Auto ziņas: meistars atklāj, ko der zināt par aizdedzes svecēm
Šajā raidījumā kopā ar "Autohalles" autorizētā servisa tehnisko speciālistu Edgaru apskatīsim izmēros necilu un darbībā neredzamu benzīna dzinēja detaļu, bez kuras nudien nekas nenotiek. Tā ir aizdedzes svece, ko pētām kopā ar Autohalles servisa speciālistu Edgaru Lulli.
Sveces principiālā uzbūve pēdējo 100 gadu laikā mainījuies maz - korpuss, izolators, elektrods. Ir automašīnas, kam uz vienu cilindru var būt vairāk par vienu sveci pilnvērtīgākākai degmaisījuma aizdedzināšana.Turpretim pati aizdedzes sistēma ir ievērojami progresējusi. Modernajās automašīnās katrai svecei ir atsevišķa aizdedzes spole. Tās uzdevums ir ģenerēt augstsprieguma impulsu, kas rada sveces dzirksteli. Vecāka gadagājuma automašīnām ir aizdedzes moduļi ar vienu vai divām aizdedzes spolēm, kuru impulss līdz svecēm nonāk caur sadalītāju un svečvadiem.
Sveču ražotāji nemitīgi eksperimentē kā ar elektroda formu, tā pašu elektrodu skaitu. Tāpat atšķiras arī materiāls, no kā elektrods izgatavots. Jo vairāk cēlmetāla, jo svece dārgāka, bet garāks arī tās mūžs. Atkarībā no markas un modeļa, tie ir 40 000 - 60 000 km, labākās irīdija sveces kalpo pat 100 000 km. Ir arī t.s. oriģinālās sveces, ko auto ražotāji iesaka izmantot savos dzinējos. Parasti gan auto ražotāja oriģināldetaļu iepakojumā atrodas pazīstama, taču attiecīgās auto markas apstiprināta sveču ražotāja produkcija. Ja aizdedzes sveces nenomaina laikus, palielinās degvielas patēriņš. Nesadegusī degviela nonāk karterī, kur sašķidrina motoreļļu. Bojāta aizdedzes svece var izraisīt citu, daudz dārgāku mezglu bojājumus. Un tāpat kā gadu desmitus iepriekš, sveces un aizdedzes sistēma bīstas no mitruma un pat motoreļļas, kas var piekļūt caur bojātu dzinēja vārstu vāka blīvi.