Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju novēlējuši savu pensiju mantojumā
Latvijā 44% iedzīvotāju vēlas pensiju atstāt mantojumā, tomēr tikai puse no viņiem ir veikuši reālas darbības, lai tas notiktu, liecina jauna aptauja.
Kopš 2020. gada Latvijas iedzīvotāji var izvēlēties norādīt, kas mantos viņu pensijas otrā līmeņa uzkrājumus, ja pašam neizdosies pensijas vecumu sagaidīt.
Līdz šim savu izvēli izdarījuši tikai 21,6% šī pensiju līmeņa dalībnieku, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija. Uzkrāto var atstāt mantojumā tuviniekiem, pievienot konkrētas personas pensiju kapitālam vai atstāt valsts budžetā.
Luminor aptaujā, veiktā sadarbībā ar Norstat, 44% norāda, ka ir izdarījuši izvēli pensiju atstāt mantojumā, tomēr tikai aptuveni puse no viņiem ir uzrakstījuši iesniegumu VSAA, lai tas patiešām notiktu.
Aptauja liecina, ka 23% par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēju nav informēti, bet 15% šis jautājums pat neinteresē. Visvairāk nepietiekami informēto un neieinteresēto ir vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem.
Valsts fondēto pensiju likums paredz, ka pensiju otrā līmeņa dalībnieks savu uzkrājumu šajā pensiju līmenī var vai nu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, vai pievienot kādas izvēlētas personas otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tāpat ir iespēja visu uzkrājumu ieskaitīt valsts budžetā, kas notiek arī gadījumos, kad aizgājējs nav norādījis savu izvēli par pensijas mantošanas iespējām.
VSAA dati liecina, ka 78% no saņemtajiem iesniegumiem izvēlēts pensijas uzkrājumu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, 20% – pievienot konkrētas personas pensijas kapitālam, 2% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.
Līdzīgi kā otrā pensiju līmeņa uzkrājums, arī iemaksas trešajā līmenī ir mantojamas un pieder krājējam. Turklāt līgumā var norādīt cilvēkus, kas saņems šo kapitālu vienkāršotā kārtībā, salīdzinot ar Civillikumā noteikto standarta mantošanas kārtību, kas mēdz būt salīdzinoši sarežģīta un laikietilpīga.
