LIAA: tālākā eksporta attīstība būs ļoti saistīta ar karu Ukrainā un tā globālo ietekmi

Pirmie dati par Latvijas eksportu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir daudz optimistiskāki, nekā daudzi baidījās. Vai pašlaik jau var prognozēt, kāds šis gads varētu izvērsties Latvijas eksportam?

Dati par martu tiešām ir ļoti optimistiski, un tika pat sasniegts līdz šim lielākais eksporta apjoms - 1,75 miljardi eiro. Jautājums ir, vai tā ir ilgtermiņa vai īstermiņa tendence. Tāpat ir jāuzsver, ka liela daļa no šī vēsturiski lielākā eksporta ir sasniegta vērtības, nevis apjoma izteiksmē, kas nozīmē, ka sava daļa tur ir inflācijai. Labā ziņa ir, ka ne tik strauji kā vērtība, bet joprojām aug arī eksporta apjomi. Tādēļ nevar teikt, ka pieaugums ir tikai uz inflācijas rēķina.

Jautājums, kā tas attīstīsies tālāk, būs ļoti saistīts ar Krievijas sākto karu Ukrainā un tā globālo ietekmi. Tas, ko mēs redzam, ir augošās energoresursu cenas un enerģētikas krīze Eiropas mērogā. Tāpat ir jāskatās, vai sekos nākamās sankciju kārtas pret Krieviju un kādām precēm sankcijas tiks piemērotas. Ir preču kategorijas, piemēram, farmācijas izstrādājumi, kurus joprojām drīkst eksportēt uz Krieviju. Turklāt tas nozīmē ne tikai eksporta apjomus konkrētiem uzņēmumiem, bet arī darbu pārvadātājiem. Līdz šim lielākā kara ietekme ir uz izejvielu piegādēm, un vairāk skartie sektori ir metālapstrāde, lauksaimniecība un pārtikas pārstrādes nozare. Lielu daļu no izejvielām var atrast citur, bet saprotamu iemeslu dēļ aug cenas, jo pieprasījums pēc izejvielām citos tirgos ir milzīgs.

Tādēļ pašlaik ir jautājums, kādu iespaidu uz ekonomiku atstās šī enerģijas un izejvielu krīze, vai mums izdosies vasaras laikā nodrošināties ar energoresursu rezervēm un kas būs pieejams. No tā arī būs atkarīgs eksports. Pluss ir tajā, ka Latvijā eksportētāji, arī lielie eksportētāji, uz pasaules fona nav nemaz tik lieli un tādēļ spēj adaptēties jauniem tirgiem un jauniem izaicinājumiem elastīgāk nekā daudzas lielās kompānijas citur.

Kādiem priekšnoteikumiem ir jābūt, lai mēs atkal jau drošāk varētu prognozēt un saprast, kas turpmāk notiks eksporta tirgos? Jābeidzas karadarbībai?

Protams, kad, cerams, beigsies karadarbība, tas būs ļoti svarīgs brīdis. Diemžēl vismaz tuvākajā laikā tas neizskatās īpaši reāli. Tādēļ faktiski pašlaik drošākas prognozes varēs izteikt līdz ar rudens iestāšanos, kad būs skaidrāks, cik gatava ir Eiropa apkures sezonai un energoresursu cenām. Tāpat svarīgi būs, kā ne tikai pie mums, bet arī citur tiek ieviesta programma "REPowerEU", kas ir paredzēta Eiropas Savienības atkarības mazināšanai no Krievijas energoresursiem. Runa te tiešām ir par Eiropu, jo Latvijas pamata eksporta tirgi ir Rietumeiropā.

Jūs jau pieminējāt problēmas ar izejvielām virknē nozaru. Taču kādas izmaiņas pašlaik ir Latvijas eksportam svarīgajos noieta tirgos? Es gan pieļauju, ka ne visiem šīs izmaiņas ir negatīvas, jo graudu audzētājiem pašlaik būtu grēks sūdzēties par cenām labības biržās.

Ir redzams, ka arī kokrūpniecībā eksporta apjoms ir pietiekams un pat augošs. Relatīvi piesardzīgiem ir jābūt, ja skatāmies uz farmāciju. Farmācijas uzņēmumiem ir nepieciešams ilgs laiks, lai pārorientētos, jo jauna medikamenta sertifikācija citā valstī parasti ir ilgstošs process, kas var prasīt pat gadu vai divus. Es zinu, ka lielie farmācijas uzņēmumi aktīvi meklē tirgus, uz kuriem pārorientēties, un aktīvi izstrādā dažādas programmas.

