Var nākt, kad grib, un atļauts pat iedzert - latviešu puiša neticamais stāsts par darbu Somijā
Dāvis Nore ir latvietis, bet darbu atradis tuvējās ārzemēs, ne Īrijā vai Lielbritānijā, kā daudziem ierasts, bet Somijā. Uz Latviju viņš atbrauc reizi mēnesī, lai apciemotu ģimeni. Darba vides īpatnības vismaz viņa birojā ir neticamas.
Dāvis ir mārketinga dizainers un piedalās telefonspēles izstrādē. Šis produkts ir viens no Somijas veiksmes stāstiem. “Viens resns čalis, kuram patika mašīnas, prata programmēt un pirms trim gadiem uztaisīja spēli, kas kļuva superpopulāra. Taču dizains bija briesmīgs,” smej Dāvis.
Birojs Somijas vidienē
Tā radās mobilo spēļu izstrādātājs "Fingersoft" un spēle "Hill Climb Racing", veidota mobilajiem telefoniem. Būtība ir šķietami pavisam vienkārša – izvēlies sev tīkamāko braucamrīku un tiec pēc iespējas tālāk. "Hill Climb Racing" trīs gadu laikā ir kļuvusi par populāru sacīkšu spēli, un spēlētāju visā pasaulē gan ar telefoniem, gan planšetdatoriem ir miljoniem.
Dāvis piedalās darbā pie spēles turpinājuma "Hill Climb Racing 2", kas dienas gaismu ieraudzīja 28. novembrī. Darbavieta atrodas netālu no Oulu, pilsētiņas Somija vidienē. Nezinātājs uzreiz nemaz biroju atrast nevarētu, jo tas ne ar ko neizceļas no pārējām ciema ģimeņu privātmājām. Kopā šeit uz vietas strādā 26 cilvēki.
Dzert atļauts darbā un par velti
“Mūsu filozofija ir, ka esam lielākie dzērāji. Ja "Fingersoft" kaut ko sponsorē, tad ir jau zināms, ka būs bezmaksas alkohols,” sava darba devēja nostādnes raksturo Dāvis. Nu jau viņš ir pārvarējis kultūršoku, kad, pirmo reizi ierodoties darbā, ieraudzīja trīs plauktus ar stipro alkoholu, ne no lētā gala, un ledusskapi, kur ir tikai alus. “Pirmās divas nedēļas vienkārši dzēru alu, bet tad sapratu, cik tad var?” saka Dāvis. Turklāt jāatceras, ka Somijā augstā akcīzes nodokļa dēļ grādīgie dzērieni ir ļoti dārgi, bet te – par brīvu.
Birojā vieta atradusies arī burbuļvannai, saunai, biljarda galdam un spēļu istabai, var izklaidēties pēc sirds patikas. “Liekas forši, bet īstenībā neviens tā ļoti nemaz to neizmanto. Saunā ar kolēģiem ieejam vienreiz nedēļā un džakuzi labi ja reizi mēnesī,” atzīst Dāvis.
Darbā nav obligāti jābūt no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, Dāvim pat darba līgumā rakstīts, ka var nākt, kad grib. “Kamēr izdaru visu, kas man jāizdara,” uzsver Dāvis.
Finanšu ministru sagaida skurbulī
Maijā pie "Fingersoft" darbiniekiem viesojās Somijas finanšu ministrs, ekspremjers Aleksanders Stubs. Dāvja priekšniekiem prātā bija savdabīgs protests par situāciju valstī – sagaidīt ministru jautrā prātā. Izrādās, ne tikai Latvijā viss ir slikti...
“Vienpadsmitos no rīta visi atnācām uz darbu un sākām dzert, līdz diviem, kad atbrauca ministrs. Viņi nepatiku izsaka, nevis valsti čakarējot, bet gan nedaudz citādāk,” skaidro Dāvis. “Tur nav daudz labāk kā pie mums, bet neviens nesaprot, ko nozīmē aplokšņu alga. Mums ir pilnīgi atšķirīgas mentalitātes. Kad es piedāvāju kādu veidu, kā kaut ko izdarīt citādāk, lai nevajadzētu tik daudz nodokļu maksāt, uz mani vienkārši dīvaini paskatās. Tad es saprotu, ka tajā ziņā esmu no pavisam citas planētas.”
Paveicās, ka neuzģērba uzvalku
Ar priekšniekiem Dāvis sarunājis, ka reizi mēnesī aptuveni uz desmit dienām viņš drīkst braukt atpakaļ uz Latviju, lai apciemotu divarpus gadu veco dēlu Jēkabu: “Kolektīvā vidējais vecums ir ap 30 gadiem, un gandrīz katram ir bērni, tāpēc viss notiek ļoti saprotoši.”
