"Visbiežāk mani satrauc stulbības!" - Martins Gauss par dzīvi Latvijā pēc 12 gadiem amatā

Martins Gauss savu ceļu nozarē sāka kā pilots Vācijā deviņdesmitajos gados un par "airBaltic" vadītāju kļuva 2011. gadā. Tolaik Vācijas un Ungārijas aviokompāniju vadībā jau pabijušais Gauss solīja sakārtot uzņēmuma struktūru un ieviest korporatīvu pārvaldību, kam būtu jānoved pie finansiāli pozitīvas aviosabiedrības darbības.

Tiekoties ar "airBaltic" izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju, runājām par ceļu līdz priekšnieka darbam, mūsu lidsabiedrības, kā arī komerciālās aviācijas tuvāko nākotni.

Pirmo reizi gaisā pacēlāties pirms 32 gadiem, ar "Boeing 737". Aprakstiet sajūtas?

Pilots vienmēr atcerēsies savu pirmo pacelšanos. Man tas bija reiss uz Laspalmasu de Grankanāriju – ļoti ilgs lidojums. Pēc pacelšanās, kad sapratu, ka šoreiz esmu atbildīgs par reāliem pasažieriem, izjutu lepnumu. Pēcāk man bija sešas stundas, lai šo lepnumu apcerētu un grimtu pārdomās! Vēl pēc tam sākas process, kas pilotu padara par kapteini. Man paveicās, jo lidoju ļoti daudz, līdz ar to ātrāk tiku augšup pa karjeras kāpnēm. Varētu šķist, ka lidmašīnas kapteiņa pirmais reiss ir mazāk satraucošs notikums, taču nē – arī tas man bija liels solis, vēl lielāka atbildība. Esmu lepns par izvēlēto ceļu, joprojām regulāri atjaunoju savu licenci.

Kādēļ izvēlējāties aviācijas nozari?

Sākotnēji studēju ekonomiku un vēlējos darboties šajā nozarē. Tad izlasīju, cik saņem piloti, biju jauns, un man tas šķita daudz pievilcīgāks un ātrāks ceļš pie labas algas! (Smejas.) Tolaik, lai nokārtotu formalitātes un iegūtu izglītību, man bija jāiet uz banku pēc aizņēmuma. Tam bija lieli procenti, un tā atmaksāšanai man vajadzēja gadus, taču atskatoties redzu, ka tā bija pareizā izvēle gan karjeras, gan pašattīstības kontekstā.

Pilota dzīve ir īpaša. Tev pastāvīgi ir jābūt mentāli gatavam, fiziski spējīgam, jāseko līdzi nozares un pilota darba attīstībai, jāmācās. Mūsdienās pilota darbu vēl vairāk ietekmē tehnoloģijas, procesu automatizācija. Mums "airBaltic" šobrīd ir vieni no modernākajiem lidaparātiem pasaulē, un to apgūšana ir ilgs process.

Vai pēc tūkstošiem nolidotu stundu piloti joprojām mēdz uztraukties?

Manuprāt, tas nav labi, ja pilots kādā brīdī beidz satraukties. Taču būtiski ir nebaidīties. Piloti ir trenēti risināt grūtas, ekstrēmas situācijas gaisā.

Vai satraukums pēc daudziem gadiem amatā mēdz piemeklēt izpilddirektorus? Kas šajās dienās satrauc jūs?

Stulbības. Visbiežāk mani satrauc stulbības! (Smejas.) Neracionālas darbības, reakcijas mēdz manī izsaukt uztraukumu. Taču pilota pieredze un arī iepriekšēja vadītāja pieredze citās valstīs dod iespēju pasmelties idejas rīcībai. Gan pilota, gan kompānijas vadītāja darbs ir menedžera darbs. Jāteic, ka problēmsituāciju un konfrontāciju vadītāja darbā ir daudz vairāk. Ar "airBaltic" esam gājuši cauri vairākiem grūtiem brīžiem. Mēdz būt raizes, taču es neesmu viens, varu konsultēties ar citiem, pētīt problēmu un izvēlēties risinājumus.

