Pērn purvos iegūti 1,3 miljoni tonnas kūdras; nozare izstrādā stratēģiju turpmākai attīstībai
Pagājušajā gadā Latvijas kūdras ražotāji ieguvuši kopumā 1,3 miljonus tonnas kūdras, no kā 95% tika eksportēti lielākoties Rietumeiropas dārznieku vajadzībām, tikmēr, samazinoties resursiem, liela vērība tiek pievērsta topošajai nozares stratēģijai, kurā visām iesaistītajām pusēm jāapzinās iespējamie riski vides un resursu izmantošanas līdzsvarošanai.
Kā informēja Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas (LKRA) valdes locekle Ingrīda Krīgere, Latvijā iegūtais kūdras daudzums veido gandrīz trešo daļu jeb 31% kūdras daudzuma, ko Eiropas Savienības (ES) valstīs izmanto profesionālajā dārzkopībā. Lielākais apjoms Latvijas kūdras un kūdras produktu nonāk Vācijā, Itālijā, Beļģijā un Nīderlandē, kopumā kūdras substrāts tiek eksportēts uz 104 pasaules valstīm, ieskaitot Ķīnu, Japānu un Austrāliju.
"Tieši kūdras substrāti ir viena no Latvijas atpazīstamības zīmēm Rietumeiropā, kur profesionālie dārzkopji to atzinuši kvalitātes dēļ," sacīja Krīgere.
Vienlaikus viņa atzina, ka, neskatoties uz lielo kūdras produkcijas eksportu, arī Latvijas dārzkopji, ainavu arhitekti, apzaļumotāji ir atzinuši to par savas izaudzētās produkcijas kvalitātes zīmi. Tas liecinot par nozares spēju ieņemt nelielu, bet stabilu vietu tautsaimniecībā.
Tāpat Krīgere sacīja, ka mūsdienās kūdras pielietojuma veidi mainījušies, un patlaban pusi no iegūtās kūdras pasaulē izmanto ne tikai kurināšanā, bet arī lauksaimniecībā, uz ko Latvijā tiek likt lielākais akcents.
"Kūdras resursi pasaules mērogā ik gadu palielinās par 200 miljoniem tonnu, savukārt iegūti tiek vien 25-30 miljoni tonnu. Latvijā kūdras krājumi mērāmi 0,4% apmērā no visiem pasaules krājumiem, kas ir aptuveni 1,7 miljardi tonnu. Kūdras ieguves apjoms Latvijā vidēji gada laikā ir līdzsvarā ar dabīgo kūdras pieauguma apjomu," norādīja asociācijas vadītāja.
Patlaban kūdras ieguves licences Latvijā izsniegtas 60 uzņēmumiem, bet kopējā kūdras ieguves platība ir apmēram 26 000 hektāri, no kā asociācijas biedru kopējā licenču laukuma 7% ir privātie purvi, savukārt valsts īpašumā atrodas 93% purvu. No šīm platībām 58% kūdras resursu platību turētājs ir AS "Latvijas Valsts meži". Galvenokārt kūdras ieguve notiek Latvijas reģionos, ieguvē un pārstrādē nodarbināti ap 2200 darbinieku, sezonas laikā - virs 3000 cilvēku.
Tāpat Krīgere norādīja, ka pērn sākts darbs pie Latvijas kūdras ieguves stratēģijas, kas paredzēs, cik lielās teritorijās nākotnē būs atļauts kūdru izstrādāt un kas pēc tam zemes īpašniekiem ar šo teritoriju būs jādara. Vienlaikus asociācijā atzina, ka kūdras izstrādes uzņēmumi ir bažīgi par purvos esošās kūdras resursu apjomiem, līdz ar to arī skats uz nākotni "ir diezgan neskaidrs".
"Situācija ir nenoteikta un pat skarba, neskatoties uz milzīgo resursa apjomu. Secinājums ir viens - ne ražotāji, ne valsts nav domājuši par nozares attīstību. Mēs paši esam parūpējušies par klientiem un tirgu, kur pārdot produkciju, bet valstij ir jāpieņem lēmums par to, lai mēs varētu izmantot kūdras resursus ilgtermiņā," sacīja asociācijas padomes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.
