79% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka darba tirgū ir izplatīta diskriminācija
Latvijā 79% aptaujāto iedzīvotāju nenoliedz, ka darba tirgū sastopami vairāki diskriminācijas veidi, no kuriem par izplatītāko vismaz trešdaļa jeb 37% respondentu uzskata "eidžismu" jeb vecuma diskrimināciju, noskaidrots informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Tietoevry" veiktajā aptaujā.
Toties katrs desmitais jeb 10% respondents apgalvo, ka sastopams diskriminācijas veids Latvijas darba tirgū ir rasisms un diskriminējoša attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti.
Nedaudz mazāk - 9% iedzīvotāju vērš uzmanību diskriminācijai sociālā statusa vai kopienas dēļ. Turpretim 8% aptaujāto uzskata, ka Latvijas darba tirgū diskriminācija nav izplatīta. Seksismu un homofobiju min attiecīgi 6% un 5% respondentu, bet 13% iedzīvotāju nav skaidras atbildes.
Saskaņā ar pētījuma datiem "eidžisms" visos reģionos un vecumos tiek uzskatīts par visvairāk izplatīto diskriminācijas veidu Latvijas darba tirgū. Vecumā no 18 līdz 39 gadiem to par visvairāk sastopamo tendenci izceļ katrs ceturtais jeb 25% respondentu, bet pārliecība par problemātiku pieaug no 40 gadiem. Īpaši no 50 līdz 74 gadiem, aptuveni puse aptaujāto iedzīvotāju minot vecuma diskrimināciju.
Tikmēr būtiska atšķirība ir novērojama starp respondentiem 18-29 gadu vecumā, kuri par otru visvairāk izplatīto diskriminācijas veidu Latvijas darba tirgū izceļ homofobiju. Aizspriedumus seksuālās identitātes dēļ par izplatītu problēmu attiecīgajā vecuma grupā akcentē 15% aptaujāto cilvēku.
Salīdzinot rezultātus starp reģioniem, rasismu kā otru visvairāk sastopamo problēmu Latvijā izceļ 12% rīdzinieku un 15% kurzemnieku. Diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti par darba tirgū otru visvairāk sastopamo problēmu izvirza 13% Pierīgas, kā arī 11% cilvēku Vidzemē un Zemgalē. Savukārt Latgalē 14% respondentu norāda uz diskrimināciju sociālā statusa vai kopienas dēļ.
Pētījumu par darba tirgus tendencēm un digitālo risinājumu nozīmi IT uzņēmums "Tietoevry" realizējis sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju "Norstat" šī gada martā, intervējot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
