Latvijas mākslinieks sadarbojas ar hadronu paātrinātāju
foto: REUTERS/SCANPIX
CERN vairāk nekā 60 gadu ir viens no pasaulē vadošajiem zinātnes centriem, kurā veikti nozīmīgi atklājumi. 2012. gadā Lielajā hadronu paātrinātājā, satriecot elementārdaļiņas, atklāja Higsa bozonu – daļiņu, kas piešķir masu.
Auto un tehnoloģijas

Latvijas mākslinieks sadarbojas ar hadronu paātrinātāju

Kas Jauns Avīze

Radošās apvienības "Colortime" grafiskais dizainers Jānis Zālītis ir pirmais Latvijas mākslinieks, kurš sadarbojies ar Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), izveidojot grafisko identitāti zinātnes projektam "I-FAST".

Iecerēts, ka jūlijā Latvija kļūs par CERN asociēto dalībvalsti un šī sadarbība kļūs ne tikai par mūsu zinātnieku ikdienu, bet centra pasūtījumus varēs saņemt arī uzņēmēji, mākslinieki un citu jomu pārstāvji.

Projekta "I-FAST" ("Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology") mērķis ir veicināt jaunradi daļiņu paātrinātāju kopienā, sadarbojoties zinātniekiem un industrijai, izstrādāt jaunas paātrinātāju koncepcijas un radīt tehnoloģiju prototipus. Šajā projektā piedalās arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki.

Zālītis CERN piedāvāja vairākus projekta grafiskās identitātes risinājumus. CERN izvēlējās piedāvājumu, kurā simboliski parādīts gandrīz 27 kilometrus garais tunelis, kas izvietots 100 metru dziļumā Šveices un Francijas teritorijā un kurā atrodas Lielais hadronu paātrinātājs, ar kuru pēta jaunus fizikas fenomenus.

Logotipā apvienojas vairāki apļi, veidojot sadarbības simbolu, jo šis projekts balstīts uz zinātnieku un industrijas sadarbību, kā arī simbolizē cilvēka zināšanu apvārsni – pirmais, mazākais, parāda, ko cilvēks saskata ar aci, bet otrs, lielākais, rāda, ko cilvēks spēj ieraudzīt, meklējot, pētot un uzkrājot zināšanas.