Inflācija turpina samazināties - Latvijas Banka maina prognozes

Gada vidējās inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta no jūnijā prognozētajiem 2,4% līdz 2,3%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2025. gadam ir samazināta no 3% līdz 2,5%.

Pēc Latvijas Bankā skaidrotā, pieņēmumi par zemākām pārtikas un dabasgāzes cenām ļauj samazināt turpmāko gadu inflācijas prognozi Latvijā.

Tāpat Latvijas Bankā norāda, ka eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu. Tostarp inflācijas prognozes eirozonai septembrī koriģētas augšupvērsti 2023. un 2024.gadam, un tikai 2025.gadam lejupvērsti - pēdējā prognožu gadā sasniedzot vidējo līmeni 2,1%.

Tāpat Latvijas Bankā norāda, ka Latvijā inflācija turpina samazināties, izzūdot iepriekš novērotajiem piedāvājuma puses ierobežojumiem.

Pēc Latvijas Bankā minētā, globālās resursu cenas un izejvielu importa cenas ir mazinājušās - energoresursu cenas ir zemākas nekā pirms gada, globālās pārtikas cenas pēdējos mēnešos sarukušas. Tāpat ražotājcenas apstrādes rūpniecībā mazinās un jau ir zemākas nekā pērn, lielā mērā atspoguļojot energoresursu cenu korekciju, kā arī ir paredzamās siltumapgādes cenas lielā daļā Latvijas apdzīvoto vietu ir zemākas nekā iepriekšējā apkures sezonā. Būtiski ir mazinājušās arī patērētāju un uzņēmēju cenu pieauguma gaidas, taču cenu palielināšanas riski pastāv, un, piemēram, pēdējā laikā globālajos tirgos pieaugušas naftas cenas. Pastiprinās arī algu kāpuma ietekme uz cenām.

Jaunākie inflācijas dati norāda uz spēcīgāku enerģijas, pakalpojumu un rūpniecības preču cenu pieaugumu, nekā prognozēts. Tādējādi arī inflācijas prognoze 2023.gadam paaugstināta līdz 9%.

Vienlaikus pamatinflācijas noturību 2023. gadā un turpmāk nosaka spēcīgais algu pieaugums, kas cenu veidošanās procesā ietekmē gan pieprasījuma, gan izmaksu pusi.

Latvijas Banka joprojām sagaida, ka 2023. gadā pamatinflācija Latvijā būs 8,2% apmērā, kamēr 2024.gadam pamatinflācijas prognoze samazināta no 5,7% līdz 5,3%, bet 2025.gadam - no 4,4% līdz 4,2%.

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2024. gadam no jūnijā prognozētā 3,1% līdz 3%, bet 2025. gadā ekonomikas pieauguma prognoze palielināta no 3,5% līdz 3,6%.

Latvijas Bankā norāda, ka ierobežojošās monetārās politikas ietekmē stingrāki finansēšanas nosacījumi eirozonā mazina pieprasījumu, un vājāka Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā aktivitāte ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību, līdz ar to 2023.gada Latvijas IKP pieauguma prognoze ir samazināta līdz 0,6%.

"Prognožu pārskatīšanu ietekmēja zemāka, nekā gaidīts, IKP izaugsme 2023.gada otrajā ceturksnī un nedaudz mainīts skatījums par norisēm turpmākajos gados, bet IKP sastāvdaļās liela ietekme ir arī vēsturisko datu labojumiem," pauž Latvijas Bankā.

Tostarp centrālajā bankā norāda, ka līdz šim augstā inflācija negatīvi ietekmēja pirktspēju un patēriņu, vairākas nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība saruka no neraksturīgi augsta līmeņa, bankas norāda uz stingrākiem kreditēšanas standartiem un vājāku pieprasījumu pēc kredītiem, nedaudz pasliktinājās redzējums par ārējo pieprasījumu un eksporta iespējām, ka arī dabas procesi (karstums, vētras, lietavas, mizgraužu kaitējumi) nelabvēlīgi ietekmē divu eksportā nozīmīgu preču grupu - kokmateriālu un graudu - kvalitāti un cenu.

