"Uzskatu, ka laiku pavadu lietderīgi." Ilva sociālajos tīklos "sēž" 10 stundas dienā

Sociālajā tīklā Draugiem.lv šobrīd reģistrēti 1 291 990 lietotāji, „Facebook” vairāk kā 1,3 miljardi, bet tviterī aptuveni 255 miljoni. Sociālie tīkli kādam ir ērts un ātrs saziņas veids, vēl kādam iespēja parādīt savas bildes, vai spēlēt spēles tiešsaistē, taču daudziem dzīve bez sociālajiem tīkliem šķiet ļaunākais murgs. Zināms, ka internets rada atkarību, taču nu psihoterapeiti un ārsti sākuši runāt arī par sociālajiem tīkliem kā atkarības paveidu.

Bez Facebook un Draugiem.lv nespēj pat paēst

Ilva ir 26 gadus veca rīdziniece un atzīst: „Esmu atkarīga no sociālajiem tīkliem!” Viņa stāsta, ka vidēji sociālajos tīklos pavadot pat 10 stundas dienā, vien ar nelieliem pārtraukumiem. „Mana diena sākas ar sociālo tīklu pārskatīšanu - Feisbukā un Draugos ieeju uzreiz pēc tam, kad atskanējis modinātājs. Tāpat arī dienas beigās pirms gulētiešanas noteikti pārskatīšu visus sociālos tīklus, kuros esmu reģistrējusies. Ja dienas laikā nav iespējas tikt pie interneta, rodas sajūta, ka dzīve uz laiku ir apstājusies,” atklāj Ilva. Jautājot, vai jaunā sieviete ir meklējusi palīdzību pie speciālistiem, Ilva atzīst, ka savu atkarību apzinās, bet tā netraucējot tik ļoti, lai meklētu palīdzību. Spēles vai fotogrāfijas neesot iemesls nemitīgo stundu pavadīšanai sociālajos tīklos, Ilvai svarīga ir saziņa. Tā vietā, lai sazvanītos, viņa dod priekšroku bezgalīgai sarakstei. „Pēdējā laikā esmu aizrāvusies arī ar Instagram, pusdienu laikā paspēju ne vien paēst, bet arī apskatīt neskaitāmu lietotāju profilus, smelties idejas un pavadīt laiku lietderīgi.”

Arī šņabis bez grādiem nevienu neinteresēs – atkarību rada saturs

Latvijas vadošā sociālā tīkla Draugiem.lv pārstāvis Jānis Palkavnieks gan atzīst, ka sociālie tīkli paši par sevi atkarības gūstā nevienu neievilks, - „vainīgais” ir saturs. „Ārsti ļoti smagi kļūdās, ja uzskata, ka pastāv atkarība no sociālajiem tīkliem. Nesen Briselē droša interneta lietošanas konferencē kiberpsiholoģe uzsvēra, ka atkarība var rasties no spēlēm vai komunicēšanas sociālajos tīklos, bet ne no tīkliem kā tādiem,” stāsta Palkavnieks. Viņš atzīst, sociālo tīklu saturs – spēles, saziņa, fotogrāfiju ievietošana vai skatīšanās, iespējams, tiešām var radīt atkarību, taču, ja sociālie tīkli šīs iespējas nepiedāvātu, tie nevienam nebūtu interesanti, tāpēc paši par sevi atkarību neveido.

„Arī šņabi bez grādiem neviens nedzertu, cilvēki dzer ne jau tāpēc, lai iedzertu, bet lai sasniegtu reibuma stāvokli,” teic Palkavnieks. Līdzīgas paralēles varot vilkt ar sociālajiem tīkliem – atkarības pamatā ir saturs, darbības, nevis sociālā tīkla platforma kā tāda. Tāpat viņš atzīst, ka nevienam biznesam šāds atkarību mākts cilvēks nebūtu interesants, arī portālam Draugiem.lv atkarīgs sociālo tīklu lietotājs labumu nedod. „Esam izrēķinājuši, ka mūsu portālā vidēji dienā cilvēks pavada 1,19 stundas,” piebilst Palkavnieks.

Diskomforts, ja nav pārbaudīts e-pasts

Psihoterapeite un biedrības „Esi brīvs” priekšsēdētāja Dace Caica portālam Kasjauns.lv gan stāsta, ka atkarība no sociālajiem tīkliem patiešām ir problēma, un tas esot daudz nopietnāk nekā pierasts par to runāt. „Mūsdienās dzīve ir dinamiska, un izmantot sociālos tīklus ir normāli, bet neviens nerunā par sociālo tīklu lietošanas kultūras noteikumiem. Atkarība ir kā slimība – ar savu gaitu, simptomiem, kāpumiem un kritumiem. No šāda viedokļa skatoties, jā – atkarība no sociālajiem tīkliem ir slimība,” uzsver Caica.

„Par atkarību liecina jau tas vien, ka cilvēks nespēj pilnvērtīgi funkcionēt bez sociālo tīklu, e-pasta pārbaudīšanas; viņš jūtas diskomfortā ar sevi, ja nav bijusi iespēja pārbaudīt e-pastu jau divdesmito reizi dienā,” teic Caica.

Viņa uzsver, ka pirmās pazīmes, kas liecina par atkarības iestāšanos, ir garastāvokļa izmaiņas, proti, cilvēks jūtas nomākts, sapīcis, noslēdzies no apkārtējās vides, bet tam var sekot arī fiziski simptomi kā galvas sāpes, muskuļu sāpes, traucēts miegs. „Šāda veida atkarība ir bīstama, jo rodas jautājums, kāda tad ir šāda cilvēka dzīves kvalitāte? Tas ļoti ietekmē arī ģimenes iekšējo dzīvi. Taču mani priecē, ka pēdējā laikā arvien biežāk parādās cilvēki, kuri atkarības problēmu atzīst un meklē palīdzību. Cilvēki par to sākuši domāt,” stāsta Caica.

Bīstamākie esot iepazīšanās portāli, jo tie ievelkot tā, ka par miegu tiek piemirsts: „Cilvēki var sarakstīties pat līdz trijiem naktī, nepamanot, kā paskrējis laiks. Līdz ar to nākamajā dienā ir problēmas piecelties, grūti koncentrēties darbam, rodas miega traucējumi,” apstiprina Caica.

Jautāta, kā pārvarēt atkarību no sociālajiem tīkliem, psihoterapeite noteic: „Vienas receptes nav, katrs gadījums ir individuāls, bet sākumā būtu svarīgi apzināties: ko tu šādā veidā kompensē.”

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press