Metālapstrādei eksports uz Krieviju nav bijis pārāk liels, un viņiem problēmas rada tieši izejvielas. Pašlaik izejvielas tiek meklētas Turcijā un citur. Mums ir arī pozitīvi stāsti par to, ka metālapstrādes uzņēmumiem ir izdevies atrast izejmateriālus citur. Diezgan bieži metālapstrāde ir saistīta arī ar autobūvi, un, kad sākas krīze, tad pirmais, kas parasti apstājas, ir jaunu auto tirdzniecība. Tādēļ metālapstrādes uzņēmumi pašlaik ir piesardzīgi un skatās, kāda būs pirktspēja un cik lielā mērā apstāsies vai neapstāsies autobūve. Savukārt no otras puses būvniecībā viss notiek, un tiem metālapstrādes uzņēmumiem, kuru izstrādājumi ir saistīti ar būvniecību, šobrīd nav daudz par ko sūdzēties. Te drīzāk ir jābūt uzmanīgiem attiecībā uz inflācijas kāpumu, jo var būt izmaksu griesti, kurus sasniedzot, daudzās valstīs būvprojekti var apstāties. Taču šajā sektorā ir arī liela inerce, un pašlaik būvniecība notiek pilnā sparā.

Par Krieviju. Eksporta dati liecina, ka, neraugoties uz apjomīgajām sankcijām un vispārējo noskaņojumu, Latvijas eksports naudas izteiksmē uz Krieviju un Baltkrieviju martā nebūt nesamazinājās. Ar ko jūs to skaidrojat?

Tas ir saistīts ar sektoriem, kuri vēl joprojām drīkst eksportēt uz Krieviju. Tā ir farmācija, daļa no pārtikas precēm. Vienlaikus ir jāatceras, ka Krievijā inflācija tiek lēsta ap 30%, un šādu pieaugumu mēs Latvijas eksporta datos neredzam. Tas nozīmē, ka eksportēto preču apjomā ir būtisks kritums, bet inflācijas dēļ eksporta vērtībā tas nav redzams.

Kas būtu jāņem vērā uzņēmumiem, kuri joprojām turpina strādāt ar Krieviju un Baltkrieviju?

Katra sankciju kārta eksporta iespējas ierobežo, un sadarbība ar Krieviju jebkurā gadījumā ir īstermiņa pasākums. Ilgtermiņā uzņēmumiem ir jāpārorientējas. Mums ir dažādi atbalsta instrumenti, lai uzņēmumiem palīdzētu. Tās ir gan apmācību programmas darbiniekiem, lai viņi varētu sniegt pakalpojumus citos tirgos, gan starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programma, kura paredz atbalstu ieiešanai jaunos tirgos, tostarp ir gan mārketings, gan tirdzniecības misijas, gan izstādes, gan produktu sertifikācija.

Jūs redzat, ka tie uzņēmumi, kuriem bija diezgan liela eksporta daļa Krievijā, mēģina pārorientēties? Vai ir arī attieksme, ka šis laiks vienkārši ir jāpārlaiž un gan jau varēs turpināt kā līdz šim?

Gan manis pieminētie farmācijas uzņēmumi, gan citi redz to, ka turpmāka darbība Krievijā būs problēma. Attieksme varbūt ir atšķirīga. Daži to redz kā ilgtermiņa, daži kā īstermiņa problēmu.

Te gan arī ir jāsaprot, ka eksportā un importā valda zināma inerce, jo daudzos sektoros sankcijas ir stājušās spēkā, bet pirms to ieviešanas slēgtie līgumi ir jāizpilda. Tādēļ precīzāku ainu parādīs nākamie divi ceturkšņi.

Kas pašlaik notiek ar tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri sadarbojās ar Ukrainu?

Kas attiecas uz vēsturisko eksportu, tad tas lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu ir apstājies. Taču ir parādījusies jauna niša, kas ir saistīta ar Ukrainas valsts iepirkumiem, un pamatā attiecas uz pārtiku un dažādām humānās palīdzības precēm. LIAA pārstāvis Ukrainā pašlaik strādā no Rīgas un aktīvi palīdz atrast tos, kam šāda veida preces Ukrainā piegādāt.

Kas pašlaik notiek ar LIAA pārstāvjiem Krievijā un Baltkrievijā? Par Ukrainu jau pieminējāt, ka strādā no Rīgas.

