Viņi jau zina, ka slēgsies ciet. Vai šoziem gaidāms restorānu un viesnīcu slēgšanas vilnis?
Nevienam viesnīcu un restorānu nozares uzņēmējam nav ne mazākās vēlmes pārtraukt darbu, taču daļa uzņēmēju jau zina, ka pārtrauks darbību. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka tomēr vairums uzņēmēju būs tik gudri, ka izdzīvos arī gaidāmajā ziemā.
Viņa norādīja, ka nozares uzņēmēji cenšas saprast, kā organizēt darbu, lai strādātu, nevis apturētu darbību. Nevienam uzņēmējam nav ne mazākās vēlmes pārtraukt darbu. Tas ir tikai galējas nepieciešamības gadījumā.
Daļa jau zina, ka slēgsies ciet
Vai daudz uzņēmēju patlaban domā par darbības pārtraukšanu? “Lielākā daļa grib strādāt un meklē risinājumus, kā strādāt un kā organizēt darbu, lai nebūtu jāveras ciet. Bet, protams, ir tāda daļa, kas zina, ka tiks slēgti.
Ir arī tādi uzņēmumi, kas darbojas sezonāli. Tie strādā tikai aktīvajā tūrisma sezonā, bet ziemas sezonā vēsturiski slēdzas ciet. Ir jau paredzēts, ka tā notiek.”
Slēgšana nav tik vienkārša
Ir skaidrs, ka turpmākā rudens un ziemas laikā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits mainīsies. “Bet, pirmkārt, ir vēlme turpināt darbu.” Jebkura uzņēmuma slēgšana ir diezgan sarežģīta.
“Ēdināšanas uzņēmumiem tas ir vienkāršāk, bet naktsmītnēm, īpaši lielākām viesnīcām, tas ir daudz, daudz sarežģītāk. Tas tiešām ir ļoti komplicēts pasākums. Tas ietver darbinieku atbrīvošanu, pēc tam atkal pieņemšanu. Tāpat ir tehnoloģijas, līgumu pārslēgšana utt. Tas ir sarežģīti, tāpēc domāju: pat tad, ja [apmeklētāju] plūsma samazināsies, uzņēmumi tomēr meklēs risinājumu, lai kaut minimālā uzturēšanas režīmā, bet tomēr saglabātu kolektīvu un uzņēmums darbotos.”
Graikste atzina, ka ilgtermiņā uzņēmumiem ir izdevīgāk saglabāt darbību kaut minimālā apjomā, nevis pilnībā pārtraukt darbību, atlaist visus darbiniekus un lauzt līgumus.
No vienas puses, mazajiem ir ļoti grūti
No citu tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem dzirdēts, ka patlaban visgrūtāk klājas mazajiem uzņēmējiem. No vienas puses, tā varētu būt arī viesnīcu un restorānu jomā, jo lielajiem uzņēmumiem ir vairāk iespēju variēt ar izmaksām un optimizēt procesus. Bet, no otras puses, mazajiem ģimenes uzņēmumiem ar dažiem darbiniekiem var būt vienkāršāk pārdzīvot šos sarežģītos laikus un nepieciešamības gadījumā vieglāk ir aizvērt darbību.
“Situācijas var būt dažādas. Skatoties no viedokļa, ka ir izsmelti resursi un nav bijusi iespēja uzkrāt „drošības spilvenu” aktīvās sezonas laikā, lai tagad kompensētu pieaugumu, tas ir sarežģīti arī mūsu nozarē. No otras puses, lēmumus pieņemt mazam ģimenes uzņēmumam ir vienkāršāk nekā lielākam,” viņa teica.
