SM pārņem "airBaltic" privātā akcionāra kapitāldaļas

Kā norāda SM, akcijas iegādātas, lai nodrošinātu valsts interešu ievērošanu atbilstoši Ministru kabineta otrdienas, 29.novembra, lēmumam pieņemt "Krājbankas" izteikto ieķīlāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Piedāvājums izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt "Krājbankas" kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma - ķīlu - vērtības samazinājumu.

Atbilstoši valdības lēmumam SM iegādājās "Krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2 % "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku.

Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā finanšu konsultanta "Prudentia" un SM konstatētos riskus turpmākai "airBaltic" attīstībai un valsts interešu aizstāvībai saistībā ar "Snoras" bankas maksātnespēju un "Krājbankas" darbības apturēšanu, jo tām ir izšķiroša ietekme "airBaltic" mazākuma akcionāra BAS maksātspējas nodrošināšanā.

Atbilstoši "Prudentia" veiktajai analīzei pastāv būtiski riski, ka BAS nevarēs pildīt 3.oktobrī noslēgto vienošanos par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu.

Lai BAS finansiālās problēmas netraucētu valstij ieguldīt līdzekļus "airBaltic" pamatkapitālā, valdība lēmusi rīkoties proaktīvi valsts interešu aizsardzībai un pārņemt kontroli "airBaltic".

Kā norāda SM, 3.oktobra vienošanās starp "airBaltic" akcionāriem paliek spēkā - saskaņā ar to valsts turpinās ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā atbilstoši "airBaltic" biznesa plānam, kuru plānots virzīt izskatīšanai nākamajā valdības sēdē.

Atbilstoši valdības lēmumam satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22.decembrī.

Ieņēmumus par "airBaltic" akcijām "Krājbanka" izmantos to noguldītāju prasību apmierināšanai, kuriem atbilstoši likumam kompensācijas neparedz Noguldījumu garantijas fonds.

Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā arī Finanšu ministrijas viedokli, ka šis lēmums būtiski neietekmēs 2012.gada budžeta izstrādi - nepieciešamā summa par visu "airBaltic" akciju iegādi tiks segta no Satiksmes ministrijas 2011.gada pašu ieņēmumu atlikumiem, to saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Jau vakar ziņojām, ka valdība bija sākusi sagatavošanās darbus, lai valsts nepieciešamības gadījumā pārņemtu lidsabiedrības "airBaltic" privātajam akcionāram piederošās kapitāla daļas un veiktu turpmākos ieguldījumus kompānijā.

Tāpat šāds solis jau tika pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi "airBaltic" akciju pārņemšanu un Satiksmes ministrijas (SM) šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.

Valdība "airBaltic" jau ieguldījusi 16 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 14 miljonus latu. Iepriekš slēgtais līgums paredz, ka līdz 15.decembrim valsts ieguldīs vēl 41,6 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 37,7 miljonus latu.

Ja BAS finansējumu neatrod, valdībai būs jāizlemj, vai turpināt līdzekļu iepludināšanu lidsabiedrībā un segt arī privātā akcionāra saistības, vai arī meklēt kādu citu finansētāju, kas veiks ieguldījumu kompānijas pamatkapitālā. "airBaltic" akcionāru sapulcei par pamatkapitāla palielināšanu vajadzētu notikt 22.decembrī.

BAS valdes locekle Inga Piterniece iepriekš informēja, ka kompānija patlaban risina jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā. Vienlaikus BAS uzsver, ka "līdz brīdim, kad tiks pieņemti gala lēmumi saistībā ar "airBaltic" jautājumiem, BAS atturēsies no plašākiem publiskiem komentāriem".

Kā ziņots, ja BAS neizsniegs aizdevumu lidsabiedrībai, tai ir pienākums valstij pārdot visas privātajam akcionāram piederošās akcijas par vienu latu, turklāt šīs akcijas ir atbrīvojamas no komercķīlas vai finanšu nodrošinājuma, paredzēts "airBaltic" akcionāru vienošanās dokumentā, kas nonācis portāla "Pietiek.com" rīcībā.

Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neziņas par "airBaltic" turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās palielināt kompānijas pamatkapitālu, valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot kopumā 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). "airBaltic" akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka "Snoras" un "Latvijas Krājbanka".

Pēc "Nozare.lv" aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.

Kā ziņots, oktobrī amatu pameta ilggadējais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks, jo to paredzēja akcionāru vienošanās. Jaunais "airBaltic" prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). BAS vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

LETA/ Foto: Ieva Čīka/ LETA