Valstis, kurās latvietis sajustos kā īstens bagātnieks! TOP 10
Vai spējam savu personīgo labklājības līmeni novērtēt objektīvi? Bieži vien sūkstāmies un ar neapmierinātību noraugāmies uz savu iedzīvi, apskaužot augsti attīstītās valstis, taču reti kad apzināmies, ka pasaulē ir arī vietas, kur klājas vēl grūtāk. Piedāvājam TOP10 ar valstīm, kurās latvietim būtu cerība sajusties kā bagātam cilvēkam.
10. vieta –Argentīna
Teritorijas ziņā salīdzinoši lielajā Argentīnā dzīvo 42 milj. iedzīvotāju un valsts IKP uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā ir 21,924 ASV dolāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir kritums. Pašlaik valstī ir visnotaļ augsts bezdarba līmenis, un eksports 2014. gadā krities par 11,9%. Ekonomikas eksperti gan paredz situācijas uzlabošanos taču tikai pēc oktobrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Argentīnas stiprā puse ir lauksaimniecība – valsts ir viena no lielākajām liellopu gaļas un dažādu graudaugu eksportētājām pasaulē.
Dienvidaustrumu kaimiņvalsts, kuras valdība un varas sistēma īpaši nesimpatizē demokrātiskajām valstīm un Eiropas Savienībai, 2015.gadā sasniegs 18,882 ASV dolāru IKP uz vienu iedzīvotāju atzīmi, kas, lai arī salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaugums, tomēr par vērā ņemamu tiesu iepaliek no Latvijas un Baltijas valstu kopējiem rādītājiem. 2012. gadā „Pasaules banka” konstatēja, ka bezdarba līmenis valstī varētu būt pat septiņas reizes lielāks nekā oficiāli paziņotais (apgalvoto 10% vietā vismaz 24%). Baltkrievijas galvenie eksporta partneri ir Krievija, Ukraina, Nīderlande un Latvija.
Ziņas par ekonomisko situāciju Dienvidamerikas ziemeļu valstī ik pa laikam pārsteidz. Žurnāls „Forbes” nodēvējis valsts ekonomiku par vienu no vissliktāk pārvaldītajām pasaulē. Nesenākie inflācijas dati ir 68,5% - augstākais rādītājs pasaulē, turklāt situāciju valstī, kuras eksporta ienākumus 95% apmērā veido nafta, dramatiski pasliktina naftas cenu kritums. 2015. gadā Venecuēlai prognozētais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 17,787 ASV dolāri. Venecuēlas traģisko lejupslīdi var aprakstīt arī daudz vienkāršākā valodā – papīra trūkuma dēļ tūristiem ieteicams līdzi ņemt savu tualetes papīru un ziepes, jo tās Venecuēlā ir deficītas preces.
Būtu nekorekti runāt par mazās Melnkalnes ekonomiku, nepieminot Dienvidslāvijas karus (1991 – 2001). Konflikts prasīja 300 000 dzīvību un bija lielākais Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Valsts pašreizējā ekonomika balstīta uz pakalpojumiem, nevis ražošanu, taču atrodas pārejas posmā, kura lielākās problēmas ir vāja transporta infrastruktūra un izejmateriālu, dabisko resursu trūkums. 2015. gada prognozes Melnkalnei paredz IKP uz vienu iedzīvotāju 15,996 ASV dolāru apmērā.
Valsts, kurai arīdzan ir visciešākais sakars ar Dienvidslāvijas kariem un to laikā pastrādātajiem kara noziegumiem 2015.gadā sasniegs 13,901 ASV dolāru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir lēna, bet stabila izaugsme. Savulaik Maķedonija bija Dienvidslāvijas nabadzīgākā valsts un situācija Maķedonijā saglabājusies problemātiska arī mūsdienās – valsts cieš no īpaši augsta bezdarba līmeņa 27,3% apmērā.
Mongolijas ekonomika, iespējams, kopš pašiem Čingishana laikiem bijusi balstīta uz lauksaimniecību un lopkopību, taču valstij ir arī vērā ņemami minerālu resursi. Runājot par IKP, vērts pieminēt PSRS sabrukumu, kā rezultātā Mongolijai konkrētais ekonomikas rādītājs vienkārši izgaisa diennakts laikā. Šobrīd situācija gan ir relatīvi stabila – šogad Mongolijai ir 11,051 ASV dolāru IKP uz vienu iedzīvotāju.
Tāpat kā lielas daļas bijušo PSRS valstu, arī Armēnijas ekonomika cieš no savulaik pēkšņi pārrautajām saitēm ar Padomju savienību un tās ekonomisko sistēmu. Saskaņā ar nesenākajiem „Pasaules bankas” datiem (2013), 32% armēņu dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 2015. gada prognozētais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 7,748 ASV dolāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, liecina par izaugsmi. Armēnijas galvenā industrija ir dimantu apstrāde.
Saskaņā ar „Pasaules ekonomikas foruma” datiem, galvenie šķēršļi biznesa attīstībai Moldovā ir grūtības saistībā ar piekļuvi finansējumam, augstie korupcijas rādītāji un neefektīva valdības birokrātija. Aplūkojot šīs bijušās PSRS valsts IKP rādītājus atklājas gausa izaugsme, un 2015. gada prognozes paredz vien 5,091 ASV dolāru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir aptuveni piecas reizes mazāks kā Latvijai prognozētais. Moldovas eksports un industriālā darbība lielākā mērā saistīta ar lauksaimniecību.
Salīdzināt Pakistānas situāciju ar Baltijas valstīm nav viegli – valsts ir spiesta tērēt neiedomājamas summas kā starptautisko pretterorisma kampaņu partneris. Saskaņā ar valdības publiskoto informāciju, terorisma draudu dēļ valsts ik gadu spiesta rēķināties ar 8 miljardu ASV dolāru zaudējumu, kas izpaužas eksportā, investīcijās, nodokļu iekasēšanā utt. 2015. gadā valsts uzrādīs 4,943 ASV dolāru IKP uz vienu iedzīvotāju.
Valsts, kura, šķiet, nekad neredzēs patiesu mieru un reizē arī valsts, kuru neviens nekad nav iekarojis. Militāro konfliktu izplosītā Afganistāna savā interneta vietnē sevi piesaka kā „draudzīgākā valsts pasaulē, iespējams, visā visumā”, taču patiesā situācija valstī, kura joprojām apgūst civilizāciju kā tādu, nav nekāds noslēpums. Runājot tīri par ekonomiku, Afganistānas valdība uzsver, ka zemes dzīlēs atrodas minerālu resursi teju trīs triljonu ASV dolāru vērtībā, kuru aktīva iegūšana padarītu valsti par vienu no resursu ziņā bagātākajām uz zemes, ja vien valstī izdotos savaldīt radikāļu un teroristu agresiju.
IKP prognozes 2015. gadam arīdzan neiepriecina – 2,051 ASV dolāri IKP uz vienu iedzīvotāju.