Viņš akcentēja, ka ražotāji vienmēr atbalstījuši kompromisu starp kūdras ieguvi un dabas vērtību saglabāšanu, taču patlaban, kad dabas liegumi sniedzas teju 90 000 hektāru platībā, kas ir aptuveni 20% no visām purvu platībām Latvijā, ir jāmeklē kompromiss.
"Kūdras ieguves nozarē vairāk nekā 90% no ražotājiem ir ārvalstu, kas ir loģiski, jo nozare prasa lielas investīcijas un eksporta tirgu. Lai sagatavotu 100 hektārus purva platību, nepieciešami vismaz 500 000 eiro. Ieguve, pārstrāde, ražošana - un investīciju apmērs pieaug miljonos. Ārvalstu uzņēmēji saprot, ka resurss esošajās platībās tuvojas beigām, tāpēc sastopamies ar bīstamu tendenci - runa vairs nav par investīcijām, bet gan par to drošību. Straujiem soļiem virzāmies uz esošo purvu izstrādi, un nebūtu neviena loģiska pamatojuma apšaubīt to, ka purvos ir jāļauj strādāt," norādīja asociācijas vadītāji.
Viņi precizēja, ka kūdras ieguvēji nepretendē ne uz 20% dabas liegumu teritorijām, ne dabīgiem purviem ar augstu bioloģisko daudzveidību. "Patlaban kūdras ieguve notiek 4% no kopējās purvu platības Latvijā. Šajās teritorijās izstrāde iet uz beigām un nozare vēlas paredzamu nākotni. Domājam par degradētiem purviem, kuros ieguve ir sākta padomju laikos, bet nav pabeigta, kur izveidota nosusināšanas sistēma un sarakti kontūrgrāvji, līdz ar to vide degradēta. Kompromiss sekojošs - sargājam to kas jāsargā, bet degradētās platības tiek paredzētas tautsaimniecības vajadzībām un tajās var veikt izstrādi. Vēlamies veicināt ātrāku biotopu kartēšanas procesa norisi un purvu inventarizāciju, lai panāktu skaidrību, cik lielas platības paredzētas dabas aizsardzībai un kur vēl varēs plānot ieguvi. Kamēr kartēšana nav veikta, tiek ievērots maksimālās piesardzības princips un ieguve liegta. Patlaban nav skaidrs, cik vispār platības būs vēl pieejamas izstrādei," norādīja Krīgere.
Asociācija uzsver, ka Eiropas Savienības vides politikas pamatā ir vispārējas rekomendācijas, ko katra valsts pieņem atbilstoši savai specifikai. Latvijas gadījumā šī politika kompensējot partnervalstīs pieļautās novirzes, neievērojot samērīgumu vai sociālekonomiskos riskus. Tāpēc nozarē strādājošie akcentē izsvērtu vides un resursu izmantošanas sinerģiju valsts attīstības un neatkarības kontekstā.
"Veidojot stratēģiju, jāskatās arī globālie riski un apdraudējumi, paredzot īpašu pieeju kūdras resursu izmantošanai Latgales reģionā, kur resurss pieejams visvairāk, bet ir lielākais bezdarbs Latvijā, līdz pat valsts atbalstam uzņēmējdarbībai, sekmējot nodarbinātību un atvieglojot pieejamību kūdras resursam," rezumēja asociācijā.
Tikmēr Zemkopības ministrija, komentējot aktuālo situāciju kūdras ieguves industrijā, norādīja ka, raugoties no pieejamajiem dabas un cilvēkresursiem, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas apmēru Latvijā varētu palielināt. Tomēr ministrijā atzina, ka līdz ar ražošanas attīstību vienlīdz svarīga ir arī nepieciešamība aizsargāt Latvijas augstos purvus, kas ES kļuvuši par ļoti retu biotopu ar prioritāro aizsardzības statusu. Šī situācija jāņem vērā, izstrādājot Latvijas kūdras nozares attīstības stratēģiju, veidojot gan Latvijas, gan ES līmeņa politiku jomās, kas var ietekmēt kūdras industriju.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācija dibināta 1996. gadā, apvienojot Latvijas kūdras ražotājus, nozares saistītos uzņēmumus un fiziskas personas, kuras sniegušas ievērojamu ieguldījumu nozares attīstībā. Asociācijas mērķis ir veicināt Latvijas kūdras ražošanas nozares attīstību, kūdras resursu racionālu, videi draudzīgu un ilgstspēju izmantošanu, pārstāvot savu biedru intereses.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
