Rīgas ostā veiksmīgi īstenots gruntsūdeņu piesārņojuma sanācijas projekts
Rīgas ostā ar Šveices finansiālu atbalstu īstenotais gruntsūdeņu piesārņojuma sanācijas projekts īstenots veiksmīgi, un izbūvētā sanācijas sistēma sekmīgi mazina piesārņojuma problēmas, iepazīstoties ar projekta gaitu un rezultātiem, secinājušas projektā iesaistītās puses – Šveices parlamenta, Rīgas brīvostas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts vides dienesta pārstāvji. Ir zināms, ka, balstoties uz veiksmīgo pieredzi Rīgas ostā, tiek plānota jauna sadarbības programma vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanai arī Aizkrauklē.
Pagājušajā nedēļā Rīgas ostā viesojās Šveices parlamenta pārstāvju delegācija, lai iepazītos ar Latvijas - Šveices sadarbības programmas projektu „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā”. Rīgas brīvostas pārvalde, VARAM un Valsts Vides dienests (VVD) iepazīstināja Šveices parlamentāriešus ar projekta gaitu un rezultātiem, lai pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi Rīgas ostā tiktu plānota jauna sadarbības programma vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanai Aizkrauklē.
Projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā” realizācija ar Šveices valdības finansiālo atbalstu tika uzsākta 2011. gadā un infrastruktūras būvniecības fāze noslēdzās 2017. gadā. Pašreiz infrastruktūras uzturēšanu un apkalpošanu veic Rīgas brīvostas pārvalde, kas nodrošina regulāru apsekošanu, uzkrājušos naftas produktu atsūknēšanu, sistēmas tīrīšanu un novadāmo gruntsūdeņu kvalitātes kontroli - laboratoriskās analīzes.
Projektā iesaistītās puses vienprātīgi atzina, ka projekta mērķis - panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunot un uzlabot vides kvalitāti, kā arī novērst iespējamus iedzīvotāju veselības apdraudējumu, ir sasniegts. “Galvenais projekta rezultāts mums visiem ir tas, ka naftas piesārņojums neturpina ieplūst Daugavā, nepiesārņo Rīgas ostu, jūras līci un Baltijas jūru,” uzsver VVD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Ķēniņš
Piesārņojums ar naftas produktiem Rīgas ostas teritorijā Sarkandaugavā izveidojās 20. gadsimta 60.–70. gados, kad teritorijā saimniekoja Padomju Savienības armija un tā tika izmantota naftas produktu glabāšanai un pārkraušanai. Sanācijas projekta ietvaros tika izveidoti vairāk nekā četri simti inžekcijas urbumi gruntī naftas produktu sanācijai, izbūvētas komunikācijas un uzstādītas naftas produktu atsūknēšanas un gruntsūdeņu attīrīšanas iekārtas pārvietojamos konteineros.
No Sarkandaugavai un Mīlgrāvja kanālam pieguļošajām vēsturiski piesārņotajām teritorijām tika atsūknētas un nodotas reģenerācijai 1721 tonnas naftas produktu, kā arī ekskavētas un nodotas pārstrādei vairāk nekā 7122 tonnas ar viskoziem un asfaltveidīgiem naftas produktiem piesārņotas grunts. Gar Sarkandaugavas attekas krastu ir izbūvēta 376 metrus gara ūdens necaurlaidīga rievsiena un drenāžas sistēma. Gar Mīlgrāvja kanāla krastu - 110 metrus gara drenāžas sistēma. Projekta abās kārtās plānotie sanācijas darbi kopumā paveikti 8 ha platībā. “Izbūvētā drenāžas sistēma pašreiz turpina aizturēt naftas produktus no ieplūšanas Daugavā un katru mēnesi piesārņojums tiek atsūknēts un nodots utilizācijai. Ik gadu tiek atsūknēts līdz pat 30 tonnām naftas produktu, un paredzams, ka šis process būs jāturpina vēl daudzus gadus. Tāpat katru mēnesi tiek veiktas kvalitātes analīzes upē ieplūstošajam ūdenim,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldes Vides nodaļas vadītājs Vilis Avotiņš.
Kopumā projekta īstenošanā ieguldīti 15,3 miljoni Šveices franku. 85 % no izmaksām - 13 miljonus Šveices franku, finansējusi Šveices valdība. “Šveices valdības finansiālais atbalsts bija būtiski svarīgs, lai sanācijas projektu būtu iespējams realizēt. Vienlaikus, ne mazāk svarīgas bija zināšanas un pieredze, ko ieguvām sadarbojoties ar Šveices partneriem. Tās ir palīdzējušas mums izglītoties, augt un jau citā līmenī realizēt līdzīgus projektus Latvijā,” turpina A. Ķēniņš.
