4 padomi, kā pasargāt savu privāto informāciju no hakeriem
Mūsu ikdienas pārcelšanās digitālā vidē liek pievērst pastiprinātu uzmanību ierīcēs glabāto datu drošībai, jo ir aktivizējusies arī kibernoziedzība. Lai Latvijas iedzīvotāji varētu noskaidrot savu kiberdrošības zināšanu līmeni, tehnoloģiju uzņēmums "Huawei" veica testu*, kurā tika secināts, ka vairāk kā pusei jeb 64% aptaujāto zināšanas par kiberdrošību ir neprecīzas, kas norāda uz nepilnīgu datu drošības svarīguma izpratni. Tādēļ tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperte dalās ar pavisam vienkārši ikdienā ieviešamiem ieradumiem, kas palīdzēs pasargāt mūsu datus un sensitīvo informāciju no nokļūšanas kibernoziedznieku rokās.
“Regulāri apmeklējot dažādas lietotnes un saites internetā, ir īpaši svarīgi nemitīgi rūpēties par savu datu drošību, pasargājot sevi un apkārtējos, jo nereti hakeru uzbrukuma mērķis var nebūt pats lietotājs, bet gan viņa kontaktu datubāze. Digitālo drošības rīku sortiments ir ļoti plašs un viegli izmantojams, tāpēc lietotājiem nav pamata uztraukumam, ka būt kiberdrošiem nozīmē ieguldīt daudz resursu drošības līmeņa uzturēšanā,” skaidro Gunta Kursiša-Butkāne, "Huawei Mobile Services" Biznesa attīstības vadītāja Latvijā.
Lietotnes no drošiem avotiem
Kaut gan lielākā daļa respondentu apzinās, kur lejupielādēt lietotnes ir drošāk un pareizāk, ne vienmēr drošākais ceļš tiek izvēlēts. Izplatīts ļaundaru informācijas iegūšanas veids ir “lamatu izlikšana” - viltotu lietotņu hipersaites izvietošana internetā vai mēstulēs, aicinot lietotājus lejupielādēt šķietami jaunu vai dzirdētu lietotni, kas patiesībā ir mēģinājums iegūt personīgu informāciju.
“Ne vienmēr lejupielādēšanai pieejamās lietotnes ir drošas, tāpēc svarīgi ir iegādāties lietotnes tikai no uzticamiem avotiem, kā, piemēram, Huawei AppGallery, kur, pateicoties četru līmeņu drošības sistēmai, pirms lietotnes ir pieejamas lejupielādēšanai, 37% no tām tiek noraidītas, jo neiztur pārbaudes un neatbilst drošības standartiem. Pie tam, lietotņu izstrādātājiem ir jāpierakstās ar īsto vārdu, lai ievietotu lietotni Huawei oficiālajā lietotņu platformā, tādējādi samazinot iespējas ievietot ļaunprātīgi veidotas lietotnes no nezināmām personām,” iesaka eksperte.
Tāpat vērā jāņem citu lietotāju vērtējumi un atsauksmes. Ja par lietotni ir izteikti vairāki negatīvi viedokļi, slikts kopējais vērtējums vai lietotne ir salīdzinoši neilgi pieejama, tad ir pamats aizdomām, ka šī lietotne ir veidota ar mērķi iegūt tās lietotāju datus.
Droša parole - lietotāja labākais drošības rīks
Paroles veidošana ir atbildīgs process, kam jāpieiet nopietni un radoši. Dzimšanas datums, mājdzīvnieka vārds vai bērnības iesauka nav stingras paroles pamatā, bet gan ļaundaru saldais ēdiens. Veidojot jaunu paroli, ir jācenšas sastādīt to no lietotājam nenozīmīgas informācijas, izmantojot pēc iespējas dažādākas rakstzīmes, iekļaujot arī ciparus, lai izveidotā kombinācija būtu pēc iespējas neatminamāka. Nav ieteicams arī aizrauties ar vienas paroles izmantošanu vairākām vietnēm vai kontiem, jo, ja atminēs vienu, tad kiberdraudiem tiks pakļauti arī visi citi konti.
