Pērn ievērojami palielinājies bezdarbnieku skaits
2020.gadā bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 17,4 tūkstošiem jeb 28,4 %. Pērn Latvijā bija nodarbināti 893,0 tūkstoši jeb 64,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1 %, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks nekā 2019. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,1 % un 9,1 %).
Palielinājies bezdarbnieku skaits, kas bez darba ir mazāk par gadu, samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, tika slēgta daļa darbavietu, tāpēc 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 14,8 tūkstošiem palielinājās bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz 5 mēnešiem (41,5 tūkstoši jeb 52,9 %) un par 4,4 tūkstošiem bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba 6–11 mēnešus (15,5 tūkstoši jeb 19,8 %). Savukārt ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits gada laikā nedaudz samazinājās (par 1,8 tūkstošiem) un 2020. gadā bija 21,5 tūkstoši. 2020. gadā par 10,9 procentpunktiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā no 38,2 % 2019. gadā līdz 27,3 % 2020. gadā.
Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, transporta un uzglabāšanas jomā, kā arī būvniecībā.
Jauniešu nodarbinātības līmenis krities par 2,2 procentpunktiem
2020. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 29,6 %, kas ir par 2,2 procentpunktiem zemāks nekā 2019. gadā. Nodarbināti bija 50,6 tūkstoši jauniešu (2019. gadā – 54,5 tūkstoši). 4. ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 2,1 tūkstoti jeb 4,1 % un bija 48,6 tūkstoši. Nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,2 procentpunktiem un 4. ceturksnī bija 28,5 %.
Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes – 26,5 % no viņām vēlētos strādāt vairāk
Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,6 stundas, kas ir par 0,3 stundām mazāk nekā 2019. gadā. 2020. gada 4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,3 stundas, kas ir par 1,3 stundām mazāk nekā 3. ceturksnī un 0,5 stundām mazāk nekā 2019. gada 4. ceturksnī.
2020. gadā katrs desmitais (86,2 tūkstoši jeb 9,7 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (64,1 %), vīrieši mazāk – 35,9 %. 26,8 tūkstoši nepilnu darbalaiku nodarbināto vēlējās strādāt vairāk – 12,1 tūkstotis jeb 39,1 % nepilnu darba laiku strādājošo vīriešu un 14,6 tūkstoši jeb 26,5 % nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu.
Visvairāk palielinājies darbinieku īpatsvars ar algu virs 1400 eiro mēnesī
2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par 0,5 procentpunktiem pieauga darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars ar neto darba samaksu no 450 līdz 700 eiro (2020. gadā – 34,5 %), par 0,9 procentpunktiem darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro (2020. gadā – 30,8 %), bet darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu virs 1400 eiro mēnesī palielinājies par 1,2 procentpunktiem (2020. gadā – 6,5 %). Par 3,1 procentpunktu samazinājies darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī (2020. gadā – 22,7 %). Minimālo algu vai mazāk saņēma 99,9 tūkstoši jeb 12,8 % darbinieku, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2020. gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 22,0 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
