Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri
Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri, liecina Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopotie dati.
Atbilstoši CSP datiem 93% iedzīvotāju Rīgā dzīvo daudzdzīvokļu mājās, savukārt 5% – individuālajās mājās.
Līdz 1918.gadam celtos mājokļos dzīvo 14% rīdzinieku, pirmskara Latvijas laikā būvētās mājās – 6%, 1946. – 1990.gadā būvētās mājās – 72% un pēc 1990.gada būvētās mājās dzīvo 8%.
Lielākais līdz 1918.gadam uzcelto mājokļu īpatsvars ir Avotos. Tur šajā laika periodā uzcelti 82% mājokļu, Vecpilsētā uzcelti 77% mājokļu, Centrā - 68%, Kundziņsalā - 65% un Salās - 65%.
Visvairāk no 1919. līdz 1945.gadam celtās mājas koncentrējas Spilvē, kur šajā laikā uzcelti 75% mājokļu. Mežaparkā uzcelti 36%, Kleistos - 33%, Torņakalnā - 30%, Bieriņos un Buļļos pa 29% mājokļu.
Lielākais 1945. līdz 1990.gadā celto mājokļu īpatsvars ir Ķengaragā, kur uzcelti 99% mājokļu. Rumbulā un Vecmīlgrāvī uzcelti 96% mājokļu, bet Iļģuciemā un Daugavgrīvā - 94%.
Pēc 1990.gada būvētās mājas koncentrējas Dreiliņos. Tur 98% māju celtas pēc 1990.gada. Beberbeķos uzcelti 50% mājokļu, Atgāzenē - 37%, Dārziņos - 35% un Skanstē - 34%.
