Zinātne dara lauksaimniecību interesantu
Zemnieku saimniecība “Lojas” un SIA “Spelta” atrodas Valmieras novada Mazsalacā. Ar konvencionālajām metodēm apsaimnieko 650 ha un bioloģiskām 120 ha.
Sākums 1997.gadā gan bija pieticīgs – pāris govis un graudu hektārs. Mani vecāki, diplomēta agronome un inženieris, saimniecību attīstīja līdz 2006. gadam, kad vadības groži nonāca manās rokās.
Daudzveidīgs bizness un izpētes darbs
Audzējam 15 dažādu augu kultūras, gaļas liellopus, ražojam kaņepju eļļu un proteīnu pulveri, nodarbojamies ar sertificēta sēklas materiāla tirdzniecību citām zemnieku saimniecībām kā arī ar biomasas, piemēram, salmu, granulu ražošanu.
Tas ir mūsu veids, kā noturēt zināmu stabilitāti. Maz ticams, ka kādā gadā pilnīgi visās nozarēs neveiksies, kā arī ilgus gadus esam “VAKS” kooperatīvās sabiedrības daļa. Lauksaimnieku spēja apvienoties ilgtermiņā kalpo par spēcīgu aizmuguri ar finanšu amortizācijas efektu. Kopējs ieguldījums dod biznesa drošības garantijas.
Lai gan lielākā daļa lauku atrodas 3 km rādiusā, katram laukam ir savas īpašības. Mana mamma, ar savām agronomiskajām zināšanām, plāno labākās augu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu kombinācijas. Mēs ar māsu, savukārt, eksperimentējam un attīstām tehnisko procesu, pārstrādes daļu, organizējam saimniecības darbību. Mērķis ir iegūt maksimāli lielāku un augstākas kvalitātes ražu no pieejamās zemes platības, tai pat laikā rūpējoties par augsni un vidi. Papildus pārstrādes procesā iegūt maksimālo pievienoto vērtību.
Šo mērķi iespējams saniegt tikai pateicoties nebeidzamiem dažādu metožu izmēģinājumiem, veiksmīgās pieejas attīstot un integrējot biznesā. Darbietilpīgs, laikietilpīgs un dārgs process, taču noteikti atmaksājas.
Rūpēs par klimatu esam investējuši saules paneļu parka izbūvē, kas nosedz 80% no saimniecības elektropatēriņa.
Lauksaimniecības attīstību veicina sabiedrības pieprasījums
Māsa ar “Spelta” SIA atbild par bioloģiskās lauksaimniecības virzienu un kaņepju pārstrādi vērtīgos pārtikas produktos. Proteīns, šķiedrvielas un eļļa ir īpaši vērtīgas sportistiem un aktīvā dzīvesveida cienītājiem.
Paši audzējam, paši pārstrādājam un tirgojam. Ikvienam vajadzētu saskatīt šāda cikla milzīgo pievienoto vērtību vispārīgi visas Latvijā ražotās produkcijas kontekstā. Tā slēpjas ne tikai produkta kvalitātē un izsekojamībā, bet arī sevī iekļauj lauksaimniecības, kā nozares, attīstību un kopā visas Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību. Nauda nodokļu veidā paliek mūsu valsts maciņā.
Ar pārliecību varētu teikt: Latvijā ražots produkts – tik labs, ka vērts piemaksāt.
Domājams, ka sabiedrības izglītošana par lauksaimniecības tēmām varētu būt viens no stūrakmeņiem Latvijas labklājības celšanā, jo norises lauksaimniecībā un tās kvalitāte skar pilnīgi visus Latvijā dzīvojošos. Šogad par šo tēmu aktīvi runā biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” informatīvajā kampaņā “Izvēlies Savējo!” Vairāk var uzzināt www.ilgtspejigi.lv.