LIAA pārstāvniecība Baltkrievijā ir slēgta. Pārstāvi Krievijā mēs esam atsaukuši atpakaļ uz Rīgu, un viņa pamata fokuss ir atbalsts tiem Latvijas uzņēmumiem, kuru darbība Krievijā faktiski ir izbeigusies un notiek pēdējie darbi, lai pārceltos.

Cik daudz ir Latvijas uzņēmumu, kuri pašlaik atstāj Krievijas tirgu? Zināmākais gadījums laikam ir "Elko Grupa", kura pārdeva savus meitasuzņēmumus.

Precīzas uzskaites par uzņēmumiem, kuri pamet Krievijas vai Baltkrievijas tirgu, nav, bet kopumā kopš kara sākuma par šiem jautājumiem ir sniegtas konsultācijas vairāk nekā 300 uzņēmumiem.

Ja mēs skatāmies ne tikai uz Latvijas, bet vispār uz Eiropas uzņēmumiem, tad tieši tagad pa īstam sākas to darbības likvidēšana Krievijā.

Tagad sākas reāla darbinieku atlaišana, un daudzi Eiropas uzņēmumi no paziņojumiem nonāk līdz darbiem, aizverot savas filiāles un pārstāvniecības. Ir arī redzams, ka situācija kara laukā tik ātri nemainās un pārskatāmā laikā nenotiks atgriešanās pie situācijas, kāda bija pirms 24.februāra.

Mēs vēl nezinām, kā beigsies karš Ukrainā, bet ir diezgan skaidrs, ka fundamentāli ir mainījusies sadarbība starp dažādiem pasaules reģioniem. Kāda ir šī nākotnes situācija jūsu vērtējumā, kur ir draudi un kur ir iespējas Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem jaunajā ģeopolitiskajā situācijā?

Draudi, protams, ir saistīti ar lielo neskaidrību, bet mēs neesam vienīgie, kuri nezina, cik maksās energoresursi un kā šī situācija attīstīsies īsākā un ilgākā termiņā. Savukārt iespējas ir tās pašas, kuras rodas jebkurā krīzē. Tad, kad tirgos notiek pārorientācija un sākas jaunu partneru meklēšana, tā ir arī iespēja. No tiem Rietumu uzņēmumiem, kuri līdz šim ir sadarbojušies ar Krieviju, lielākā daļa meklē jaunus partnerus. Ja mūsu uzņēmējiem ir, ko piedāvāt, tad noteikti tā ir ļoti laba iespēja iekļūt jaunos tirgos, jaunās piegāžu ķēdēs. Ja mūsu uzņēmumi ir dinamiski un ātri spēj piemēroties, tad tā ir lieliska iespēja.

Par otru LIAA atbildības jomu - investīcijām. Intervijās daudzi uzņēmēji ir atzinuši, ka pašreizējos apstākļos ir naivi cerēt uz jaunu investīciju ieplūšanu Baltijā, jo virkne starptautisko investoru šo uzlūko par karadarbībai bīstami tuvu zonu. Ko redzat jūs?

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākotnēji, protams, bija diezgan liels klusums un pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā. Šobrīd jau varam redzēt, ka interese atjaunojas. Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru mēs aktīvi strādājam.

Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas. Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums. Vēl ir jāsaprot, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

Savukārt, ja skatāmies uz Rietumeiropas investoriem, tad, protams, ir piesardzība, un tā ir daudz lielāka nekā, piemēram, pagājušajā gadā. Pozitīvi ir tas, ka pēc pirmās pauzes, kura ilga aptuveni divus mēnešus, interese ir atjaunojusies.

Nesen arī tika publiskots jaunākais EY pētījums par Baltijas valstu pievilcību investoru skatījumā. Jāsaka, ka pagājušajā gadā mēs izskatāmies labi un esam 5.vietā Eiropā pēc radīto darba vietu skaita uz vienu miljonu iedzīvotāju. Lietuva ir 6. un Igaunija - 4.vietā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstis ir konkurētspējīgas un ejam pareizajā virzienā. Interesanti ir tas, ka 17% investoru, kas jau strādā Latvijā, ir gatvi investēt izpētē un attīstībā (R&D). Tas ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Tā ir atslēga, lai varētu radīt ilgtspējīgas inovācijas un augsti apmaksātas darba vietas tepat Latvijā.

