Cik patiesībā no Covid-19 krīzes cietis eksports

Latvijas preču eksports pandēmijas iespaidā tiešām cieta ļoti maz. Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš atgādina, ka lielākās problēmas bija 2020. gada aprīlī un maijā, pirmajam Covid-19 vilnim radot apjukumu par tālāko notikumu attīstību un strauji nobremzējot starptautisko tirdzniecību. Pasaules ekonomika pakāpeniski pielāgojās jaunajai situācijai, globālo pieprasījumu balstot arī ar fiskālajiem stimuliem, turklāt vēlāk līdz ar infekcijas izplatības vājināšanos tika mazināti ierobežošanas pasākumi, un starptautiskā tirdzniecība atkopās. Līdz ar to pērn Latvijas preču eksports pieauga un turpināja augt arī šogad.

Latvijas eksporta galvenās nozares pērn turpināja būt kokrūpniecība, metālapstrāde, lauksaimniecība, pārtika, kas ir visai loģiski, jo tās ir nozares, kurās pieprasījums būs vienmēr, arī krīzē. Kalniņš norāda, ka Latvijas eksportētais produktu klāsts pandēmijas ēnā iederējās ļoti veiksmīgi - piedāvājot gan pamata patēriņa preces pārtikā, lauksaimniecībā, kuru pieprasījums un cenas pieauga, gan elektroniskas ierīces, kur krīzes specifika noteica pieprasījuma pieaugumu papildu ilgtermiņa izaugsmes tendencei.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns atzīst, ka ir sektori un eksportējošie uzņēmumi, kas ir smagi skarti, piemēram, tūrisms, kā arī citas pakalpojumu eksporta nozares, bet kopumā Latvijas eksports ir spējis pielāgoties pandēmijai. "Ja raugāmies uz preču eksportu, tad piegāžu ķēdes saīsinās, un tā rezultātā Latvijai ir pavērušās papildu iespējas eksportēt un palielinājusies konkurētspēja Eiropas preču tirgos. Pandēmijas situācijai bija jāadaptējas pilnīgi visiem, taču, tā kā mums lielākā daļa no uzņēmējiem ir mazi vai vidēji, tad viņiem piemēroties jaunajiem apstākļiem bija relatīvi ātrāk un lētāk nekā lieliem uzņēmumiem, kuriem jāmaina daudzi iekšējie procesi. Pagājušajā gadā, kad šī Covid-19 krīze sākās, mūsu uzņēmumi spēja ātri adaptēties un sākt ražot, piemēram, dezinfekcijas līdzekļus, bet, kad tirgus atjaunojās, atkal ražot iepriekšējās preces," uzsvēra Rožkalns.

Katru mēnesi jauni eksporta rekordi

Ja vēl pērn eksporta vērtība pieauga vien par 1,7% un šo gadu Latvija iesāka pat ar eksporta vērtības kritumu janvārī par 0,9%, tad jau turpmāk eksporta rādītāji ir priecējuši katru mēnesi, sasniedzot arvien jaunus rekordus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021.gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 29,35 miljardi eiro - par 6,06 miljardiem eiro jeb 26% vairāk nekā 2020.gada atbilstošajā periodā.

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,39 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,5% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 17,8%, bet importa vērtība - par 28,8%. Lai arī preču eksports oktobrī nedaudz atkāpās no septembrī sasniegtā visu laiku rekorda (1,614 miljardi eiro), bet pieaugums gada griezumā joprojām ir ļoti pievilcīgs.

Oktobrī eksportā, salīdzinot ar 2020.gada oktobri, koka un tā izstrādājumu eksports bija lielāks par 92,7 miljoniem eiro jeb 44,6%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports - lielāks par 71,6 miljoniem eiro jeb 75,3%, minerālproduktu eksports - lielāks par 57,4 miljoniem eiro jeb 2,2 reizes, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports - lielāks par 24,9 miljoniem eiro jeb 27,1%, augu valsts produktu eksports - mazāks par 58,6 miljoniem eiro jeb 33,6%.

Kokrūpniekiem gads apmetis pamatīgu kūleni

Kokrūpniecība šogad bija nozare, kurā eksporta vērtība kāpa visstraujāk, taču vēl pirms gada pavasarī situācija bija smaga. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss pērn maijā stāstīja, ka Covid-19 izraisītie ierobežojumi ir smagi skāruši meža nozari un eksportu.

