Ieva samulsusi: banka vaicā dīvainus un privātus jautājumus
„Apstājos un nepildīju tālāk – man nav ne mazākās nojausmas, kādēļ bankai kas tāds būtu jāzina,” sašutumā par savas bankas aptauju stāsta Ieva.
Bizness un ekonomika

Ieva samulsusi: banka vaicā dīvainus un privātus jautājumus

Jauns.lv

Ar visnotaļ interesantu aptauju nupat saskārusies kāda „Nordea” bankas kliente – starp pavisam ierastiem un saprotamiem jautājumiem par dzīves vietu, vecumu un pilsonību piepeši parādījies kas pagalam neizprotams, proti, banka lūgusi sievietei definēt viņas „politisko nozīmīgumu”.

Kādēļ bankai tas jāzina?

Ieva (39, vārds mainīts) apgalvo, ka no sākuma aptauja nav atšķīrusies no iepriekšējām, kurās vienkārši lūgts atjaunot pieejamo informāciju un veikt izmaiņas, ja tādas nepieciešamas, taču anketā pa vidu pēkšņi parādījies jautājums: „Vai Jūs vai kāds no Jūsu ģimenes locekļiem ir politiski nozīmīga persona?” „Apstājos un nepildīju tālāk – man nav ne mazākās nojausmas, kādēļ bankai kas tāds būtu jāzina! Un tas ir tikai viens no jautājumiem, kuri man kā klientam radās. Kāda nozīme šādam statusam un kas gan skaitās „politiski nozīmīga persona,” neziņā ir Ieva.

Starp visai ierastiem un pašsaprotamiem jautājumiem par pilsonību, dzīvesvietu un ienākumiem, banka iestarpinājusi jautājumu, kurā lūdz klientam atklāt savu „politisko nozīmīgumu”.
Starp visai ierastiem un pašsaprotamiem jautājumiem par pilsonību, dzīvesvietu un ienākumiem, banka iestarpinājusi jautājumu, kurā lūdz klientam atklāt savu „politisko nozīmīgumu”.

Šādu jautājumu paredz LR likumdošana

Sazinoties ar attiecīgo banku, lai mēģinātu izprast, kādēļ nepieciešama tik konkrēta informācija, „Nordea” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Signe Lonerte skaidro, ka šādu praksi pieļauj un pat pieprasa Latvijas Republikas likumdošana: „Prasības pārzināt klientu saimniecisko un personisko darbību nosaka „Zini savu klientu” princips, kas finanšu iestādēm jāievēro saskaņā ar valsts likumdošanu, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas Klientu padziļinātās izpētes normatīvajiem noteikumiem.” Bankas pārstāve skaidro, ka tāpat arī likuma Par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu 25. pants paredz, ka bankai, gan uzsākot sadarbību, gan sadarbības laikā jābūt spējīgai noteikt, vai klients ir politiski nozīmīga persona.

Interesē arī citās valstīs „politiski nozīmīgie”

Kā gan saprast, vai jūs vai jūsu tuvinieki ir gana nozīmīgi politiskajās aprindās? „Nordea” pārstāve skaidro, ka pamata sašutumam par jautājumu nav, jo anketā bijis paskaidrots, kā novērtēt savu situāciju: „Par politiski nozīmīgu personu uzskatāma persona, kas pati, kāds no tās ģimenes locekļiem vai sadarbības partneriem ieņem vai pēdējā gada laikā ir ieņēmuši nozīmīgus amatus citas valsts, ne Latvijas Republikas, pārvaldē vai politiskajā partijā. Ja Jūs, kāds no Jūsu ģimenes locekļiem vai sadarbības partneriem ir uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām, lūdzu, izvēlieties „Jā” un sniedziet papildu informāciju.”

Informācija būs vien jāsniedz

Ko par šādu bankas prasību domā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK)? Institūcijas komunikācijas daļas vadītāja Marija Makarēviča apstiprina, ka bankām tik tiešām ir ļauts pieprasīt saviem klientiem šādu informāciju. Viņa arīdzan papildina bankas skaidrojumu, kā sevi atpazīt:

„Par politiski nozīmīgam personām sauc tādas personas, kuras ieņem (vai pēdējā gada laikā ir ieņēmušas) nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts vai valdības vadītāji, deputāti, ministri, citas augsta līmeņa amatpersonas valdībā, augsta līmeņa tiesneši, centrālās bankas padomes vai valdes locekļi, vēstnieki, politisko partiju locekļi u.c. Par politiski nozīmīgām personām uzskata arī šādu cilvēku radiniekus.”

Bankas cenšas sevi pasargāt

FKTK skaidro, ka klienti, kuri tiek atzīti par politiski nozīmīgām personām, ir uzskatāmi par augsta riska klientiem, kuriem jāpiemēro padziļināta izpēte – bankām jāiegūst vairāk informācijas gan par klientu, gan par tā veiktajiem darījumiem, tostarp darījumos izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi. Tas tiekot darīts, lai novērstu iespēju, ka banka varētu tikt iesaistīta pretlikumīgos darījumos. „Šāds jautājums no bankas puses ir pilnībā pieļaujams, jo aptauja ir viens no veidiem, kā banka var iegūt nepieciešamo informāciju par saviem klientiem,” skaidro Makarēviča.

Kasjauns.lv/Foto: aculiecinieka foto, Rebeka Žeire/LETA