Minējāt, ka no Krievijas reālāk ir piesaistīt pakalpojumu uzņēmumus. Taču Latvijā jau pašlaik ir, piemēram, diezgan liels IT darbinieku deficīts. Attiecīgi vai maz ir reāli šādus uzņēmumus ieinteresēt?

IT darbinieku deficīts ir visā pasaulē. Ir ļoti maz valstu, kur situācija būtu laba. Tomēr Latvijai ir savas priekšrocības. Ja šeit ienāk liels uzņēmums, tad tas var piesaistīt speciālistus arī no citām valstīm Eiropā. Ja mēs skatāmies uz attiecību starp dzīves kvalitāti, dzīves dārdzību Rīgā un iespējām strādāt pasaules klases uzņēmumos, tad mēs izskatāmies pozitīvi. Mums ir jārada darba vietas, un tad darbaspēks arī plūdīs uz Latviju. No otras puses mums ir dažāda veida pārkvalifikācijas programmas. Lielākā daļa cilvēku Latvijā uzskata, ka, ja nav padziļināti mācījušies matemātiku, tad IT nav priekš viņiem. Patiesībā tā nemaz nav un to visu var apgūt.

Vai tomēr nav bažu, ka Baltijas valstis, Polija, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, tagad atpaliks investīciju piesaistē?

Bažas, protams, pastāv, un tādēļ mums jādara viss, lai mēs tās novērstu.

Drīz Rīgā notiks Trīs jūru iniciatīvas investīciju forums, kurā piedalīsies 10 valstu prezidenti un 2 premjerministri un kurā arī tiks runāts, kādas ir investīciju iespējas ne tikai Latvijā, bet lielākajā daļā Centrāleiropas valstu, pamata fokusu liekot uz digitalizāciju, enerģētiku un transportu, loģistiku. Pašlaik aprēķini liecina, ka investīciju potenciāls šajā reģionā minētajās nozarēs, lai tas noķertu Rietumeiropu, ir vairāk nekā 500 miljardi eiro. Domāju tas, ka šeit relatīvi tik tuvu Krievijas robežai atradīsies tik daudzi prezidenti, būs pilnīgi skaidrs signāls, ka pie mums viss ir kārtībā. Tas būs skaidrs signāls, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, tādēļ karš starp Latviju un Krieviju nav iespējams, ir iespējams tikai karš starp NATO un Krieviju. Tādēļ investīcijas šeit ir tikpat drošas kā investīcijas Vācijā. Šī ziņa mums investoriem būs jāspēj aiznest.

Kādas ir prognozes par šīs vasaras tūrisma sezonu? Tūrisma kompānijas saka, ka viņiem arī tiek atceltas rezervācijas, jo daļai ceļotāju ir sajūta, ka netālu no Latvijas robežas jau šauj.

Martā un aprīlī tiešām bija milzīgs vilnis ar atceltām rezervācijām. Maijā rezervācijas jau atsākās, un vasara jau izskatās salīdzinoši labi. Piemēram, kempingos jau ir grūti atrast brīvas vietas. Arī Rīgas viesnīcas atšķirībā no diviem iepriekšējiem gadiem šovasar ir samērā pilnas.

Mēs turpinām jau pandēmijas laikā iesāktās kampaņas Igaunijā un Lietuvā. Tāpat šajā gadā mēs diezgan daudz fokusēsimies uz Vāciju un Somiju. Somijas tirgū Latvija pandēmijas laikā pat bija jauns atklājums, jo izrādījās, ka viņi par mums daudz ko nezina un viņiem pie mums patīk. Arī Vācijā, it īpaši Ziemeļvācijā, interese par Latviju sāk atgriezties. Tādēļ tur mēs plānojam mārketinga kampaņas. Tāpat mūsu prioritārie tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija. Tur Latvijas kampaņas nebūs tik lielas, bet būs.

Savukārt, ja skatāmies uz tālākiem tirgiem - ASV, Japānu, Dienvidkoreju -, tad tur aina, protams, ir citādāka. Pēc divu gadu ierobežojumiem ceļošana atsākas pakāpeniski, turklāt Āzijas reģionā atsevišķi ierobežojumi joprojām ir saglabājušies.

Cik lielā mērā mums "iegriež" "Tallink" lēmums šogad neatjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, un vai pašlaik ir pietiekami daudz avioreisu, lai tūristi nonāktu Latvijā?

