Valdība izskaidro Latvijas pozīciju par Grieķijas palīdzības programmu. INFOGRAFIKA
Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.
“Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.
Saprašanās memorandā par palīdzības programmu Grieķijai ietverti tādi nosacījumi kā fiskālās ilgtspējas atjaunošana, finanšu stabilitātes nodrošināšana, paredzot, ka nepietiekama banku kapitāla gadījumā zaudējumus jāsedz banku īpašniekiem, ne valstij un iedzīvotājiem. Tāpat Grieķijai jāsekmē izaugsme, konkurētspēja un investīciju piesaiste. Īpaša uzmanība tiks pievērsta efektivitātes palielināšana valsts sektorā, sniedzot publiskos pakalpojumus.
Saprašanās memorandu paredzēts pārskatīt katru ceturksni, izslēdzot paveiktos uzdevumus un konkretizējot veicamos uzdevumus nākamajā ceturksnī, jo finansējums Grieķijai tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Katrs maksājums tiks veikts tikai tad, kad tiks noslēgta pārskata misija par iepriekšējo ceturksni un apstiprināts, ka šajā laika posmā plānotie uzdevumi ir sekmīgi izpildīti.
Tikai strikti nosacījumi garantēs to, ka ESM palīdzības programma sasniegs mērķi – nodrošinās tādas izmaiņas Grieķijas ekonomikā, valsts pārvaldē un fiskālajā politikā, lai valsts pēc ESM programmas beigām varētu atgriezties finanšu tirgos.
Būtiski atzīmēt, ka aizdevuma piešķiršana Grieķijai neietekmē ne eirozonas dalībvalstu deficītu, ne valsts parādu, ne arī rada nepieciešamību veikt jebkādus papildu maksājumus ESM. Lai iegūtu finanšu resursus aizdevumam, ESM šos resursus aizņemas starptautiskajos finanšu tirgos. Ņemot vērā ESM augsto kredītreitingu, tam ir ļoti izdevīgi nosacījumi. ESM dalībvalstu iemaksātā nauda pamatkapitālā tiek investēta, iegādājoties augsti likvīdus vērtspapīrus finanšu tirgos. Šis finansējums valstu palīdzības programmām netiek izmaksāts. Tāpēc dalībvalstis ar saviem līdzekļiem neriskē.
Nevadāma vienas eirozonas valsts maksātnespēja ir liels risks visas eirozonas stabilitātei, un sekas šādam scenārijam nav paredzamas, tāpēc visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai ir svarīgi, lai Grieķija kā Eiropas Savienības (ES), eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu savu ekonomiku, drošību un tautas labklājību.
Apstiprinātā pozīcija un MK rīkojums ļaus balsot ES Padomes izsludinātajā rakstiskajā procedūrā un pilnvaro finanšu ministru Jāni Reiru balsojumam ESM Valdē 19. augustā par palīdzības sniegšanu Grieķijai.
Kopējais palīdzības finansējums Grieķijai būs 86 miljardi eiro un tā vidējais aizdevuma periods būs 32,5 gadi. Tas tiks izmaksāts vairākos maksājumos. Grieķijai jānoslēdz vienošanās par trešo palīdzības programmu līdz šā gada 20. augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.