Privātmājai, kas pārveidota par biroju, ir arī citas priekšrocības, Dāvis dzīvokli vairs neīrē, bet paliek darbā. “Sākumā braukāju, bet sabiedriskā transporta līmenis ir štruntīgs. Lai nokļūtu darbā, bija jābrauc ar diviem sabiedriskajiem transportiem, kas iet reizi stundā. Tāpēc es uz divām nedēļām palieku darbā. Kā īsts austrumeiropietis.”
Pašā sākumā, braucot uz darba interviju, viņš sapratis, ka Somijā būs auksti, tāpēc kārtīgi saģērbies, biezā, rūtainā flaneļa kreklā, džinsu jakā ar kapuci. Pēc tam jautājis, ja būtu atbraucis uzvalkā un baltā kreklā, kā darba intervijā parasti pieklājas, vai būtu pieņemts.
“Viņi teica, ka nebūtu. Izvērtēšana, vai tevi pieņems darbā vai ne, ir atkarīga ne tik daudz no tavām prasmēm vai sasniegumiem, bet arī pēc personības, vai tu šajā kolektīvā vispār iederētos,” atklāj Dāvis.
Svarīgi gan saprast, ka šis tomēr ir izņēmums, un katrā Somijas uzņēmuma šādu attieksmi sagaidīt nevarēs. Piemēram, "Rovio", slavenās dusmīgo putnu spēles "Angry Birds" radītāju firmā, ir ierastā kārtība. “Tur strādā simtiem cilvēku, un noteikumu ir stingrāki. Darbadienu nedrīkst sākt tikai vienpadsmitos, citreiz divpadsmitos, kā es to daru. Mums kompānijas filozofija vienkārši ir citādāka, mūsu priekšnieks sevi sauc par saunas operatoru.”
Divu ārzemnieku dēļ runā angliski
Interesantu atgadījumu Dāvis piedzīvojis vasarā, kad uz ielas pienākuši pāris somi un prasījuši, vai viņš ir bēglis no Tuvajiem Austrumiem. “Man ir tumšāki mati, bārda aug arī uz vaigiem, kas viņiem šķiet dīvaini, un vairāk apmatojuma. Nāca un jautāja, vai esmu bēglis. Ir nepatīkama sajūta, kad esi klubā un redzi, kā divi somi uz tevi skatās un jautā trešajam, vai es radot problēmas.”
"Fingersoft" Dāvis strādā tikai kopš pavasara, tāpēc somu valodas prasme nav spoža: “Māku lamāties un pateikt dažas pieklājīgas frāzes.” No visiem 26 darbiniekiem tikai divi nav somi – Dāvis un kāds brits, kurš Somijā dzīvo jau 16 gadus. Neraugoties uz to, sapulces un citas svarīgas sarunas notiek angļu valodā. Tomēr Dāvis neslēpj, ka reizēm jūtas neērti, ka viņa dēļ visiem jārunā svešā valodā.
Īpaši nelāgi viņš sajuties, kad sekretārei vajadzēja tulkot visu Ziemassvētku balles ēdienkarti tikai tādēļ, lai viņš saprastu. “Bet kopumā angliski runā ļoti daudzi, arī uz ielām. Vienīgais, ka angļu valodu labāk saprot vidējā paaudze, jo jaunie vienkārši runāt negrib,” novērojis Dāvis.
Somijā novērtē darbinieku iniciatīvu
Uz savas ādas izbaudījis gan Latvijas, gan Somijas darba tirgu, Dāvis zina teikt, ka tūkstoš ezeru zemē daudz vairāk novērtē, ja darbinieki uzņemas iniciatīvu.
“Somijā, ja tu nāc ar savām idejām, tevi uzklausa un, ja redz, ka tev actiņās deg, mēģina atrast izmantojumu. Saka, pamēģinām. Mums viens kolēģis bija spēļu dizainers, un pirms diviem gadiem izdomāja, ka grib iemācīties programmēt. Priekšniecība viņā ieguldīja naudu, tagad viņš prot arī to un ir dubultā vērtē, jo var izdarīt vairāk. Tas kompānijai ir ļoti svarīgi. Latvijā strādājot, es esmu uzņēmies iniciatīvu, bet parasti tas baigi ātri apsīkst.”
Kā piemēru Dāvis min pieredzi jau no Somijas. Viņam radusies ideja par konkursu, iesaistot kompānijas sekotājus "Facebook" lapā, kuru jau ir vairāk nekā četri miljoni: “Varētu konkursā izspēlēt telefonu. Man bija bail iet, bet saņēmos un uzprasīju. Priekšnieki bija sajūsmā.” Dāvis ir pārliecināts, ka uzticība starp darbinieku un darba devēju ir galvenais: “Ja tev uzticas, tad tev arī ir gribēšana strādāt.”
Alekss Pjats/Foto: Rojs Maizītis