Avioreisu ir diezgan daudz. "Tallink" lēmums tūrisma apjomu ziņā mums, protams, "iegriež". Taču pašlaik ir redzama cita lieta - Baltijas jūras kruīzu kuģi vairs nepiestāj Sanktpēterburgas ostā, kas savukārt nāk par labu Rīgas ostai. Atsevišķi kruīza kuģi ienāk arī Liepājā. Plānots, ka Rīgā šogad ienāks 109 kruīza kuģi, kas kopumā uz Rīgu atvedīs vairāk nekā 100 000 tūristu. Ņemot vērā, ka 2021.gadā ostā neienāca neviens pasažieru kuģis, tas ir labs sākums, lai atgrieztos apritē pēc Covid-19 pandēmijas. "Tallink" līnijas pluss bija regularitātē, bet kruīza kuģu pluss ir masveidībā. Mums šobrīd notiek sarunas ar "Tallink", lai Stokholmas prāmis būtu nākamajā gadā. Vienlaikus ļoti svarīgi būtu noturēt un attīstīt arī kruīza kuģu segmentu.

Pašlaik ir izteikts ierosinājums LIAA pārveidot par nodibinājumu. Cik noprotams, šo domu neatbalsta Valsts kanceleja. Kāda situācija būs pēc 1.jūlija, kad spēkā stāsies valsts vienotā atalgojuma sistēma un LIAA nebūs nodibinājuma statusa?

Jāsāk ar to, ka ierosinājuma par nodibinājumu būtība ir acīmredzami ne visai veiksmīgi noformulējusies pagājušā gada vēstulē Saeimas Ilgtspējas komisijai. Vēstules virsrakstā fokuss bija likts uz atalgojumu, bet pēc būtības nodibinājums nerisina tikai atalgojuma jautājumu. Pats būtiskākais nav atalgojums, bet rīcības elastība jaunās situācijās, kāda, piemēram, pašlaik ir karš Ukrainā un iepriekš bija pandēmija. Šādas lietas ik pa laikam gadās, un mums ir jāspēj uz tām ātri reaģēt. Savukārt valsts pārvaldes iestāžu regulējums ir diezgan neelastīgs. Mēs arī aptaujājām mūsu klientus par to, ko viņi sagaida no LIAA, un tā ir ātra, vienkārša un skaidra reakcija. Ja LIAA ir nodibinājums, tad mūsu darbinieki vairs nav ierēdņi, un mēs varam veidot štata vietas tik, cik mums ir naudas. Ja mēs varam gūt lielākus ieņēmumus, mēs varam veidot vairāk štata vietu, ja mums ieņēmumu nav, tad mums ir mazāk štata vietu. Pašlaik ir situācijas, kad uzņēmumiem ātri ir vajadzīgs atbalsts, bet, lai mēs varētu izveidot papildu štata vietu šim mērķim, tas prasa pusgadu. Kamēr šo štata vietu izveido, situācija jau ir mainījusies, un iespējams, ka tie, kuriem atbalsts bija vajadzīgs, jau ir bankrotējuši. Tā ir mācība, kuru mēs guvām pandēmijas laikā un kas tagad atkārtojas kara apstākļos, - ir reizes, kad mums ir vajadzīgi ātri pakalpojumi. Piemēram, ir nepieciešamas ātras konsultācijas uzņēmumiem par iespējām atrast izejvielas citos tirgos. Pašlaik tas ir ļoti sarežģīti. Mums ir jāveido jauns pakalpojumus, jauns cenrādis, un tas ir jāsaskaņo ar Ministru kabinetu. Teorētiski tas ir iespējams, praktiski tas ir sarežģīti. Tieši šīs elastības dēļ mēs arī redzam, ka LIAA analoga institūcija Zviedrijā ir kapitālsabiedrība, Somijā - kapitālsabiedrība, Igaunijā - nodibinājums, Lietuvā - valsts SIA. Iemesls ir tajā, lai spētu ātri adaptēties jauniem tirgus apstākļiem un piedāvāt atbilstošus pakalpojumus.

Protams, arī atalgojuma jautājums ir jutīgs. Ar visu jauno atalgojuma sistēmu no 1.jūlija ir atsevišķas amatu pozīcijas, kuras tajā "neierakstās". Piemēram, nevar būt investīciju projekta vadītājs, kuram ir jāizstrādā dokumentācija projektam gandrīz pusmiljarda eiro vērtībā, ar 2000 eiro bruto algu pat pēc jaunās sistēmas. Te var rasties problēma.

