Plastmasas pudeļu nodošanas plāns Latvijā ir izgāzies
No 1. janvāra ikvienam vajadzēja būt iespējai lielveikalos par maksu nodot izlietotās, tukšās plastmasas jeb PET pudeles. Tomēr šī sistēma joprojām nav ieviesta. Nu jau aizgājusī 11. Saeima pērnruden šo ideju noraidīja un tagad nav zināms, vai mēs vispār plastmasas pudeles kaut kad varēsim nodot par maksu.
Plastmasas pudeļu nodošanas koncepcija iestrēgst
Jau pirms 12 gadiem – 2003. gadā – Ministru kabinets pieņēma noteikumus, kas nākotnē paredzēja ieviest depozīta sistēmu atkārtoti lietotajam iepakojumam, respektīvi – cilvēki varētu nodot izmantotās plastmasas PET pudeles un par katru saņemt atlīdzību (ap četriem eirocentiem). Pirms diviem gadiem valdība apstiprināja koncepciju, kas paredzēja, ka sistēmai būtu jāsāk darboties jau no šī gada 1. janvāra. Tomēr pagājušā gada rudenī aizejošā 11. Saeima šo koncepciju noraidīja. Tā nu nekas no labās ieceres neiznāca…
Tikmēr Valkas un citu tuvējo Igaunijas pierobežas pilsētu iedzīvotāji ar skaudību skatās uz mūsu ziemeļu kaimiņiem, kur PET pudeļu nodošanas sistēma strādā jau vismaz piecus gadus. Tur cilvēki lielveikalos var nodot pudeles, par nodoto pudeli saņemot vairākus centus, kurus var iztērētm iepērkoties veikalā.
Neadekvāti dārga sistēma
Kāpēc tā arī nav ieviesta PET pudeļu nodošanas sistēma, Kasjauns.lv stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere:
„Jāuzsver, ka tajās Eiropas valstīt, kur ir ieviesta PET pudeļu nodošanas sistēma, šīs pudeles ir vairākkārt lietojamas, tās var termiski apstrādāt un atkal izmantot pārtikas produktu un dzērienu iepildīšanai. Savukārt mēs pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā esam ieviesuši lētākās PET pudeles ar plānākām sieniņām, kuras otrreizēji vairs nevar izmantot. Nododot Latvijā izmantojamās PET pudeles, mēs nododam nevis otrreizēji izmantojamu taru, bet gan atkritumus, no kuriem ražo granulas. Un tas visu šo procesu sadārdzina. Arī pudeļu nodošanas automāti tās nešķiro ne pēc krāsām, ne pēc tilpuma. Saliekot visas izmaksas kopā, jākonstatē, kas tās ir neadekvāti lielas, salīdzinot ar ieguvumiem. Līdz ar to praktiski neviens no nozares neiestājās par šīs sistēmas ieviešanu.
Savulaik bija doma, ka PET pudeļu depozīta sistēmu ieviesīs paši ražotāji, bet vēlāk izlēma, ka jāveido jauna organizācija, kas uzraudzīs visu šo sistēmu un tie ir ļoti lieli izdevumi.
Tai pašā laikā jāteic, ka mums ir atkritumu šķirošana konteineri un cilvēki tur var arī iemest arī plastmasas pudeles. Tāpat jāteic, ka tarifs par nešķiroto atkritumu noglabāšanu sevī ietver arī atkritumu apsaimniekošanu. Tā kā nevar teikt, ka šī depozītsistēma vispār nestrādā.”
Jautāta, kā tad mūsu kaimiņiem igauņiem tomēr izdevies ieviest šo depozīta sistēmu, Bendere saka:
„Igaunijai pudeļu nodošanas sistēmas automātus ražotājfirma piedāvāja par brīvu. Tai pašā laikā arī Igaunijas valdība šajā sistēmā ieguldīja lielu naudu, kuru nav atguvusi atpakaļ. Tagad, kad sistēma izveidota, tā vienkārši ir jādarbina. Jāteic, ka arī igauņi neiztiek bez problēmām – cilvēki nodošanas automātos bieži vien ieliek nevis tīras pudeles, automāti pudeles nedala arī pēc krāsām. Tā kā ne visur šī sistēma strādā. Ja valsts ir bagāta, tad šādu sistēmu var ieviest, bet tas nav lētākais variants. Pieņemsim, ka par nodotu pudeli saņemsim četrus eirocentus. Tad jautājums: kurš visu mēnesi savās mājās glabās nesaspiestas PET pudeles, lai beigās uz veikalu aiznestu nodot maisu ar 20 pudelēm?”
