Divkāršs zaudējums: nodoklis par laimestu azartspēlēs jāmaksā arī tad, ja par piedalīšanos tajās ir samaksāts vairāk nekā vinnēts
Pārlieku aizraušanās ar azartspēlēm var nest pamatīgus zaudējumus ne tikai liekot likmes un maksājot dalības maksu par piedalīšanos laimētavu spēlēs, bet arī ar neplānotu nodokli Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Tā piemēram, ja gada laikā jūs azartspēlēm esat iztērējis 10 000 eiro, bet laimējis tikai 8000 eiro, tad papildus 2000 eiro “tīrajam” zaudējumam vēl jāpieskaita vismaz 1150 eiro, kas jānomaksā nodokļos.
Līdz ar to azartspēļu zaudētājs kļūst vēl lielāks zaudētājs!
Pastāvošā nodokļu likumdošana paredz maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no laimestu summas, kas ir lielāka par 3000 eiro gadā. Tas nozīmē, neatkarīgi no tā, cik jūs esat iztērējis par piedalīšanos azartspēlēs, no visiem laimestiem, kas gada laikā pārsniedz 3000 eiro ir jāmaksā nodoklis.
Kāds tvitera lietotājs publicējis neizpratnes pilnu ierakstu: “Satiku čomu, lielu totalizatora spēlētāju. Gada laikā viņš “toto” iemaksājis aptuveni desmit tūkstošus, atpakaļ izņēmis kādus astoņus tūkstošus. Ministru kabineta noteikumi paredz maksāt iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) par 5000 eiro ienākumiem no azartspēlēm. Manuprāt, absolūts farss, ņemot vērā, ka džekam nav to 1000 eiro, ko samaksāt nodokļos”.
Satiku čomu, liels toto spēlētājs. Gads laikā toto iemaksājis aptuveni 10K, atpakaļ izņēmis kādus 8. 2020 MK noteikumi paredz maksāt IIK nodokli par 5k ienākumiem no azartspēlēm. Manuprāt absolūts farss, nemot vērā ka dzekam nav to 1K eiro
— yuuga (@TomsYuuga) March 13, 2021
Kā īstenībā ir ar nodokļu nomaksu par azartspēļu laimestiem, “Likumam un Taisnībai” skaidro VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa:
“Azartspēļu organizētājam ir pienākums iesniegt VID paziņojumu par izmaksāto laimestu, kas viena apmeklējuma reizē pārsniedz 3000 eiro. Paziņojums nav jāiesniedz, ja izmaksātā laimesta summa ir mazāka par 3000 eiro.
Ja gada laikā cilvēks kopumā par piedalīšanos azartspēlēs (likmju pirkšana, dalības maksa loterijās un tamlīdzīgi) iztērējis 10 000 eiro, bet laimestos saņēmis 8000 eiro, vai viņam IIN jāmaksā par 5000 eiro, tas ir par laimestiem, kas gada laikā pārsniedz 3000.
Laimesta saņēmējam, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, ir pienākums pārliecināties, vai nodoklis ir ieturēts un samaksāts pilnā apmērā. Ja nepieciešams Gada ienākumu deklarācijas sagatavē EDS (elektroniskā deklarēšanās sistēma) ienākuma izmaksātāja deklarēto un EDS deklarācijās sagatavē norādīto VID rīcībā esošo informāciju laimesta saņēmējs precizē un samaksā nesamaksāto nodokli,
Ja gada laikā laimestu summa nepārsniedz 3000 eiro, bet azartspēļu rīkotājs izmaksas vietā ieturējis 23% likmi, nodokļa pārmaksu var atgūt, iesniedzot VID Gada ienākumu deklarāciju. Ja 2020. gada ienākumi, kuros ieskaita visus ienākumus (arī azartspēļu laimestus), nesasniedz 20 004 eiro, tad var veidoties situācija, ka par ieturēto nodokli no laimesta veidojas nodokļa pārmaksa”.
Daudzos gadījumos ir prakse, ka azartspēļu rīkotājs, izmaksājot laimestu, jau atvelk nodokļa likmi: no 3000 līdz 62 800 eiro - 23%, bet virs šīs summas - 31,4% apmērā. Bet ir arī laimestu izmaksātāji, kas to nedara, un tad laimētājam, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju, to nākas samaksāt pašam.
VID informācija liecina, ka 2018. gadā azartspēļu rīkotāji laimestos izmaksāja 13,11 miljonu eiro, par ko nodokļos tika ieturēts 1,98 miljoni eiro (2019. gadā attiecīgi – 17,15 un 2,68 miljoni eiro).
Gada ienākumu deklarācijās iedzīvotāji ziņoja par 0,54 miljoni eiro lieliem laimestiem, par kuriem nebija nomaksāts nodoklis, un VID par tiem kopumā nodokļos aprēķināja 90 000 eiro (2019. gadā attiecīgi – 3,31 un 0,61 miljoni eiro).
Tas nozīmē, ka 2018. gadā nodokļos par azartspēļu vinnestiem valsts nodokļos iekasēja 2,07, bet 2019. gadā 3,29 miljonus eiro.
