Spānija var zaudēt tūristus un hamonu
Zinātnieki uzskata, ka cēloņi karstumam, kas aprīļa pēdējā nedēļā skāra Vidusjūras rietumu valstis, slēpjas antropogēnās klimata pārmaiņās, kas saistītāmas ar cilvēka saimniecisko darbību. Taču ļaunākais vēl ir priekšā, pārliecināti eksperti.
Kordovā Spānijas dienvidos 27. aprīlī temperatūra paaugstinājusies līdz 38,8 grādiem, raksta "The Times". Šī bija siltākā diena visā Pireneju pussalas klimata novērojumu vēsturē - parasti šādi skaitļi tur tiek sasniegti jūlijā un augustā.
Citā Andalūzijas pilsētā Seviljā šajās nedēļās norisinājās reģionam tradicionālais gadatirgus "Feria de Abril". Sevilju augsto gaisa temperatūru dēļ bieži dēvē par "Ibērijas krāsni", aprīļa karstums šoreiz, pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, bijis nepanesams.
Britu ziņu kanāls "Sky" izteicis pieņēmumu, ka Spānija pamazām varētu kļūt par pārāk karstu vietu tūristiem.
Britu tūristi Seviljā vērsuši uzmanību, ka pat tagad, neskatoties uz pavasari, pilsētas apstādījumi nezaļo, kas liecina par sausumu. Cilvēki atzīst, ka nevēlas atgriezties Spānijā vasarā, ja jau aprīlī tur ir tik karsts.
Aprīļa beigās arī Portugālē, Marokā un Alžīrijā gaisa temperatūra bija 20 grādus augstāka par šim laikam tipisko gadalaiku. Portugāles pilsētā Mora pārspēts aprīļa rekords - gaisa temperatūra pakāpusies līdz 36,9 grādiem.
Pireneju pussala jau sen cieš no sausuma, taču pagājušais gads bija viens no visu laiku vismazāk lietainākajiem. Pēc Marokas Politehniskās universitātes docentes Fatimas Driuečas vārdiem, pēc vairāku gadu sausuma lauksaimniecības kultūru raža visās Vidusjūras rietumu valstīs ir apdraudēta un šādas situācijas veidosies arvien biežāk, raksta "Times". Klimata sasilšana prasīs ilgtermiņa plānošanu, ieskaitot ilgtspējīgu lauksaimniecības modeļu ieviešanu un efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanas politiku.
Pēc informācijas aģentūras "Associated Press" datiem, vairākos Spānijas reģionos izsludināts ārkārtas stāvoklis sausuma dēļ. Valstī paliek aptuveni 50 procenti krājumu un spēkā stājušies ierobežojumi ūdens izmantošanai rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Līdz ar karstuma rekordiem arī Spānijas olīveļļas cenas pakāpušās līdz rekordatzīmei. Sausās ziemas dēļ hamona jeb vītinātā šķiņķa cienītājiem ir vērts sagatavoties cenu paaugstināšanai. Estremaduras reģionā audzētās cūkas pārtiek no ozolzīlēm un zāles. Barības daudzums samazinās, cūkas aug lēnāk nekā pagājušajā sezonā, kas savukārt nozīmē mazāku gaļas daudzumu. Pērnā ozolzīļu raža, kas nonāk lopbarībā, bija par 20 līdz 25 procentiem zemāka nekā parasti.
Tik karsts laiks kā pagājušajā mēnesī gadās aptuveni reizi 400 gados. Fakts, ka šobrīd tas notiek arvien biežāk, pēc zinātnieku domām, ir nepārprotama pazīme, ka klimata pārmaiņas ir kļuvušas antropogēnas. Pēc Nīderlandes Karaliskā meteoroloģijas institūta zinātniskās līdzstrādnieces Sakura Filipa teiktā, nākotnē mūs sagaida vēl pesimistiskāks scenārijs. "Mēs sāksim novērot intensīvākus un biežākus siltuma viļņus, ja globālā sasilšana turpināsies," viņš brīdināja.
Pēdējos gados laika apstākļus Spānijā spēcīgi ietekmē La Ninja - visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā. Šogad Pasaules meteoroloģijas organizācija par aizvien ticamāku vaininieku uzskata El Ninjo - anomāli liels Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums, kam ir ievērojama ietekme uz klimatu. Pastāv iespēja, ka 2024. gads varētu pārspēt 2016. gadā uzstādīto karstuma rekordu Eiropā.