Situācija šogad bija diametrāli pretēja. Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš ironizēti raksturo, ka "jebkurš cilvēks, kurš pirms gada teiktu, ka koksnes eksports pēc gada dubultosies, varbūt tiktu nosūtīts uz ārsta pārbaudi". Koksnes produktu eksports šogad gada vidū sasniedza rekorda vērtību, pārsniedzot 300 miljonus eiro - iepriekš tas nekad nebija lielāks par 250 miljoniem. Koksnes izstrādājumu eksports arī turpmākajos mēnešos bija ļoti spēcīgs, oktobrī joprojām pārsniedzot 300 miljonus eiro mēnesī, taču gan summa, gan tās gada pieauguma temps (44,6%) jau ir sācis samazināties, tāpat kā eksporta cenas.

Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati liecina, ka koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums bija vērojams praktiski visos lielākajos noieta tirgos - Vācijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē. Tomēr noteicošā loma bija eksporta pieaugumam uz Lielbritāniju. Koka un koksnes eksporta vērtība uz Lielbritāniju gada laikā gandrīz dubultojās, ko veicināja garumā sazāģētu kokmateriālu un koksnes granulu eksporta kāpums. Kopumā, šīs preču grupas eksports šī gada desmit mēnešos pieauga par 48,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Arī Klauss piekrīt, ka nozarē gada laikā situācija ir pilnīgi pretēja, taču ne visi nozares uzņēmumi šogad tādēļ "peldas naudā". Viņš skaidro, ka straujo cenu kāpumu izraisīja neprognozēti liels privātais patēriņš. "Ja atminamies pagājušo gadu, tad daudzās valstīs, arī Latvijā, bet mazākā apjomā, kā, piemēram, Lielbritānijā, ASV, notika divas lietas vienlaicīgi - cilvēki tika nosūtīti sēdēt mājās un tika ieslēgti bezprecedenta atbalsti lielos apjomos, lai cilvēkiem būtu ienākumi. Nereti sanāca tā, ka dīkstāves laikā cilvēkiem nevis samazinājās ienākumi, bet pat pieauga tieši pabalstu dēļ. Cilvēkiem, sēžot mājās, nebija iespējas īsti tērēt. Ja cilvēkam ir pietiekami lieli līdzekļi un ir garlaicīgi, viņi sāk sakārtot savu mājsaimniecību," skaidro Klauss.

Viņš arī uzsver, ka nozarē eksports naudas izteiksmē ir audzis, bet produktu ziņā ne visos veidos ir pieaudzis fiziski eksportētais apjoms. "Jāatzīmē, ka mežu nozarē nav tā, ka mēs aiz sajūsmas lēkājam par esošo tirgus situāciju. Ja pirmapstrādes uzņēmumiem vismaz īstermiņā šī situācija bija un ir izdevīga, tad nozarē tomēr ir ļoti spēcīga mēbeļu rūpniecība, gatavo koka ēku būvniecība un eksports. Šie ražotāji pilnīgi citādi raugās uz esošo situāciju, jo izejmateriālu cenas ir uzkāpušas kosmosā, bet viņiem iespējas palielināt savu galaproduktu cenas ir salīdzinoši nelielas. Mēbeļu tirgū ražotāju cenas šā gada laikā ir pamatīgi pieaugušas, bet, ja ņemam vērā, ka dēļiem cenas ir dubultojušās un plāksnēm pat trīskāršojušās četrkāršojušās, tad mēbeļnieki var runāt par līdz 10% cenu pieaugumu savam gala produktam. Tad var saprast, kādās "šķērēs" viņi atrodas - izejmateriāla cenas pieaug vājprātīgi, pieprasījums ir pat pārāk labs, jaudas ir noslogotas kā nekad, taču viņi nevar šo cenu pieaugumu pārnest uz gala produktiem," skaidro Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka preču grupas, kas nodrošināja vislielāko devumu eksporta kāpumā, ir tās pašas, kurās ir vērojams būtiskākais cenu kāpums. "Tas nozīmē, ka, piemēram, koksnes produkciju, izslēdzot cenu efektu, eksportējam mazākos apjomos nekā pirms gada. Eiropas Komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes apkopotās aptaujas rāda, ka kokapstrādes uzņēmumi novēro nelielu eksporta pasūtījumu kritumu un prognozē, ka cenas, kas oktobrī jau sāka atkāpties no septembra pīķa, turpmākajos mēnešos to turpinās darīt. Mazākas cenas un vājāks pieprasījums nozīmē, ka koksnes produktu loma eksporta kāpināšanā tuvākajā laikā, visticamāk, mazināsies, bet šī preču grupa tāpat vēl kādu laiku noturēsies līderpozīcijas. Pat ar kritumu mēneša griezumā gan cenas, gan apjomi joprojām ir ļoti augstā līmenī," pauž Buceniece.

