Cik sarežģīti ir pieņemt darbā invalīdu? Cik invalīdu strādā un kādi atvieglojumi pienākas?
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvijā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība nav diez ko augsta, to pierāda arī statistikas dati. Latvijā strādā ap 30% cilvēku ar invaliditāti, tai laikā, kad ES vidējais rādītājs ir 50,8%. Šī iemesla dēļ pašlaik arī norisinās sociālā kampaņa “Sajūti. Sadzirdi. Saproti”, kuras mērķis ir veicināt invalīdu nodarbinātību.
Saeimas analītiskā dienesta pētījums liecina, ka Latvijā tikai 14,5% cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ir spējuši atrast darbu, bet personām ar cita veida funkcionāliem traucējumiem nodarbinātības rādītājs ir no 42% līdz 46%.
Sajūti un sadzirdi
Kampaņas “Sajūti. Sadzirdi. Saproti” komunikācijas eksperte Laura Krastiņa teic, ka informācijas trūkums darba devējiem ir viens no iemesliem, kas nereti attur sniegt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti: “Lai šo situāciju mainītu, nepieciešams ne tikai nodrošināt vienotu un skaidru informāciju par to, kā sasniegt šos darba meklētājus, bet arī rīkot izglītojošus pasākumus un piedāvāt valsts atbalstu darba devējiem”.
Valsts darba devējiem ir paredzējusi virkni atvieglojumu un atbalstu, lai viņi par saviem darbiniekiem izvēlētos tieši cilvēkus ar invaliditāti: nodokļu atvieglojumus, finansējumu vides pielāgošanai un darba vietu iekārtošanai, mentoru konsultācijas. Tomēr daļa par to nav informēti un ir dažādu aizspriedumu un stereotipu varā. Vieni apšauba invalīda darba un prāta spējas, citi atkal invalīdu uzskata par “akmeni kaklā” – ja viņš pieņemts darbā, tad atbrīvoties no viņa ne pie kādiem apstākļiem vairs nav iespējams.
Lai arī invalīdu darba spējas nevar novērtēt par zemu, jāteic, ka viņi tomēr neieņem tos “prestižākos” amatus. Pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki reģistrēti teju 7000 cilvēki ar invaliditāti un lielākā daļa jeb 31,2% pirms iepriekšējā darba zaudēšanas strādāja tā dēvētajās vienkāršajās profesijās (palīgstrādnieki, apkopēji, pārdevēji un tamlīdzīgi). Tomēr tik zems invalīdu skaits, kuri meklē darbu ar NVA starpniecību, nav bijis gadu gadiem: ja šī gada septembrī to meklēja 6986 cilvēki, tad iepriekšējo reizi invalīdu-darba meklētāju skaits zem šī cipara bija 2008. gadā – 4458.
Bet, ja pirms 15 gadiem, invalīdu-darba meklētāju skaits bija par divarpus tūkstošiem mazāks, tas nozīmē, ka viņi vairāk vai mazāk var veiksmīgi iekļauties darba tirgū. Un NVA īstenotā programma „Pasākumi noteiktām personu grupām” var palīdzēt kādam invalīdam darbaspējas vecumā (mūsu valstī tādu ir mazliet vairāk par 100 000) atrast darbu. Ar šīs programmas palīdzību līdz nākamā gada beigām “labumu” var gūt gan darba devējs, gan darba meklētājs.
Dotācijas darba devējam
Tā darba devējs var saņemt dotāciju līdz 1,5 minimālās mēneša darba algas apmērā par katru nodarbināto invalīdu, dotāciju darba vadītāja atlīdzībai 10 eiro apmērā par katru darba vadīšanas dienu, vienreizēju dotāciju obligātās veselības pārbaudes izmaksām un darba vietas pielāgošanai darbiniekam ar invaliditāti. Lai pieteiktos šim atbalstam darba devējam jāvēršas tajā NVA teritoriālajā filiālē, kura apkalpo novadu vai pilsētu, kurā paredzēts izveidot darba vietu invalīdam.
Savukārt darbinieks, piemēram, ja viņš dzīvo tālu no darba vietas, var saņemt transporta kompensāciju par braukšanu uz/no darba vai kompensāciju par mājokļa īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā.
Te gan jāteic, ka šie pasākumi paredzēti 16 373 nelabvēlīgā situācijā esošu bezdarbnieku (ne tikai invalīdu, bet arī ilgstošu bezdarbnieku) darba dzīves sakārtošanai, un arī tikai uz salīdzinoši neilgu laika posmu – līdz nākamā gada 31. decembrim. Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, nenoliedzot šo pasākumu lietderību, uzsvēris, ka trūkst ilgtspējīgas programmas. Piemēram, kāda būs invalīdu nodarbinātības programma aiznākamajam gadam?
Darba likums mainīts jau pērnvasar
Tai pašā laikā daudzi darba devēji arī dzīvo stereotipos un nav informēti par jaunumiem darba likumdošanā. Tā, piemēram, ir darba devēji, kuri vairās darbā pieņemt invalīdu, jo uzskata, ka Darba likumā joprojām pastāv aizliegums no darba atlaist invalīdu.
Tomēr šī norma jau atcelta pagājušā gada augustā, kad stājās spēkā jaunie grozījumi Darba likumā. Darba likumā vairs nav atsevišķajos gadījumos noteiktā aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Tomēr ar likuma grozījumiem ir noteikts, ka darbiniekam ar invaliditāti ir pagarināts darba uzteikuma termiņš – divi vai trīs mēneši.
Bet papildus noteikts, ka darba devējam darbiniekam jānosaka nepilns darba laiks, ja viņš to pieprasa.
Darba devējs tikai īpašos gadījumos jāinformē par invaliditātes statusu
Jāņem arī vērā, ka personām, kurai ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu: 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā – cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu un 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā – ar III invaliditātes grupu.
Likumdošanā nav noteikts, ka darbiniekam darba devējs obligāti jāinformē par savu invaliditāti. Tas tikai jānorāda gadījumos, ja darbiniekam darba vidē nepieciešami kādi īpaši uzlabojumi, kas jānodrošina darba devējam: piemēram, īpašas konstrukcijas krēsls, apgaismojums vai tamlīdzīgi. Tāpat darba devējam ir tiesības darbinieku nosūtīt uz veselības pārbaudi, ja konkrētie pienākumi pieprasa īpašas veselības prasības, kā, piemēram, stājoties dienestā Bruņotajos spēkos vai policijā.
Lai darba devējs darbiniekam-invalīdam piemērotu nodokļu atlaides, pašam darbiniekam savs invaliditātes statuss jānorāda elektroniskajā Algas nodokļu grāmatiņā, bet viņš to var arī nedarīt, un tādā gadījumā darba devējs neuzzinās par viņa veselības stāvokli, bet tad darba devējam arī nebūs iemesls piemērot nodokļu atlaidi. Darbinieks šādā gadījumā pārmaksāto nodokļa summu var atgūt, Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"".