Taču, jā, visvairāk mani izsit no ierindas stulbības, teiksim, skaļi apgalvojumi medijos, ko izsaka cilvēki, kuri neizprot reālo situāciju, populisms. Saprotu, ja teikšu kaut ko pretī un iesaistīšos, vien pieliešu eļļu ugunij. Kopumā gan esmu nosvērts, ikdienā nebļauju, nekliedzu, bet iesaistos risinājumu meklēšanā! (Smejas.) Teiksim tā – es nebūtu šajā amatā, ja nespētu virzīties uz priekšu pa to ceļu, kurš šai kompānijai ir izraudzīts.

Vai ir viegli vadīt šādu kompāniju Latvijā?

Vadošā amatā pirmo reizi stājos Vācijā. Pēcāk guvu pieredzi, teiksim tā, ārpus savas komforta zonas – Ungārijā. Bija jākomunicē angļu valodā, jāsaprot, kā iederēties citādā sabiedrībā. Esmu lepns, ka man ir šī iespēja – joprojām vadīt "airBaltic", taču salīdzināt šo ar iepriekšējiem darbiem ir grūti. Tās ir citas sabiedrības, citas mentalitātes.

Saprotu vēsturi, skatījumu uz dzīvi. Esmu spējis saglabāt kursu un vadīt "airBaltic" modernas lidsabiedrības virzienā, iedibinot tādu korporatīvo pārvaldību, kas varētu būt paraugs citiem. Tā pasargā šo kompāniju no īslaicīgām izmaiņām, pārsteigumiem politikā un tamlīdzīgi. Esam veiksmīgi tikuši cauri Covid-19 krīzei, kas simts gadu griezumā bija kas unikāls un šai nozarei vēl nebijis. Mūs arī skāra Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Dati lieliski uzrāda, ka tiekam galā ar šiem izaicinājumiem.

Kas līdz šim nav sasniegts?

Kā zināms, joprojām nav sanācis piesaistīt privātos investorus, iemesli bijuši dažādi. Un tas joprojām ir mērķis. Lietas varētu mainīties pēc gaidāmās akciju publiskā piedāvājuma izteikšanas [tāda paredzēta nākamgad]. Grūti paredzēt, vai valsts nemainīs domas par savu kā lielākā akciju turētāja lomu. Dzīvosim, redzēsim. Taču līdz šim uzdevums vienmēr ir bijis – atrast kādu no ārpuses, kas būtu gatavs iesaistīties no malas.

Atgriežoties pie Covid-19 tēmas – vai ir kas tāds, ko, atskatoties uz šo krīzi, jūs būtu darījis citādi?

Noteikti. Es domāju, vairums kompāniju būtu reaģējušas pavisam citādāk, ja mums būtu vairāk datu, skaidrības par to, kā pandēmija attīstīsies un izpaudīsies. Uzskatu, ka virkne stingrāko ierobežojumu un nosacījumu netiktu ieviesti. Esmu drošs, ka mēs nebeigtu ražot dzinējus divu gadu garumā, lai pēcāk piecu gadu garumā sastaptos ar problēmām, kas izriet no šā lēmuma! Pasauli ļoti ietekmēja ne vien pati slimība, bet arī lēmumi, kurus nācās pieņemt, zinot, ka mums trūkst zināšanu par to, kā pandēmija attīstīsies.

Kā Krievijas iebrukums Ukrainā izteikti ietekmēja "airBaltic"?

Ir ļoti dažādi veidi, kā šis karš iespaido aviācijas nozari. Mēs sākām būtiski ierobežot lidojumus šajā teritorijā jau pēc incidenta ar "Ryanair" Baltkrievijā [Lukašenko režīms piespieda reisu piezemēties, lai no tā nolaupītu varas kritiķi, aktīvistu Romānu Protaseviču 2021. gadā], turpinot sekot līdzi notikumu attīstībai Ukrainā.

