62% strādājošo pēdējā gada laikā saskārušies ar grūtībām nošķirt darba un privāto dzīvi
Gandrīz divām trešdaļām jeb 62% darbinieku Latvijā pēdējā gada laikā kaut kādā mērā ir bijušas grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā aptaujā.
Lai arī 72% respondentu kopumā ir apmierināti ar savu darba un personīgās dzīves līdzsvaru, 62% darbinieku pēdējā gada laikā kaut kādā mērā ir bijušas grūtības novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, kamēr 28% - tādas nav bijušas.
Grūtības novilkt robežas un saglabāt līdzsvaru katru dienu vai biežāk nekā reizi nedēļā ir bijušas 29% darbinieku, bet 32% strādājošo šādas grūtības ir bijušas retāk - dažas reizes mēnesī vai pat retāk nekā reizi mēnesī.
Salīdzinoši grūtāk novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi ir bijis darbiniekiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, strādājošiem ar augstāko izglītību, vadītājiem un augstākā līmeņa speciālistiem, strādājošiem ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 eiro un vairāk), kā arī tiem, kuri pēdējās darba nedēļas laikā ir nostrādājuši 41 un vairāk stundas.
Savukārt grūtības ar robežu novilkšanu vidēji biežāk nav izjutuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī strādājošie ar vidējo izglītību un strādnieki.
Aptaujas dati liecina, ka ikdienā noturēt līdzsvaru un novilkt robežas starp darba un privāto dzīvi, visvairāk traucē pārāk liela darba slodze (35%) un kolēģu, sadarbības partneru zvani, īsziņas, e-pasti ārpus darba laika (31%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko paša strādājošā perfekcionisms (21%).
Tāpat aptaujas dari norāda, ka mājas vidē, strādājot attālināti, koncentrēties darbam grūtāk ir bijis 20% darbinieku, kamēr 16% strādājošo tieši pretēji - grūtības fokusēties, paveikt ieplānoto ir bijis darba vidē, kur kolēģi "rausta" un traucē.
Līdztekus aptaujas dati liecina, ka elastīgs darba laiks (39%) un iespēja ikdienā vai periodiski strādāt attālināti (24%) ir tas atbalsts no darba devēja puses, kas darbiniekiem būtu nepieciešams visvairāk.
Kā nākamais biežāk minētais atbalsta veids ir dažādi tehniskie risinājumi, kas liedz iespēju risināt darba jautājumus ārpus darba laika, piemēram, darba telefons, kas pēc darba laika tiek izslēgts un ierobežota piekļuve uzņēmuma, iestādes iekšējām sistēmām, ko norādījuši 14% respondentu.
Iespēju ikdienā vai periodiski strādāt attālināti kā atbalstu no darba devēja puses salīdzinoši biežāk sagaida strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, tie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki, finanšu un apdrošināšanas, kā arī valsts pārvaldes un aizsardzības jomās nodarbinātie.
Savukārt dažādi tehniskie risinājumi, kas liedz iespēju risināt darba jautājumus ārpus darba laika, vairāk būtu nepieciešami finanšu un apdrošināšanas, kā arī izglītības jomās nodarbinātajiem.
"Kantar" aptauju veica laika periodā no 29. septembra līdz 1. oktobrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā, aptaujājot 700 strādājošos.
