Azartspēļu rīkotājus ieliks stingrākos rāmjos

Kāda šobrīd ir situācija

Nav arī tā, ka līdz šim nekas šajā jomā nebūtu darīts, un atsevišķās pašvaldībās, tostarp Rīgā, jau ir atteikts atvērt jaunas spēļu zāles. Pašvaldības pārsvarā arī uzvarējušas tiesās, kur šie lēmumi pārsūdzēti. Aizliegums spēlēt azartspēles arī noteikts ļaunprātīgiem alimentu nemaksātājiem.

Tomēr daudziem reglamentējošajiem normatīviem bijis tikai ieteikuma raksturs, un arī pašvaldību attieksme bija dažāda. Pašiem spēlmaņiem kopš 2020. gada 1. janvāra ir iespēja reģistrēties no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrā, un šādu iespēju jau ir izmantojuši apmēram 15 000 cilvēku.

Spēļu zāļu personālam jāpārbauda katra apmeklētāja identitāte, un par šajā reģistrā esošas personas atrašanos telpā draud pamatīgas soda sankcijas – līdz pat licences atņemšanai un uzņēmuma slēgšanai. Reģistrs darbojas arī attiecībā uz Latvijā licencēto interneta online kazino vietnēm, taču diemžēl ir pieejama arī virkne nelegālu spēļu vietņu – tiesa, tajās ir ļoti liels risks tikt apkrāptam.

Nodokļos azartspēļu uzņēmumi valstij līdz pandēmijas sākumam gadā samaksāja vairāk nekā 70 miljonus eiro. Nauda it kā liela, bet neviens nevar aprēķināt, kādus zaudējumus valsts ir cietusi no spēlmaņu bankrotiem un izjukušām ģimenēm.

Jāatzīmē, ka atkarībā nonāk arī loterijas biļešu pircēji, un ir visai duāla situācija – faktiskais loteriju monopolists Latvijas Loto pilnībā pieder valstij.

Ierobežos vietu izvēli un reklāmu

Finanšu ministrija, kuras pārraudzībā ir azartspēles, uzskata, ka izstrādātās pamatnostādnes veicinās sabiedrības intereses kopumā, vienlaikus samazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus.

Būs iespējams vieglāk nodrošināt kontroli, kā arī veidot legālu un atkarību neizraisošu risku azartspēļu vidi. Viens no nostādņu pamata mērķiem ir samazināt azartspēļu un izložu problemātisko dalībnieku skaitu, paredzot konkrētām iedzīvotāju kategorijām liegt iespēju spēlēt un piedalīties izlozēs.

Tāpat šajās pamatnostādnēs ietverti konkrēti piedāvājumi kritēriji attiecībā uz vietām, kur azartspēles aizliegt rīkot. Plānots, ka to nedrīkstēs darīt ēkās, kur izvietotas izglītības iestādes, tāpat kā tagad, un 250 metru attālumā no to ieejas. Tāpat to nedrīkstēs darīt publiskos spēļu vai bērnu rotaļu laukumos un atpūtas vietās un 250 metrus no to ieejas. Rosinās aizliegt azartspēles dzīvojamās ēkās ārpus Rīgas un citu pilsētu centriem.

Kaut arī sākumā bija iecerēts uzticēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopēju kritēriju izstrādāšanu visām pašvaldībām, pēc vairāku partiju iebildumiem no šīs domas atteicās. Tagad katra pašvaldība, ņemot vērā pamatnostādnes, būs tiesīga izdot savus normatīvos aktus par spēļu zāļu organizāciju konkrētajā apdzīvotajā vietā, kas ievērojami samazinās tiesvedības riskus.

Tāpat tiek domāts, kā padarīt spēļu zāles iespējami nepamanāmākas, un, visticamāk, tas tiks risināts ar aizliegumu izvietot lielas izgaismotas reklāmas.

Varētu aizliegt bezmaksas alkoholu

Pamatnostādnēs arī iekļauts iespējams aizliegums spēļu zālēs smēķēt un piedāvāt bezmaksas alkoholu – tas nopietni samazina spēlētāja kontroli pār sevi un izraisa citas atkarības. Telpas daļa, kurā tiek sniegti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, būs konstruktīvi jānodala no spēļu zonas.

Uzskatot, ka ar to vien būs par maz, plānoti arī plaši valsts mēroga sabiedrības informēšanas pasākumi, kuros stāstīs par postošo azartspēļu atkarības risku un pieejamo palīdzību. Pēdējos divos gados speciālu apmācību, kā palīdzēt atkarīgajiem, ir apguvuši teju 100 sociālie darbinieki.

Precīzs azartspēļu atkarīgo skaits valstī nav zināms, taču pētījumos minēti ar dažādas pakāpes atkarību sirgstoši 80 000 cilvēku. Kovidlaiks šo skaitu gan ir samazinājis, jo ne visi spēlmaņi ir spējuši no reāla vienroča raustīšanas pāriet uz interneta vidi.

Latvijā ir aptuveni 270 spēļu zāles, no kurām 125 atrodas Rīgā. Tajās kopumā uzstādīti vairāk nekā 6500 aparātu, vēl jāpieskaita 23 kazino ar ruletes un pokera galdiem.