Kompānijas pārstāvis: "Kāpēc lai kāds investētu Latvijā, ja izmaiņas nodokļos tiek pieņemtas nekonsultējoties"

ĀIPL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska norādīja, ka investīciju zemajai aktivitātei Latvijā ir vairāki iemesli. "Ārējos faktorus nav iespējams ietekmēt, tomēr mēs varam un mums vajag fokusēties uz tiem faktoriem, kurus varam ietekmēt, piemēram, mazināt iekšējās barjeras, tiekties pēc reāliem un taustāmiem rezultātiem, ieviešot atliktās strukturālās reformas, kā arī nodrošinot caurredzamu tiesu sistēmu,un radīt paredzamu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu," atzina Elksniņa-Zaščirinska.

ĀIPL otrajā sentimenta indeksā secināts, ka pēdējo 12 mēnešu laikā lielākā daļa ārvalstu investoru Latvijā saskata niecīgus investīciju vides uzlabojumus. Kādas pakalpojumu kompānijas pārstāvis retoriski vaicā: "Kāpēc lai kāds investētu Latvijā, ņemot vērā, ka izmaiņas nodokļos tiek pieņemtas nekonsultējoties, un uzņēmēja vienīgā iespēja meklēt taisnību ir vērsties tiesā, piemēram, kā tas bija gadījumā ar solidaritātes nodokli."

Tajā pašā laikā atsevišķi ārvalstu investori norāda arī uz pozitīvām pārmaiņām, piemēram, Latvijas pievienošanās OECD, kā arī citi investori situāciju Latvijā raksturo kā ne tik dramatisku kā citviet pasaulē.

Viskritiskāko ārvalstu investoru vērtējumu saņēmusi valsts demogrāfiskā situācijas, kas ārvalstu investoru ieskatā gada laikā vai nu nav uzlabojusies, vai arī kļuvusi sliktāka. Tiesa, aptaujātie uzskata, ka demogrāfijas problēmas ir ilgtermiņa izaicinājums, ko nav iespējams atrisināt gada laikā. Līdzīgs vērtējums ārvalstu investoriem ir arī par darba spēka pieejamību. Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka valstī netiek gana darīts, lai risinātu darba spēka pieejamības problēmas.

Ārvalstu investori negatīvi novērtējuši valdības darbu investīciju vides uzlabošanā. Atsevišķi ārvalstu investori norādījuši, ka valdība nav ieinteresēta ieviest pārmaiņas, tāpat valstij nav attīstības vīzijas. Daži investori atzīts - pat, ja valstij ir attīstības vīzija, tā netiek realizēta, turklāt nekas netiek darīts, lai veicinātu ārvalstu tiešo investīciju pieplūdumu.

Tiesa, ārvalstu investori novērtē faktu, ka palēnām tiek sakārtota maksātnespējas joma, kā arī atzinīgi vārdi izskan par vēlmi apkarot ēnu ekonomiku.

Jaunākajā ārvalstu investoru aptaujā arī secināts, ka uzņēmēji ir bažīgi par Latvijas nodokļu sistēmas kvalitāti. Tikai pieci no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem atzīst, ka Latvijas nodokļu sistēma ir vai nu laba, vai nedaudz uzlabojas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Lielākā daļa ārvalstu investoru atzīst, ka komunikācija ar valdības pārstāvjiem uzlabojas, tomēr desmit no 32 aptaujātajiem investoriem uzskata, ka sadarbība ar valdības pārstāvjiem nav uzlabojusies un tā ir vērtējama negatīvi.

Kopumā tikai trīs no 32 aptaujātajiem ārvalstu investoriem paauda pozitīvu vai neitrālu vērtējumu jautājumā par nenoteiktības mazināšanos valstī. Vairums ārvalstu investoru uzskata, ka nenoteiktība valstī nav mainījusies. Aptaujas rezultāti liecina, ka investori joprojām nav apmierināti ar ģeopolitisko situāciju, nodokļu jomas neprognozējamību. Investori pat norāda, ka valstij nav ilgtermiņa vīzijas par valsts attīstību.

Pērn publiskotajā ĀIPL aptaujā tika secināts, ka ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

LETA / Foto: Shutterstock