Neskatoties uz to, ka lielākā daļa aptaujāto jeb 91% zina, kādu informāciju ir droši izmantot, veidojot jaunu paroli, tikai 48% aptaujāto zina, kā to pareizi uzglabāt. Bieži vien paroles tiek uzglabātas ierīces piezīmju veidošanas lietotnē vai uz līmlapiņas, kas noglabāta tālākajā atvilktnes stūrī - neviens no šiem veidiem nav uzskatāms par drošu.
“Mūsdienās ir pieejami dažādi risinājumi drošai un ērtai paroļu veidošanai. Lai paroles būtu 100% drošas, viens no efektīvākajiem veidiem ir drošu paroļu veidošanas lietotnes, kas ģenerē nejaušas rakstzīmju kombinācijas un vienlaikus pārliecinās par to autentiskumu un atbilstību neskaitāmiem drošības standartiem. Huawei AppGallery piedāvā vairākus paroļu ģenerēšanas viedpalīgus, tostarp Passwordfy un Password secure, kas pielāgoti katra lietotāja vajadzībām, lai izveidotu un pārvaldītu drošas paroles. Turklāt šīs lietotnes piedāvā saglabāt paroli turpmākai lietošanai, tāpēc tiek atrisināts arī paroles uzglabāšanas jautājums ar paroļu pārvaldības viedpalīgu,” uzsver G. Kursiša-Butkāne.
Neredzamais vairogs cīņā pret ļaunatūrām
Ļaunatūras bieži izpaužas atpazīstamākos terminos, kā vīrusi, trojāni vai izspiedējvīrusi, bet mērķis visām ir viens - piekļūt lietotājam piederošai informācijai. Kaut gan aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 88% ir informēti par ļaunatūru nozīmi un kaitējumu, ir vērts papildināt zināšanas par to apkarošanas iespējām.
“Viegls un efektīvs veids, kā proaktīvi cīnīties pret ļaunatūrām, ir regulāri veikt programmatūras un lietotņu atjauninājumus visās lietotājam piederošajās ierīcēs. Bieži ražotāju paredzētie programmu atjauninājumi iekļauj jaunu drošības līmeņu instalāciju, kas, lietotājam nemanot, palīdz novērst hakeru mēģinājumus iegūt personīgus datus vai lietotājam svarīgu informāciju. Par to rūpējoties, jāņem vērā, ka lietotnes, kurām vairs atjauninājumi neiznāk, ir viegls ļaundaru mērķis, tāpēc labāk tās jau laikus izdzēst,” iesaka eksperte, pieminot, ka blakus regulāriem atjauninājumiem ir jābūt arī uzticamai antivīrusa programmatūrai, kas tandēmā ar ražotāju atjauninājumiem, rūpēsies par lietotāja failu un personīgās informācijas drošību.
Dubults neplīst
Jauns un ērts drošības līdzeklis, ar ko lielākā daļa aptaujāto jeb 90% jau ir pazistāmi, ir dubultās autentifikācijas uzstādīšana, kas, lietotājam ielogojoties no jaunas ierīces, ne tikai pieprasa ierasto paroli, bet arī unikālu drošības kodu, ko pēc izvēles var saņemt īsziņas vai tālruņa zvana formā. Šādā veidā lietotājs ir pārliecināts, ja gadījumā kādam ir izdevies iegūt viņa konta paroli, tad unikālais drošības kods ļaundarim nebūs tik viegli pieejams un liegs iespēju ļaunprātīgi izmantot svešus datus.
Ja tomēr ir pamats aizdomām, ka lietotāja konts ir uzlauzts, nekavējoties ir jānomaina vecā parole pret jaunu, protams, nesaistot informāciju ar iepriekšējo paroli.
*Par aptauju:
Aptauja par kiberdrošības zināšanu līmeni Baltijas valstīs, pēc tehnoloģiju uzņēmuma pasūtījuma, veikta sadarbībā ar “TVNET GRUPA” 2021. gada martā un tajā piedalījās 2074 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Huawei