Tomēr Latvijas Bankā atzīmē, ka ekonomiskā aktivitāte līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski atjaunoties, jo prognozējama mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās un investīciju pieaugums.

Pēc Latvijas Bankā minētā, inflācijai samazinoties vienlaikus ar spēcīgu algu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja pamazām nostiprināsies. Neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bezdarba līmenis saglabājas zems, turklāt darba tirgū vērojams darbaspēka trūkums, mājsaimniecību pirktspēju stiprinās arī valdības plānotie atbalsta pasākumi. Lai gan tiem paredzēti mazāki valsts budžeta izdevumi nekā iepriekšējā apkures sezonā, tie būs mērķētāki. Tāpat tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju nodarbinātības gaidas sāk pamazām uzlaboties un investīciju aktivitāti uzturēs investīciju projektu īstenošana, kas atbilstoši Eiropas Savienības fondu finansējuma nosacījumiem jāpagūst šajā gadā.

"Inflācija strauji mazinās, un ekonomiskā aktivitāte, lai arī vēl nīkuļo, atjaunosies un kļūs straujāka. Šā brīža straujais darba algu kāpums, kas pārsniedz inflāciju, atvieglo mājsaimniecību finanšu situāciju, un pirktspējas pieaugums veicina ekonomisko aktivitāti. Tomēr uzņēmēji spēj ilgstoši strauji palielināt darbinieku algas un saglabāt konkurētspēju, tikai tad, ja strauji aug arī uzņēmumu produktivitāte. Tāpēc straujais algu kāpums, kas īstermiņā veicina pirktspējas atjaunošanos, var pasliktināt konkurētspēju," atzīmē Latvijas Bankā.

Pēc centrālajā bankā minētā, prognozējot pamatscenāriju ar tautsaimniecības veselīgas izaugsmes atjaunošanos, vienlaikus pastāv bažas par darbaspēka izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un tādējādi atgriešanos pie vārgas tautsaimniecības izaugsmes. Vājās vietas meklējamas gan darba tirgū, ko raksturo darbaspēka trūkums, gan uzņēmumu iespējās investēt, ko traucē šķēršļi kreditēšanā un būvniecības procesā.

Latvijas Bankā prognozē, ka privātais patēriņš 2023. gadā Latvijā samazināsies par 0,5%, savukārt 2024.gadā gaidāms pieaugums par 4%, bet 2025. gadā - par 4,4%. Vienlaikus valdības patēriņam šogad prognozēts kāpums par 4,3%, nākamgad - par 0,2%, bet 2025.gadā sagaidāms pieaugums par 0,4%.

Tajā pašā laikā investīciju pieaugumu Latvijas Banka šogad prognozē par 6%, 2024. gadā - par 4,9%, bet 2025. gadā - par 5,7%.

Eksportā šogad tiek prognozēts kritums par 1,7%, nākamgad - pieaugums par 2,1%, bet 2025. gadā - pieaugums par 3,1%. Savukārt importā šogad prognozēts kritums par 1,9%, nākamgad - pieaugums par 1,8%, bet 2025. gadā - pieaugums par 3,4%.

Bezdarbu šogad Latvijas Banka prognozē 6,4% apmērā, bet nākamgad un 2025. gadā - 6,2% apmērā.

Nominālās bruto algas pieaugumu šogad Latvijas Banka prognozē par 12%, nākamgad - par 8,2%, bet 2025. gadā - par 7,8%.

Vispārējās valdības parāds šogad tiek prognozēts 42% apmērā no IKP, nākamgad - 41,6% apmērā no IKP, bet 2025. gadā - 40,9% apmērā no IKP.

Savukārt budžeta deficītu šogad Latvijas Banka prognozē 3,3% apmērā no IKP, nākamgad - 3% apmērā no IKP, bet 2025. gadā - 1,7% apmērā no IKP.

Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.