Gribu siltināt māju, vai no tā pieaugs kadastrālā vērtība?
Katru gadu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis – tas attiecas gan uz privātmāju saimniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem. Šis nodoklis ir viens no pašvaldību lielākajiem un stabilākajiem ienākumiem un veido visai lielu daļu to budžetā. Nodokli aprēķina no kadastrālās vērtība, tāpēc pašvaldības ir ieinteresētas sekot līdzi izmaiņām būvēs, kas ceļ to vērtību. Tomēr ne visi uzskata, ka tas ir taisnīgi.
“Likuma un Taisnības” lasītājs Pēteris no Skrundas uztraucas: “Nolēmu nosiltināt un izremontēt savu māju, bet tagad sanāks, ka tās vērtība pieaugs, un man turpmāk būs jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Vai tas ir taisnīgi? Es taču to daru par saviem līdzekļiem, un valsts man neko neiedod, bet, kad viss ir gatavs, tad uz naudas iekasēšanu gan ir klāt kā likts. Kas un kā to vērtību nosaka? Cik bieži tā tiek pārskatīta, un kā tas notiek?”
Kadastrālās vērtības nosaka ar likumu
Nav nekāds noslēpums, ka visnotaļ daudzi mēģina izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas un visbiežāk tas notiek, novilcinot, piemēram, privātmājas nodošanu ekspluatācijā. Tāpat arī neuzrāda paveiktos ēkas labiekārtošanas darbus.
Tiesa gan, zemes īpašuma kadastrālā vērtība konkrētā vietā tiek noteikta automātiski, izvērtējot īpašumu darījumu skaitu un reālo pārdošanas vērtību, tādēļ īpašniekam nav nekādu iespēju to ietekmēt.
Atgādināsim gan, ka šobrīd spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze ir iesaldēta un līdz 2024. gada 31. decembrim nodokļa aprēķinam paredzēts izmantot bāzes vērtības, kas noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū 2012./2013. gadā. Līdz ar to, ja arī ēkas kadastra dati (nolietojums) tiks aktualizēti atbilstoši situācijai dabā, tās pārrēķinātā kadastrālā vērtība tuvināsies nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim 2012./2013. gadā.
Kam jāsāk uztraukties
Tiesa gan, uztraukties jāsāk tiem māju īpašniekiem, kuri sāka māju būvēt pēc 2014. gada 1. oktobra, jo likumā noteikts, ka visiem uzsāktajiem būvobjektiem, ieskaitot tos, kuriem būvatļaujā nav noteikts konkrēts termiņš, jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā pēc astoņiem gadiem no likuma pieņemšanas brīža.
Konkrētais termiņš tad arī beidzas šā gada 1. oktobrī, un tas nozīmē, ka visām ēkām, kuras sāktas būvēt pirms 2014. gada 1. oktobra, jābūt pabeigtām un nodotām ekspluatācijā. Turklāt nav nekādas starpības vai šajā datumā māja jau bija zem jumta vai bija tikai uzsākta būvēt, un var nākties maksāt nodokli pat 3% apmērā no kadastrālās vērtības.
Šobrīd Nekustamā īpašuma nodokļa likuma 3. pantā noteikts, ka “dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai”, nodoklis tiek iekasēts šādos apmēros;
- 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro;
- 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro;
- 0,6% no kadastrālās vērtības, kas pārsniedz 106 715 eiro.
Nodoklis tiešām var pieaugt
Valsts zemes dienesta (VZD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Kantiņa uzsver: “Pēc ēkas atjaunošanas un nosiltināšanas objektīvi tā kļūst vērtīgāka. Kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto kadastra datus par objektu pēc stāvokļa vērtības aprēķināšanas dienā. Tāpēc, lai notiktu šīs ēkas kadastrālās vērtības pārrēķins, nepieciešams aktualizēt ēkas vērtību ietekmējošos kadastra datus.”
Piemēram, atjaunotai ēkai varētu būt mazāks konstruktīvo elementu nolietojums nekā pirms atjaunošanas. Lai fiksētu izmaiņas, ēkas īpašniekam ir tiesības pasūtīt ēkas kadastrālo uzmērīšanu. Tās rezultātā kadastra dati tiks aktualizēti – ja tiks fiksēts mazāks nolietojums, ēkas kadastrālā vērtība un attiecīgi arī visa īpašuma vērtība pieaugs, tādējādi tuvinot kadastrālo vērtību situācijai dabā. Tā kā pašvaldība izmanto kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, tad, iespējams, pieaugs arī nodoklis.”
Bez izmaiņām viss pa vecam
VZD arī informē, ka kadastra dati un to aktualitāte (atbilstība reālajai situācijai dabā) ir svarīga, lai iegūtu objektīvu informāciju par īpašumu vērtībām valstī, tādēļ tie ir galvenais rādītājs, kas parāda būvju vērtību un ļauj tās salīdzināt savā starpā.
Ja Kadastra informācijas sistēmā netiek reģistrētas izmaiņas objektu raksturojošajos datos, kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību bāzes spēkā stāšanās brīdim. Kadastrālo vērtību bāzi (vērtību zonējumi, bāzes vērtības, korekcijas koeficienti) paredzēts izstrādāt vienlaikus visā valsts teritorijā (vienlaikus zemei un ēkām) pa nekustamo īpašumu grupām četru gadu ciklā. Bāzes vērtības tiek noteiktas, balstoties uz informāciju par nekustamo īpašumu tirgus cenām noteiktā laika posmā.
Detalizēta informācija par kadastrālo vērtēšanu pieejama Valsts zemes dienesta mājaslapā vzd.gov.lv, sadaļā Viss par kadastrālo vērtēšanu.
