Kur jūs esat, pavāri un viesmīļi? Restorānos un viesnīcās trūkst vairāki tūkstoši darbinieku
Kovida pandēmijas iespaidā darbu Latvijas viesnīcās un restorānos pārtraukuši vairāki tūkstoši darbinieku. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka patlaban nozarē trūkst dažādu profesiju darbinieki, piemēram, pavāri, viesmīļi un viesu uzņemšanas nodaļā strādājošie.
Viņa norādīja, ka viesnīcu un restorānu nozarē (līdzīgi kā citās tautsaimniecības jomās) pēdējā laikā jūtams darbaspēka trūkums. “Tas mūsu nozarē iezīmējas ļoti.”
Trūkst vairāki tūkstoši darbinieku
Pēdējos gados kopš pandēmijas sākuma nozare zaudējusi aptuveni 10-12 tūkstošus darbinieku. Pirms pandēmijas nozarē darbojās aptuveni 40 tūkstoši darbinieku, bet patlaban tie ir tikai 30 vai pat mazāk strādājošo.
Kā tik lielu robu iespējams aizpildīt? “Darbs ir jānodrošina, tāpēc uzņēmēji rīkojas dažādi. Strādā papildus slodzi. Ir uzņēmumi, kur klientu apkalpošanas procesā iesaistās arī vadītāji. Mēģina piesaistīt studentus, praktikantus.
Aktīvās sezonas laikā bija arī tādi lielāki uzņēmumi, kam ir vairākas filiāles, bet kam daļa filiāļu bija ciet tikai tāpēc, ka nebija cilvēku. Nevis tāpēc, ka uzņēmumi negribētu strādāt vai situācijas dēļ, bet tāpēc, ka nebija darbinieku.”
Vajadzīgi pavāri, viesmīļi, konditori…
Kādu profesijas pārstāvju trūkst visvairāk? “Faktiski nu jau varam runāt par visiem: pavāriem, viesmīļiem, konditoriem, viesnīcu viesu uzņemšanas un saimnieciskā dienesta darbiniekiem.”
Runājot par šo darbinieku atalgojumu, Graikste atzina, ka tas ir tikai viens no aspektiem. “Mūsu gadījumā būtisku lomu nospēlēja arī pandēmijas situācija un neprognozējamība, tā brīža nestabilitāte.”
Cerēja uz savlaicīgu atbalstu
Ja nozarē strādājošie pandēmijas laikā vai vismaz tās otrajā vilnī būtu jutuši atbalsta pasākumus un savlaicīgi tos saņemtu, situācija noteikti būtu citādāka. “Cilvēki jau saprot. Nav jau tā, ka viņi nesaprata un viņiem nebija vēlmes [strādāt]. Viņiem ir vēlme šajā nozarē strādāt. Bet tā kā atbalsti tika saņemti novēloti, viņi nejutās droši, komfortabli.
Pamazām darbinieki atgriežas. Viņi ir gatavi daļēji strādāt, bet uz pilnu slodzi diemžēl nē, līdz ar to mums veidojas iztrūkums.”
Devās pie tirgotājiem vai pameta Latviju
Vairums darbinieku, kas pameta viesnīcas un restorānus, aizgāja strādāt tirdzniecības nozarē vai arī pameta Latviju un devās pelņā uz ārvalstīm. “Bija divas lielākās opcijas: tirdzniecība un izbrauca no Latvijas.”
Daļa Latvijas iedzīvotāju devās uz ārvalstīm, lai atrastu tur darbu. Īpaši iecienītas bija valstis, kurās nebija tik strikti pandēmijas ierobežojumi un kurās latvieši varēja brīvāk strādāt.
Daļa aizbraucēju iedzīvosies un iesakņosies
Līdz ar to pastāv iespēja, ka mēs daļu no aizbraukušajiem pazaudēsim pavisam. Vieni aizbrauca darīt sezonālu darbu, bet citi laika gaitā iedzīvojas un iesakņojas. “Ļoti iespējams.” Līdz ar to viņi var kļūt ne tikai par viesnīcu un restorānu nozares zaudējumu, bet arī kopējo Latvijas zaudējumu.
Vai mēs varam šos aizbraucējus kaut kā pievilināt atpakaļ? Vai esam pievilcīgi kā nozare un valsts? “Protams, tas ir arī atalgojuma jautājums, kur mēs šobrīd nevaram būt tādā pašā līmenī, kādā ir Vācija vai Austrija. Mēs gan ļoti labi zinām un arī pētījumi parāda, ka atalgojums ne vienmēr ir pirmais arguments, kāpēc palikt vai aizbraukt.”
Samazinātais PVN varētu uzlabot situāciju
Taču, ja valsts noteiktu ēdināšanas nozarei zemāku pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi (5% vai 12% apjomā), uzņēmējiem būtu vieglāk atrast risinājumus, kā palielināt darbinieku algas un atvilināt atpakaļ no Latvijas aizbraukušos darbiniekus. Izmaksas par darbinieku algām veido lielu daļu no uzņēmēju tēriņiem.
Līdz ar to samazinātā PVN likme palīdzētu uzņēmumiem darboties. “Protams, strādājam arī pie nozares sakārtošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas. Mēs saprotam arī valsts institūciju bažas par samazinājumu valsts budžetā, kas teorētiski varētu veidoties, piemērojot samazināto PVN likmi, un esam gatavi strādāt, lai sakārtotu nozari,” Graikste teica.