Covid-19 smagi skartās nozares eksporta jomā atkopjas lēnāk

Skaidrs, ka Covid-19 vissmagāk skāra tieši tūrisma, transporta un pakalpojumu jomas uzņēmumus un atkopšanās šajos sektoros ir lēna. "Pakalpojumu eksportā lielākā loma joprojām ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, un lielākās grūtības ir tiem uzņēmumiem, kas savu darbību ir saistījuši ar starptautisko tūrismu. Liela krīze bija transportā. Šobrīd mēs redzam, ka pamazām aviopārvadājumu un sauszemes pārvadājumi atkopjas, savukārt pasažieru jūras pārvadājumi vēl pilnvērtīgi atkopušies nav," norāda Rožkalns.

Lielas cerības uz strauju tūrisma, līdz ar to arī citu ar tūrismu saistīto jomu, atgūšanos neliek tūrisma jomā strādājošie. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente un uzņēmuma "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca atzīst, ka nozares pārstāvji ir iemācījušies prognozes vairs neveidot, jo situācija var mainīties burtiski dažu nedēļu laikā. "Mēs esam optimistiski tāpēc, ka bez tā jau nevarētu izdzīvot un nevarētu pieņemt lēmumu, ka ir jāturpina bizness. Taču prognozes mēs vairs neveidojam vai veidojam tās ļoti pesimistiskas," saka Kavaca.

Viņa gan ir pārliecināta, ka pandēmija mainīs ceļošanas paradumus. "Pasaulē ceļošana bija palikusi par tādu ikdienišķu lietu, kad mēs varam kaut kur aizdoties jebkurā laikā uz divām trim dienām. Gluži tāpat kā aiziet uz veikalu un nopirkt kurpes. Ja domājam ilgtermiņā, tad ceļošanai atkal vajadzētu kļūt par īpašu notikumu, kad cilvēki, dodoties uz kādu galamērķi, maksimāli vēlas izprast un izbaudīt vietējo kultūru, vietējās tradīcijas. Lai vairs nav tā, ka ceļojums ir tikai izklaide, iepirkšanās vai restorāna apmeklējums, bet gan dziļāks izzinošs, kulturāls, arī izglītojošs notikums. Es ceru, ka šis laiks, kad ceļojumi nebija iespējami, būs devis lielāku vērtību ceļošanas būtībai," pauž Kavaca.

Pandēmija eksportam pavēra jaunas iespējas

Eksporta veiksmes stāsts lielā mērā ir saistīts ar to, ka uzņēmumi spējuši ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un spējuši pandēmijas izaicinājumus izmantot savā labā. LIAA direktors norāda, ka daļai Latvijas uzņēmumu radās jaunas iespējas, daļai bija iespēja paplašināt savu tirgu, kā arī iekļūt jaunos eksporta tirgos, kas pirms tam bija grūtāk piekļūstami.

Viņš stāsta, ka Latvijas eksporta apjoms 2020.gadā pamatā pieauga uz Eiropas tirgiem, Āfriku, Amerikas kontinentu, Austrāliju un Okeāniju, bet samazinājums bija vērojams uz Āziju. "Tas bija saistīts ar to, ka daudzas no precēm, kas iepriekš nāca no Āzijas, tika aizstātas, un mēs adaptējām izejvielas vai radījām jaunus produktus un eksportējām uz gala tirgiem. Uz Āziju eksports samazinājās. Faktiski, saīsinoties piegādes ķēdēm. Ja iepriekš mēs bijām viens no piegādes posmiem ar sadarbības partneri Āzijā, tad šis Āzijas posms iztrūka, tas tika atrasts un aizvietots kaut kur Eiropā vai izveidots pie sevis. Eksports uz Āziju samazinājās un visā pārējā pasaulē palielinājās," skaidro Rožkalns.

