Puse meža īpašnieku pārdevuši savu īpašumu zem tirgus cenas
Puse īpašnieku gada pirmajos mēnešos pārdevuši mežu zem tirgus cenas, aplēsusi nekustamo īpašumu kompānija “Latio”.
Vienlaikus kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās. Vidējā summa, ko meža pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, februārī bija 62 procenti.
Tīrumu zemi iznomā dārgāk
Tāpat “Latio” eksperti norāda, ka vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tuvojas 200 eiro par hektāru robežai. Augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu interesi naudas trūkuma dēļ pārdot īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.
Vidējais viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu februārī bija 43%, liecina “Latio” dati. Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā februārī bija 183 eiro par hektāru, augstākā – 330 eiro.
Pirmais zvans pusstundas laikā
Vidēji paiet tikai 30 minūtes no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam meža pārpircēja piedāvājumam, bet pērn decembrī pat 15 minūtes.
Pēdējo gadu laikā meža īpašumu tirgus būtiski mainījies – līdz 2017. gadam dominēja dažas lielākas investīciju kompānijas ar mērķi iegādāties mežu kapitāla uzkrāšanai, bet kopš 2018. gada Baltija kļuvusi par resursu bāzi Ziemeļeiropas koksnes patērētājiem.
Veids, kā īpašums no pārdevēja nonāk līdz pircējam, nav mainījies gadu desmitiem, lielāko daļu meža un lauksaimniecības zemes īpašnieku sākotnēji uzrunā pārpircējs, kas nereti iegādājas īpašumu par neadekvāti zemu cenu un tālāk par daudz lielāku summu pārdod investoram.
Izmanto nezināšanu
“Latio” ekspertu ieskatā pašlaik meža nozarē ir nesakārtota likumdošana, kontroles mehānismu trūkums un reketam raksturīgas iezīmes, manipulēt spējīgiem pārpircējiem gūstot bagātību no meža īpašnieku nezināšanas.
Īpašniekam pat nerodas aizdomas, ka valsts nozīmētie uzraugi un konsultanti darbojas kāda uzpircēja interešu vārdā. Turklāt pārpircēju tiešā komunikācija ar meža īpašnieku vainagojas ar vienpusēji izdevīgu darījumu, īpašniekam neapzinoties, par cik lielu summu viņš apkrāpts.
Ievērojams cenu kāpums
Meža nozarē piedzīvots 74% kāpums pret 2020. gada cenām. Salīdzinoši augsto kokmateriālu cenu un pieprasījuma ietekmē liela daļa īpašnieku joprojām izvēlējās pārdot mežizstrādei tikai cirsmas, paturot pašu īpašumu.
Pērn gada vidū cenas un pieprasījums piebremzējās zāģbaļķiem, bet gada nogalē arī papīrmalkai un citiem kokmateriāliem, tomēr vidējais cenu līmenis saglabājas rekordaugsts. Atsakoties no Baltkrievijas šķeldas, malkas cena Latvijā pieaugusi gandrīz trīs reizes, šķeldas – gandrīz četras reizes.
Tāpat liela loma ir skandināvu ražotāju pieprasījumam pēc tādiem kokmateriāliem, kādus iepriekš viņi iegādājās no Krievijas un Baltkrievijas. Vairākus mēnešus tirgū varēja novērot neredzēti augstu bērza papīrmalkas un finierkluču cenu. Šobrīd cena stabilizējusies, taču daudz būs atkarīgs no turpmākajiem laikapstākļiem un ģeopolitiskās situācijas, atzīmē “Latio” eksperti.
