Piedāvā darbu vairākiem simtiem darbinieku; īpaši meklē tiešā darba veicējus maiznīcās
Latvijas maiznīcās trūkst vairāki simti darbinieku. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka daudzās maizes ceptuvēs joprojām ļoti svarīgs ir roku darbs un tāpēc nevar visus procesus automatizēt un mehanizēt.
Viņš norādīja, ka jau patlaban jādomā par nākotnes darbaspēka nodrošinājumu. “Tagad saistībā ar karu Ukrainā parādījušies ukraiņu darbinieki. Bet realitāte ir tāda, ka ne visi uzņēmumi ir augsti automatizēti un mehanizēti. Daudz kur ir roku darbs.”
Roku darbs īpaši ir izplatīts nelielajās ražotnēs, kas piedāvā ļoti plašu produktu sortimentu. Līdz ar to darbaspēka jautājums daudzās maiznīcās ir ļoti aktuāls. “Ne tikai maiznīcās, bet, godīgi sakot, visā pārtikas ražošanā. Latvijā pārtikas ražošana ir viena no salīdzinoši lielām industrijas sadaļām.”
Vajadzīgi kvalificēti darbinieki
Jautāts, tieši kādi darbinieki patlaban maiznīcās visvairāk trūkst, Zemešs atzina, ka mūsdienās jebkura darba darīšanai vajadzīgi cilvēki ar zināšanām un prasmēm. “Mēs varētu teikt, ka viņiem ir jābūt ar kvalifikāciju, arī lai maizi iefasētu. Cilvēkiem ir jāmācās, kā to pareizi izdarīt. Viņiem ir jābūt kvalificētiem. Nerunāšu nemaz par dažādu iekārtu operatoriem.
Tā vienkārši, atnākot no ielas, neviens uzreiz nevar sākt strādāt. Arī sētniekam ir jāparāda, kā pareizi to darīt un kādus instrumentus izmantot. Tās ir elementāras lietas.”
Visvairāk trūkst tiešā darba darītāju
Patlaban visvairāk trūkst to darbinieku, kas maiznīcās dara tiešo darbu. “Tiešo darba darītāju sāk pietrūkt. Darbā ar datoru un darbā attālināti daļa cilvēku vēl ir. Bet, ja viņi strādā tikai attālināti, es domāju, ka viņi ir atrauti no ražošanas procesa.
Lai varētu pārstāvēt uzņēmumu un piedāvāt tā produktus, cilvēkam tomēr būtu jābūt uzņēmumā un jāpārzina, kā lietas notiek, kā maize tiek ražota, kā cepta, cik dienu iepriekš jāgatavojas, lai maizi ceptu.
Ne katrs var uzreiz izcept skaistu kukulīti
Lai tiktu pie rudzu maizes, pirms tam divas dienas iepriekš ir jāgatavojas. Tas nav tā, ka iejaucām un izcepām. To var izdarīt ar baltmaizi, bet ar rudzu maizi ir laicīgi jāgatavojas. Un nedrīkst pieļaut kļūdas, jo tad sanāk tikai brāķis.”
Maiznieku biedrības vadītājs piekrita: lai gan var šķist, ka maizes kukulīti izveidot un izcept ir pavisam vienkārši, patiesībā tam vajadzīgas zināšanas un prasmes. “Tas nav tik vienkārši. Bieži vien mums mājās, paņemot recepšu grāmatu, neizdodas tik skaisti, kā ir tajā bildē.”
Trūkst vairāki simti darbinieku
Katrā maiznīcā vajadzīgo darbinieku skaits atšķiras, un ir ļoti grūti pateikt, tieši cik daudz darbinieku nozarē kopumā būtu nepieciešams. “Ļoti grūti pateikt. Domāju, ka uzņēmumos trūkst daži līdz daži desmiti cilvēku. Maizes nozarē kopumā tie varētu būt daži simti darbinieku.”
“Paaudzes mainās, un jaunā paaudze tomēr izvēlas darīt citus darbus. Jāsaprot, ka maizes ceptuves strādā praktiski bez apstājas, tas ir nepārtraukts process. Ja krāsns ir iekurināta, tā ir jākurina. Ja ieraugs ir sagatavots, tad maize ir jācep.”
Maizes ceptuvēs jāstrādā arī brīvdienās, vēlu vakaros un agri rītos
Līdz ar to maizes ceptuvēs darbinieki strādā arī brīvdienās, vēlu vakaros un agri rītos. “Bieži vien maizes fasēšana notiek vēlās vakara un nakts stundās. Mašīnas reisos dodas jau naktī, lai pulksten 7 būtu pie veikaliem, jo uz katru transporta vienību bieži vien ir ļoti daudz piegādes adrešu.
Vedam arī no reģioniem. Nav tā, ka visiem Rīgā būtu bāzes. Mēs vedam maizi no Jēkabpils puses praktiski pa visu Latviju. Nākošajā dienā maize ir veikalā. Agrā rīta stundā vai pēcpusdienā, bet tā ir.”
Parasti veikalos nenonāk pagājušajā nedēļā cepta maize. “Tā nevaram, jo maizei ir noteikts derīguma termiņš. Mūsu pircējs vēlas vienmēr svaigu, mīkstu maizi. Lai gan derīguma termiņš nav mazs (tas ir gandrīz nedēļu, 5, 6 dienas), patērētājs grib svaigu maizi. Visas lietas ir pakārtotas tam, lai vienmēr maize būtu aizvesta, piegādāta.”
Arī nākotnē būs jādomā par darbaspēka piesaisti
Vai darbaspēka trūkuma problēma maiznīcās nākotnē varētu sarukt vai, tieši pretēji, samilzt? “Domāju, ka šī problēma būs aktuāla. Šobrīd runājam par to, vai mums būs vietējais darbaspēks. Pieļauju, ka viņu jau tagad trūkst.
Ja mums būs darbinieki no blakus reģioniem (Šobrīd parādās pa kādam ukrainim, varbūt Rīgā viņu ir vairāk, bet ārpus Rīgas - mazāk.), tad tas varbūt nerisinās pilnībā šo situāciju, jo darbaspēka izmaksas aug.
Nevar visu mehanizēt; joprojām ir vajadzīgs roku darbs
Tajā pašā laikā, pārveidojot uzņēmumu par mehanizētu un automatizētu, mēs zaudējam produkta specifiku. Tas jau kļūst sērijveida produkts. Tad jau mēs vairs ne ar ko neatšķirsimies no lielražotāja. Tikai ar iepakojumu un maizes nosaukumu.” Līdz ar to jāapzinās, ka darbinieku klātbūtne ir ļoti svarīga maizes izveides un cepšanas procesā.
“Kas ir mīkla? Tā ir dzīvs produkts. Mīklu vajag pareizi sadalīt, kukulīti vajag pareizi izveidot, lai to nesatraumētu un visu procesu izdarītu saudzīgi un ar tādu attieksmi pret produktu, kā kādreiz dara mājās. Tad mēs arī iegūstam produktu, par kuru pašiem prieks un pircējiem prieks,” Zemešs ieskicēja maizes ceptuvēs strādājošo darbinieku vajadzību pēc rūpīgas, saudzīgas un atbildīgas kopējās attieksmes pret darbu.
