, “Apollo”, “Delfi”, kur iesaka cilvēkiem vērties pēc palīdzības, ja esat nonākuši finansiālās grūtībās.” Tā nav patiesība. Minētā publikācija ir nevis ziņu raksts, kurā kaut ko iesaka, bet apmaksāta reklāma, kur par saturu atbild pats apmaksātājs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā stāsta, ka šī jautājum izpētei pievērsās jau vasarā. “Mēs uzsākām mājaslapu pārbaudes un informācijas vākšanu. Bet jāņem vērā, ka mēs nesaņēmām nevienu patērētāja sūdzību. Pirmo sūdzību ar reāliem pierādījumiem un līguma noteikumiem mēs saņēmām tikai pagājušā gada decembrī,” stāta PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis. Šīs pārbaudes rezultāti varētu būt pusgada laikā. PTAC arī aicina atsaukties arī citus, ja viņi saskārušies ar līdzīgu pieredzi.

Raidījumam “de facto” zināms, ka vairāki klienti vērsušies arī policijā; tur pašlaik atturas no komentāriem par šādu iesniegumu skaitu un statusu.