„Šī sistēma nemaz tik laba nav”
Vides žurnāliste Anitra Tooma-Rijniece Kasjauns.lv pauda: „Mēs savulaik esam ieguldījuši lielu naudu, lai ieviestu atkritumu šķirošanas konteinerus. Vai tagad likvidēt vienu sistēmu, lai ieviestu citu? Cilvēks aizmirst, ka būtībā par nodotu PET pudeli saņemot 5 centus, viņš patiesībā par šo pudeli samaksā desmit centus. Vai mums tik tiešām vajag tērēt sešus miljonus, lai iegādātos PET pudeļu nodošanas robotus? Pēc būtības mums jau nav problēmas atbrīvoties no vecajām pudelēm – kas liedz tās iemest šķiroto atkritumu konteinerā, kas paredzēts plastmasai?
Esmu pudeļu depozīta sistēmas pretiniece. Tā nemaz tik laba nav. Tomēr šis jautājums aktualizējas, līdzko atnāk jauns vides ministrs. Viņš sola pie sistēmas strādāt un to ieviest, bet tikko nozares speciālisti izstāsta lietas būtību, viņš par tās lietderību sāk šaubīties.”
Ministrija: „Jāmeklē arī alternatīvi risinājumi”
Arī pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nemaz nav kaismīga pudeļu depozīta sistēmas ieviesēja. VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece Kasjauns.lv teica:
„2013. gadā VARAM izstrādāja un valdība akceptēja normatīvos aktus, kas paredzēja ieviest depozīta sistēmu vienlaicīgi atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no 2015. gada 1. janvāra.
Abi likumprojekti - likumprojekts Grozījumi Iepakojuma likumā un likumprojekts Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas saistīti ar depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam 2013. gada 8. oktobrī tika iesniegti Saeimā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas 2014. gada 17. jūnija sēdē vērtēja depozīta sistēmas ieviešanas iespējas. Apakškomisijas deputātu viedokļi par depozīta sistēmas ieviešanu bija atšķirīgi par depozīta sistēmas ieviešanu. 2014. gada 14. oktobrī notikušajā 11. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē komisijas priekšsēdētājs rosināja noraidīt likumprojektus un nevirzīt tālāk. Likumprojekti tā arī 11. Saeimā netika izskatīti, līdz ar to depozīta sistēma dzērienu iepakojumam netika uzsākta no 1. janvāra.
VARAM plāno turpināt darbu saistībā ar depozīta sistēmas piemērošanas dzērienu iepakojumam un alternatīvu risinājumu izvērtējumu, ievērojot dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas attīstību.”
No 2015.gada Latvijā plānots ieviest dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Depozīta sistēmā tiktu iekļauti PET, stikla un metāla bezalkoholisko dzērienu, alus un dzērienu ar zemu alkohola saturu iepakojumi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecere paredzēja, ka Latvijā darbosies viens nacionālais operators, ko veido ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumi būs loģistika - izvietojums, tehniskie risinājumi, informācijas uzskaite un kontrole, depozīta sistēmā iesaistīto tirgotāju un ražotāju reģistrācija, līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem, depozīta sistēmas norēķinu veikšana ar ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem un tamlīdzīgas lietas.
Pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards jau pirms pāris mēnešiem izteicies, ka „jātiek skaidrībā ar izlietoto pudeļu depozīta sistēmu, vai tā tiks ieviesta. Bet, ja no šīs ieceres atsakās, tad to varētu aizstāt ar dalīto atkritumu vākšanu.” Ja neizdosies vienoties par depozīta sistēmu, tad būtu jāmeklē citi mehānismi dalītai atkritumu vākšanai, sacīja ministrs.
Tikmēr iedzīvotāji no izlietotām PET pudelēm var atbrīvoties, vai nu vienkārši izmetot atkritumu konteinerā (vislabāk – plastmasas atkritumiem paredzētajos) vai arī aiznest PET pudeles uz kādu no nodošanas punktiem visā Latvijā, kuru nav sevišķi daudz. Par katru nodoto pudeli šajos punktos var saņemt vienu centu.