Dienā pirms 24. februāra intervijā CNN kanālam teicu, ka uz Ukrainu nelidosim, ja sāksies karš. Nākamajā rītā sākās karš. Ukrainā gan bija mūsu darbinieki, kurus vajadzēja nogādāt mājās. Karš ietekmē mūs joprojām, jo, pirmkārt, mums ir jāizvairās no šīs gaisa telpas, un, otrkārt, ārvalstu potenciālie investori mūs redz kā tuvu karadarbībai esošu aviokompāniju. Esam mierā, un Latvija ir NATO dalībvalsts, taču šis karš atrod veidu, kā skart visus.

Evakuācijas reisi no Izraēlas – vai tas bija kas iepriekš nepieredzēts?

Lidojumu atcelšana vēl paredz arī to, ka mums ir jārod veids, kā galamērķos nogādāt pasažierus, kuri grasījās lidot ar mūsu reisiem. To paveicām, nodrošinot viņiem vietas citu aviokompāniju reisos, un pamatā tas bija ikdienišķs process. Taču tad Latvijas valdība sazinājās ar mums, informējot, ka Izraēlā ir vēl cilvēki, kuri šobrīd vēlas izkļūt no valsts. Veicām šos evakuācijas reisus, tā bija cita apdrošināšana, citas atļaujas un režīms. Pasažieri bija no visām Baltijas valstīm. Latvijai tā ir viena no priekšrocībām – "airBaltic" līdzīgā veidā veica arī reisus Covid-19 pandēmijas mēnešos, nogādājot cilvēkus mājup.

Nesen troksni publiskajā telpā sacēla valdības sarunas ar "airBaltic" par rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Vai esat tiesīgs komentēt šos jautājumus?

Neesmu tiesīgs komentēt detaļas, taču īsumā – sašutumam internetā nebija nekāda sakara ar to, kas tika apspriests. Principā tā bija diskusija par to, cik spējīga "airBaltic" ir noreaģēt X stundā – mums ir gana daudz lidmašīnu, kuras var izmantot, tostarp militārā personāla transportēšanai un citiem uzdevumiem, lai palīdzētu valstij šādā situācijā. Tā absolūti nebija saruna par to, kā “evakuēt valdību” [sociālajos tīklos izplatījās neapstiprināti šāda veida apgalvojumi].

Ko jūs ņemtu līdzi ilgam lidojumam pāri okeānam? Kā mēdzat pavadīt 14 stundas gaisā kā pasažieris?

Es neesmu no tiem, kas mēdz lidot ilgākās brīvdienās. Tās parasti pavadu Vācijā vai Austrijā. Taču darba lidojumi man ierasti ir ilgi. Piekopju zināmu rutīnu – pirms lidojuma ļoti daudz dzeru ūdeni un staigāju. Pirms vairākiem gadiem nācās ārstēt trombozi, kas radās no nepietiekamas kustēšanās. Visādi citādi – cenšos ēst veselīgāk, cenšos lidojuma laikā gulēt, pastrādāju, lietoju internetu, ja tas pieejams, skatos kādu filmu. Neko dzīvi izmainošu vēl lidojumā neesmu noskatījies, taču esmu ievērojis, ka smejos daudz vairāk!

Videi draudzīgi lidojumi – ko dara industrija, ko "airBaltic"?

Komerciālās aviācijas nozare ir apņēmusies nākotnē kļūt par bezemisiju nozari. Tehnoloģijas, lai to sasniegtu, gan vēl nav pieejamas. Ja skatāmies, ko lidsabiedrība var darīt lietas labā mūsdienās, – "airBaltic" ar moderno lidaparātu floti ir pašā priekšgalā. Nākotnē mūs sagaida daudz pieejamāka, videi draudzīgāka degviela un, jā, arī elektrolidaparāti un tādi, kas darbināmi ar ūdeņradi. Tā nav zinātniskā fantastika, tas ir nozares izvēlētais ceļš. Tas prasīs laiku, investīcijas un pielāgošanos, taču kļūs par realitāti.