Viņš arī norāda, ka Latvijas uzņēmumiem ir vēl salīdzinoši daudz neapgūtu eksporta tirgu. Rožkalns atzīst, ka tendences nav mainījušās un joprojām uzņēmēji izrāda augstu interesi par tā sauktajiem tālajiem tirgiem kā ASV, Kanāda, Dienvidkoreja, Japāna, Tuvo Austrumu reģiona valstis u.c. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās rekomendācijās Latvijai aicina lielāku uzsvaru eksportā likt tieši uz tālajiem tirgiem, kas ir neapgūts resurss. “Labākie rezultāti šobrīd ir sadarbībā ar ASV. Latvijas preču eksports uz ASV šī gada deviņos mēnešos audzis par 58% sasniedzot 283 miljonus eiro, bet pakalpojumu eksports audzis par 34%, sasniedzot 153 miljonus eiro. Tādēļ jau nākošā gada sākumā atvērsim otru LIAA pārstāvniecību ASV, kura būs izvietota Bostonā. Lai noturētu līdzšinējo izaugsmes tempu būtiski būs tas, cik strauji uzņēmumi spēs ieviest automatizāciju un digitalizēt procesus, jo darbinieku pieejamības jautājums kļūs arvien aktuālāks,” norāda LIAA vadītājs.

Bažas rada Covid-19 omikrona varianta izplatība

Gandrīz visi ekonomikas vērotāji ir pārliecināti, ka eksporta izaugsme turpināsies arī nākamgad, taču pieauguma temps vairs nebūs tik straujš un iepriecinošs.

Strautiņš norāda, ka jaunā koronavīrusa varianta omikrona parādīšanās ietekmēs arī preču eksportu. Dati par omikronu pagaidām ir ļoti provizoriski, taču ļoti iespējams, ka koronavīruss beidzot sāk "uzvesties" tā, kā no vīrusa varētu sagaidīt - tas kļūst lipīgāks, taču mazāk bīstams katram inficētajam.

"Šādu pavērsienu eksperti jau prognozēja pandēmijas sākumā, bet tas līdz šim nenotika, acīmredzot tāpēc, ka šī vīrusa nēsātāji to izplata arī pirms simptomu parādīšanās un saslimšanas slēptajās formās. Iespējams, ka jaunais variants zināmā mērā darbosies kā "dabiska" globāla bezmaksas pote. Tas vienalga būs daudz bīstamāks nekā "mākslīgās" vakcīnas, taču ne tik bīstams kā līdzšinējie varianti," domā Strautiņš.

Viņaprāt, ja omikrons tiešām ir pandēmijas beigu sākums, tad tā ir laba ziņa pakalpojumu sniedzējiem, bet vienlaikus risks ražotājiem, jo nauda plūdīs prom no preču uz pakalpojumu nozarēm. Pakalpojumu sniegšana tiks atbrīvota no ierobežojumiem, preču nozarēs turklāt var iestāties pieprasījuma pārsātinājuma efekts. Strautiņa ieskatā piemērs nozarei, kur šie riski varētu izteikti viens otru papildināt, ir mēbeļu eksports. To ietekmēs gan kopējā preču/pakalpojumu nozaru proporciju maiņa, gan tas, ka attālinātā darba laikmetā cilvēki centās pielāgot savus mājokļu jaunajām vajadzībām. Tagad šī vajadzība jau lielā mērā ir apmierināta un vai vairs nebūs aktuāla.

"Taču, par spīti visiem šiem izaicinājumiem, preču eksporta perspektīvas joprojām ir diezgan labas. Neviens to nezina labāk par pašiem ražotājiem. Rūpniecības uzņēmumu vērtējums par savu eksporta pasūtījumu apjomu lielākajā daļā nozaru ir virs vēsturiski vidējā. Visaugstākais relatīvais optimisms ir poligrāfijā - strauji augošā nozarē, kas pēdējā laikā ir daudz investējusi ražošanas kāpināšanā," piebilst Strautiņš.