Pēc cik kilometriem vidējais latvieša auto iekļūst negadījumā?
Neviens auto nav pasargāts no negadījumiem. Nelieli vai ievērojamāki bojājumi ik pēc dažiem gadiem katram transportlīdzeklim nav nekas pārsteidzošs. Zinot automašīnas nobraukumu, iespējams daudz atklāt par tās pagātni. Tajā skaitā, cik bieži tā varētu būt bojāta.
Lai iegūtu konkrētus datus, auto nozares datu uzņēmums “carVertical” Latvijā veica pētījumu, lai noskaidrotu, cik daudz kilometru tiek veikti, līdz auto iekļūst negadījumā.
Latvijā pieaug ceļu satiksmes negadījumu skaits
Transportlīdzekļu vēstures pētniecības uzņēmums pētīja saistību starp automašīnu nobraukuma un to negadījumu biežumu sākot no 2021. līdz 2023. gadam. Datu analīzes rezultātā noskaidrots, ka 2021. gadā vidusmēra automašīna Latvijā gada laikā veica 240 247 km līdz tā iekļuva negadījumā, 2022. gadā – 198 350 km, savukārt 2023. gada pirmajos piecos mēnešos – 186 626 km. Dati vairāku gadu garumā liecina, ka spēkrati tiek biežāk bojāti.
Taču bojājumu īpatsvars var būt saistīts arī ar ceļošanu pēc pandēmijas, kas kopš 2020. gada ir krasi pieaugusi.
“Transportlīdzeklis ar 300 000 kilometru rādījumu odometrā var būt iekļuvis apmēram divos negadījumos. Taču arī neliela bukte vai skrāpējums var tikt klasificēts kā negadījums, tādēļ auto pircējiem jāizpēta, kāda veida bojājumus tas ir guvis, pirms konkrētās mašīnas iegādes,” paskaidro Mats Buzelis (Matas Buzelis), “carVertical” auto eksperts.
Lai arī nelieliem bojājumiem nevajadzētu ietekmēt lēmumu iegādāties konkrētu transportlīdzekli, nopietns negadījums var norādīt uz to, ka automašīnai ir bojāta virsbūves konstrukcija un tā nav droša ceļu satiksmē.
Transportlīdzekļi citās Eiropas valstīs iekļūst vairāk negadījumos
Tepat kaimiņos, Lietuvā, tendence gan ir pretēja. 2021. gadā vidēji automašīnas veica 206 996 km līdz negadījumam, savukārt 2023. gada pirmajos piecos mēnešos – 215 059 km. Dažu gadu laikā vidējā lietuviešu automašīna veic par 8000 vairāk kilometru, līdz iekļūst satiksmes negadījumā.
Pētījuma dati liecina, ka 2023. gadā automašīnas Latvijā līdz negadījuma brīdim veica par 28 % vairāk kilometru nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Attiecīgi Latvijas iedzīvotāji bojā savus auto retāk nekā citās valstīs. Taču negadījumi joprojām tiek piedzīvoti, kā dēļ daži negodīgi pārdevēji varētu mēģināt noklusēt transportlīdzekļa pagātni, lai gūtu lielāku peļņu, pārdodot automašīnu.
“Pircējiem nevajadzētu uztvert lietotas automašīnas kā jaunus transportlīdzekļus. Katrs autovadītājs uzskata, ka viņu mašīna būs labā tehniskā stāvoklī, bet realitātē ne vienmēr tā arī ir. Tādēļ pirkšanas procesā papildus izmēģinājuma braucienam un pārbaudei sertificētā autoservisā svarīga loma ir arī vēstures pārbaudei,” saka Buzelis.
