Latvijas IKP deviņos mēnešos pieaudzis par 5,2%

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP trešajā ceturksnī palielinājies par 4,8%.

Vienlaikus 2021.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos bija 23,798 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 8,852 miljardu eiro apmērā.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība šogad trešajā ceturksnī veidoja 2,234 miljardus eiro, pakalpojumu nozaru pievienotā vērtība bija 5,467 miljardu eiro apmērā, bet produktu nodokļi un subsīdijas (saldo) bija 1,151 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares pievienotās vērtības samazinājums novērtēts 9,3% apmērā, tostarp augkopībā samazinājums bija par 12,5%, kamēr lopkopībā bija pieaugums par 0,4%. Savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija kāpums par 2%, bet zivsaimniecībā bija samazinājums par 2%.

Pēc statistikas pārvaldē minētā, nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā radīja veiksmīga darbība apstrādes rūpniecības nozarēs, kurās bija pieaugums par 7,9%, tostarp izaugsme bija vērojama 17 nozarēs no 22. 

Stabilu izaugsmi vairākus ceturkšņus pēc kārtas uzrādīja lielākā apstrādes rūpniecības nozare - koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kurā bija kāpums par 4,5%. Būtiski pieaugumi bija vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs, tostarp ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 37,1%, mēbeļu ražošanā - par 24,1%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 9,1%.

Pārējās rūpniecības nozarēs darbības rezultāti bija atšķirīgi, tostarp ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija pieaugums par 8,1%, savukārt samazinājums par 7,8% bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, bet kritums par 1,9% bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā.

Būvniecības izmaksu pieauguma un aktīvo objektu skaita samazinājuma ietekmē, būvniecībā apmēri salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,3%. To negatīvi ietekmēja kritums ēku būvniecībā - par 12,8% un par 3,5% mazāk veiktie specializētie būvdarbi, kur samazinājums bija trijās no četrām apakšgrupām. 

Savukārt pozitīvi nozares attīstību veicināja inženierbūvniecības veikto darbu apmēra pieaugums par 4,4%, tostarp pieaugums bija visās trijās apakšgrupās: ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 4,8%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 3,4% un pārējā inženierbūvniecībā - par 3,5%.

2021.gada trešajā ceturksnī, pēc statistikas pārvaldē paustā, būtiski pieaugušas tirdzniecības apakšnozares: automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē bijis kāpums par 19,5%, bet vairumtirdzniecībā - par 8,6%. Mazumtirdzniecībā pieaugums bija par 4,4%, ko veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 8,1%, kamēr pārtikas preču tirdzniecībā bija kritums par 2,2%.

Transporta un uzglabāšanas nozari, kurā pieaugums bija par 5,4%, pozitīvi ietekmēja kāpums sauszemes un cauruļvadu transporta nozarē - par 0,7%, gaisa transporta pārvadājumos - 3,6 reizes, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 8,3%, kā arī pasta un kurjeru darbībās - par 6,8%. Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums par 8% ūdens transporta nozarē.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 9,5% sekmēja apmēru kāpums informācijas pakalpojumu nozarē par 15,3%, datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 11,9% un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā - par 2,4%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugumu 41,7% apmērā nodrošināja apakšnozaru veiksmīgā darbība šajā ceturksnī, skaidro statistikas pārvaldē. Finanšu pakalpojumos palielinājušies komisijas naudas ieņēmumi, kā arī finanšu instrumentu tirdzniecības darījumi bija nesuši peļņu pretstatā zaudējumiem iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē pieaugums bija gan apdrošināšanā, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas, gan pieauga kopējās iemaksas privātos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmēru pieaugumu par 10,5% būtiski sekmēja izaugsme par 32,5% reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos, par 12,3% - juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā un par 10,7% - centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares pieaugušas par 5,2%, tostarp pieaugums bija trijās no sešām apakšnozarēm. Nozīmīgākais pieaugums bija Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu būtiski skartajai ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei - par 68,4%, kamēr iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga nozare pieauga par 16,9%,  bet darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu pakalpojumi - par 4,7%. Samazinājums bija apsardzes pakalpojumos un izmeklēšanā - par 4,9%, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā - par 3,5% un biroju administratīvajās un citās uzņēmumu palīgdarbībās - par 6,3%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad trešajā ceturksnī palielinājās par 4,1%, ko ietekmēja pieaugums lielākajā produktu nodokļu grupā (pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi) un samazinājums akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2021.gada trešajā ceturksnī kopējie galapatēriņa izdevumi auga par 7,9%, ko, galvenokārt, ietekmēja mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu pieaugums par 9%. Mājsaimniecību patēriņu sekmēja gan bezdarba samazināšanās, gan vidējās darba algas pieaugums un samērā zemie Covid-19 ierobežojumi. 

Mājsaimniecību izdevumi auguši galvenajās patēriņa grupās: pārtikas preču iegādei - par 1,8%, ar mājokli saistītie izdevumi - par 2,3%,  kā arī izdevumi transportam - par 11,9%. Mājsaimniecību izdevumi atpūtai un kultūrai pieauguši par 16,3%. Šo grupu veido mājsaimniecību izdevumi audiovizuālās, fotogrāfiskās un informācijas apstrādes iekārtu iegādei, atpūtas un kultūras priekšmetu iegādei, ar dārzu un mājdzīvniekiem saistīto preču iegādei, atpūtas un kultūras pakalpojumu iegādei, laikrakstu, grāmatu un kancelejas preču iegādei, kā arī mājsaimniecību pirktie kompleksie atpūtas pakalpojumi. Par 2,5% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kas gan lielā mērā saistīts ar zemo bāzes efektu 2020.gadā un vēl joprojām būtiski atpaliek no 2019.gada līmeņa.

Valdības galapatēriņa izdevumi šogad trešajā ceturksnī palielinājušies par 4,4%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā attiecīgajā periodā auguši par 6%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos, palielinājušies par 16%, bet intelektuālā īpašuma produktos - par 18,3%, kamēr būvniecībā bijis kritums par 3,3%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri auguši par 5,4%. Tostarp preču eksports audzis par 4,4%. Galvenās eksportētās preces šajā ceturksnī bija koks un tā izstrādājumi, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Savukārt pakalpojumu eksports palielinājies par 8,6%. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja datorpakalpojumu un transporta pakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports trešajā ceturksnī palielinājās par 13,9%. Tostarp preču imports auga par 11,8%, bet pakalpojumu imports palielinājās par 27,5%. Visvairāk tika importētas elektroierīces un iekārtas, minerālprodukti, kā arī mehānismi un mehāniskās iekārtas. Palielinājās transporta pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumi imports.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka 2021.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 10,8%, tostarp kopējā darba alga palielinājās par 11,3%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājā par 8,7%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 16,5% un apstrādes rūpniecībā - par 15%. Pakalpojumu nozaru grupā kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 7,5%.

Darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 15,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājās par 14%.