Eksporta izaugsmi turpmāk negatīvi ietekmēs karadarbība Ukrainā
foto: LETA
Kravas kuģis un ceļamkrāni Liepājas ostā.
Bizness un ekonomika

Eksporta izaugsmi turpmāk negatīvi ietekmēs karadarbība Ukrainā

Jauns.lv / LETA

Eksporta izaugsmi turpmāk negatīvi ietekmēs karadarbība Ukrainā, kuras dēļ traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, kā arī augušas preču cenas, tostarp sadārdzinājušies energoresursi, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, komentējot pirmdien publicētos Latvijas ārējās tirdzniecības februāra datus.

Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ir jāmeklē jaunas piegāžu iespējas un jauni preču noieta tirgi, uzsver EM pārstāvji.

Ministrijā atzīmē, ka februārī lielu daļu no eksporta vērtības pieauguma, līdzīgi kā pirms mēneša, nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības kāpums. Strauji auga arī minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī graudaugu kultūru eksports. Tomēr, pēc EM pārstāvju paustā, jāņem vērā, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt salīdzinoši neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija elektroierīču un iekārtu, kā arī dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.

Šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri būtiski straujāk nekā kopējais preču eksports pieauga eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm - par 48,1%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Igauniju (minerālie produkti, koksne), Spāniju (graudaugi), Poliju (dzelzs un tērauds), Vāciju (koksne), Nīderlandi (graudaugi, koksne), Franciju (koksne) un Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, koksne).

Savukārt eksports uz NVS valstīm samazinājās par 8,5%. Straujāk samazinājās eksporta vērtība uz Krieviju (dzērieni, elektroierīces), bet pieauga uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi, ieroči un munīcija).

Februārī saruka arī eksports uz pārējām valstīm - par 5,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība saruka uz Nigēriju (graudaugi), Lielbritāniju (koksne), Ēģipti (dārzeņi) un Ganu (graudaugi), bet pieauga uz ASV (koksne) un Norvēģiju (graudaugi, koksne).

Preču importa vērtības pieaugumu šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri veicināja visas preču pamatgrupas, jo īpaši - minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces, lidaparāti, to daļas, un mehānismi un ierīces, skaidro EM pārstāvji.

Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 2,836 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 29,4% jeb 644,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,301 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 39,3% jeb 931,1 miljonu eiro.

Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 1,467 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 98,9 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī, un par 29,2% jeb 331,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,723 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,2% jeb 145,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, un par 42,6% jeb 514,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada februārī.