Turklāt mums pat nav līdzekļu, lai mēs varētu izmaksāt vidējo atalgojumu pēc jaunā regulējuma. Tādēļ mēs prasām atļaut LIAA būt elastīgiem un atļaut mums nopelnīt iztrūkstošos līdzekļus, jo citādāk mēs iesim tāpat kā visas pārējās valsts pārvaldes iestādes pie Ministru kabineta un teiksim, lai dod naudu.

Kur jūs varat nopelnīt?

Mēs, protams, netaisāmies konkurēt ar privāto sektoru. Tas, uz ko Latvijai norāda Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD), ir nepieciešamība eksportēt uz tāliem tirgiem. Pašlaik no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem šādu atbalstu mēs varam sniegt tikai viedo tehnoloģiju uzņēmumiem. Taču tas nenozīmē, ka citiem uzņēmumiem šāds atbalsts nebūtu nepieciešams un viņi par to ir gatavi maksāt. Tā ir niša, kur mēs redzam potenciālu. Runa ir par konsultācijām, tirdzniecības misijām, stendiem starptautiskās izstādēs, mārketinga atbalstu.

Mēs arī nevēlamies būt kapitālsabiedrība, kuras galvenais uzdevums ir gūt peļņu.

Pašlaik ir Ekonomikas ministrijas ziņojums par LIAA pārveidi par nodibinājumu. Ir skaidrs, kas notiek tālāk?

Ekonomikas ministrijas ziņojums ir izgājis pirmo saskaņošanu, un mēs esam saņēmuši kaudzi ar iebildumiem par to, kāpēc tas ir grūti, sarežģīti un nav vajadzīgs. Liela daļa no iebildumiem ir tieši par to, ka mums palīdzēs jaunais atalgojuma regulējums. Mēs tagad sniegsim atbildes, papildinājumus un precizējumus, lai paskaidrotu, ka mums galvenokārt ir vajadzīga elastība un atalgojuma jautājums ir pēc tam, nevis otrādi. Tad mēs iesim otru saskaņošanas apli.

Pēc tam būs jāiet uz Ministru kabinetu, kuram konceptuāli būs jālemj, vai kaut kas tiek mainīts vai nē. Ja lēmums ir mainīt, tad pēc tam ir jāveido likums par LIAA. Vai to var paspēt šogad un šī Saeima, vēl ir ļoti liels jautājums. Tad būtu jābūt milzīgai politiskajai gribai.

Ja mēs gribam būt modernākie un labākie Ziemeļeiropā, jo nav vērts būt sliktākajiem, tad ir vajadzīgas strukturālas reformas.

Tātad reāli tā būs nākamās valdības un Saeimas izšķiršanās?

Es ļoti gribētu, lai mēs šogad tiekam līdz konceptuālajam ziņojumam valdībā un pasakām: jā, ir jāmainās! Likumu, kurš pateiks tieši, kā jāmainās, jau var pieņemt arī nākamā Saeima. Es ļoti šaubos, ka to varētu paspēt izdarīt šogad. Jebkurā gadījumā ātrākais, kad tas varētu stāties spēkā, ir 2024.gads.

Jūlijā stāsies spēkā jaunā valsts pārvaldes atalgojuma sistēma. Ko tas nozīmēs LIAA?

Regulējums paredz, ka teorētiski pastāv iespēja maksāt "no - līdz". Papildu finansējumu mums neviens nav piešķīris, līdz ar to kādi ir varianti? Mēs varam veidot vēl mazāku štatu, bet maksāt lielākas algas. Taču paskatoties uz cilvēkiem, kuri jau šobrīd ir pārstrādājušies, nav būtiski, cik viņiem samaksās, vairāk viņi izdarīt nevar. Ja ir citas valsts iestādes, kurās varbūt darbs ir mazāk intensīvs, tad mēs baidāmies, ka kādus darbiniekus pārvilinās. Turklāt reāli mēs jauno atalgojumu varam piemērot nākamajā plānošanas periodā, kurš iestāsies nākamā gada vidū.

Turklāt mēs ne kā valsts iestāde, ne kā nodibinājums nekad nekonkurēsim ar atalgojumu privātajā sektorā. Tas nav iespējams un stāsts nav par to. Tas, ko mēs kā darba devējs varam piedāvāt, ir misijas sajūta - tu dari interesantu, dinamisku darbu un tev ir iespēja piedalīties procesos, kas kaut ko šajā valstī maina. Tādēļ šis darbs ir interesants cilvēkiem, kuriem ir svarīgas šīs vērtības.