Uzņēmumi, kuri pēc pandēmijas nav atsākuši darbu
Kopumā asociācijā apvienojušās aptuveni 200 juridiskās personas. Graikste atturējās nosaukt aplēses, cik liela daļa uzņēmēju varētu izturēt šo ziemu, taču norādīja, ka ir arī tādi uzņēmumi, kuri pēc pandēmijas joprojām nav atsākuši darbu dažādu iemeslu dēļ. Šādi bija rīkojušies aptuveni 10 lielāki tirgus spēlētāji, pieņemot lēmumu neatsākt darbu vai šobrīd nestrādāt.
“Bet, spriežot pēc iepriekšējās prakses, domāju, ka vairāk notiks īpašnieku vai apsaimniekotāju maiņas nekā iziešana no tirgus.” Var teikt, ka tie 200 nozares uzņēmumi, kuri patlaban darbojas, jau ir izturējuši pandēmijas sarežģītos apstākļus un pierādījuši, ka ir spējīgi noturēties. “Tie ir izturējuši.”
Vairums būs tik gudri, ka izdzīvos līdz pavasarim
Jāņem vērā, ka asociācijai ir līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu. “Tie uzņēmumi, kas ir pievienojušies jebkurai profesionālai organizācijai, ir gatavi tam, ka tiek vairāk vētīti, skatīti, tiem var pievērst vairāk uzmanības, lūgt vairāk interviju. Tie ir vairāk gatavi, tie apzinās, ka ir godīgi strādājuši, maksājuši nodokļu un arī pandēmijas laikā saņēma atbalstus. Viņi jau ir izdzīvojuši.
Domāju, ka tie būs tik pat gudri un pratīs arī šos mēnešus izdzīvot. Tas ir līdz nākamajai sezonai, cerams, līdz aprīlim, kad apkure mazināsies un aktīvā tūrisma plūsma atkal palielināsies.”
Cerības par gadu mijas aktivitāti
Citu nozaru pārstāvji iepriekš atzina, ka ļoti nozīmīgs mēnesis būs decembris, kad daļai uzņēmumu būs jāizšķiras, vai turpināt darboties, taču viesnīcu un restorānu nozarē gada nogale parasti ir ļoti darbīgs laiks. Graikste pauda cerību, ka arī šogad Latvijā būs uzņēmumi, kuri organizēs dažādus korporatīvos pasākumus.
“Ļoti ceram, ka šajā ziņā atgriezīsies tendences, kas bija pirms pandēmijas: ka notiek pasākumi un līdz ar to līdz Ziemassvētkiem un pēc Jaunā gada ir aktīvais darba posms.”
Lai tā notiktu, nozares uzņēmējiem svarīgi izvēlēties pareizu cenu politiku, lai klienti neaizietu pie konkurentiem. Tāpat jādomā valsts līmenī, lai mūsu uzņēmumiem nebūtu jābūt dārgākiem, salīdzinot ar kaimiņvalstu biznesmeņiem, jo viņiem ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanas jomā. Diemžēl tad daļa no mūsu iedzīvotāju pasākumiem varētu notikt Lietuvā un Igaunijā.
Rezervācijas veic tikai īsu brīdi pirms pasākumiem
Patlaban vēl ir diezgan grūti prognozēt, kāda būs Latvijas iedzīvotāju aktivitāte gadu mijā, organizējot un apmeklējot dažādus pasākumus, jo pēdējā laikā lēmumi par pasākumiem un rezervācijām tiek pieņemti salīdzinoši īsu laiku pirms notikumiem.
“Tā ir sliktā tendence, jo mēs nevaram ilgtermiņā redzēt [cik daudz nakšņojumu, pasākumu un apmeklētāju ir plānots]. Ja rezervācijas ienāktu pāris mēnešus pirms pasākumiem, mēs skaidri zinātu, ka darbs būs, pasākumi būs un viss notiks. Tad nebūtu jādomā, vai strādāt vai vispār nestrādāt.
Šis gads ir ļoti izteikti parādījis, ka visas rezervācijas ienāk īsu brīdi pirms. Tad ir stress, jo mēs laicīgi nezinām, kā būs,” asociācijas vadītāja sacīja.
