Plāno pagarināt derīgo izrakteņu ieguves licenču darbības periodu

Pašreiz noteiktie periodi derīgo izrakteņu ieguvējiem nereti liedz veikt atradnes rekultivāciju, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Visvairāk šī situācija ietekmē kūdras ieguves nozari. Ja derīgo izrakteņu ieguvējam nav iespēja izstrādāt atradni līdz galam, jo beidzies zemes nomas termiņš, veidojas situācija, kad atradnē kūdras ieguve nav pabeigta, ekosistēma ir izmanīta, bet arī rekultivāciju nevar veikt. Līdz ar to pastāv risks, ka, beidzoties nomas termiņam, valsts vai pašvaldības rīcībā paliek purvs, kurā kūdras ieguve nav pabeigta, rekultivācija nenotiek, jo to var veikt tikai pēc tam, kad atradne ir izstrādāta, un nav vairs arī nomnieka. Tajā pašā laikā nav iespējams iznomāt atradni kūdras ieguvei citam komersantam, jo ņemot vērā atradnē atlikušā kūdras resursa apjomu, kvalitāti, kūdras slāņa dziļumu, tā izstrāde citam komersantam vairs nav ekonomiski izdevīga, norāda VARAM. Tāpat pastāv risks valsts un pašvaldību budžeta riskam, jo vai nu valstij vai pašvaldībai var nākties pasūtīt un apmaksāt rekultivācijas darbus.

Līdz ar to VARAM piedāvā kūdras ieguves teritorijas nomas termiņu pagarināt no 30 gadiem uz 50 gadiem.

Līdzīga situācija ir arī ar dolomīta un citām derīgo izrakteņu atradnēm, kuras neesot iespējams izstrādāt 25-30 gadu laikā. Ministrija rosina noteikt, ka valsts vai pašvaldības zemi zemes dzīļu izmantošanai, izņemot valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvei, iznomā vai nodod lietošanā var nodot arī līdz atradnes krājumu izstrādes beigām un rekultivācijas pabeigšanai.

Šādas izmaiņas uzlabos arī to komersantu situāciju, kuri ir sākuši derīgo izrakteņu izstrādi konkrētajā vietā. Proti, nomas līguma darbības laikā komersants ir izveidojis infrastruktūru, veicis attiecīgus ieguldījumus, kā arī atsevišķos gadījumos uzbūvējis kūdras pārstrādes un fasēšanas ražotnes uz sev piederošas zemes, kas atrodas netālu no nomātās atradnes. Beidzoties nomas termiņam, iznomātājam būtu jārīko konkurss vai izsole un nav garantijas, ka tajā uzvarēs iepriekšējais nomnieks, kā arī nav garantijas, ka pieteiksies kāds cits komersants. Savukārt, tajā gadījumā, ja konkursā uzvar cita persona, rodas jautājums par investīciju kūdras ieguves lauku infrastruktūrā aizsardzību - novērtēšanu, uzskaiti, nodošanu.

VARAM paredzējusi, ka izmaiņām normatīvajā regulējumā spēkā jāstājas 2017.gada 1.martā.

LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA